Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Cildinot latgaliešu valodu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Latgaliešu valodas nakts" risināsies Festivāla parkā iepretim Latgales vēstniecībai "Gors", un tajā piedalīsies arī Raibīs (no kreisās), Sandra Ūdre un Ligija Purinaša.

Viens no būtiskākajiem Latgales kongresa simtgades sarīkojumiem ir naktī no 5. uz 6. maiju iecerētā “Latgaliešu valodas nakts”, kuras koncepciju veido režisors Viesturs Kairišs.

Sarīkojums sāksies, noslēdzoties Latgales simtgades kongresa pirmajai dienai, plkst. 18 un turpināsies līdz plkst. 9 nākamajā rītā. Viesturs Kairišs to dēvē par savdabīgu Jāņu ugunskuru – latgaliešu valodas nepārtrauktības cildināšanas simbolu. Festivāla parkā iepretim Latgales vēstniecībai “Gors” uz divām skatuvēm tiks aicināti latgaliešu literāti un mūziķi, savstarpēji papildinot viens otra priekšnesumu. Stilistika gaidāma visdažādākā – no liriskas un romantiskas noskaņas līdz pat rokam un repam, sola režisors, kuru patiesi iespaidojis lielais latgaliski rakstošu autoru un dziedošo mūziķu skaits.

Pasākuma producents, grupas “Bez PVN” solists Guntis Rasims apstiprina, ka uz “Latgaliešu valodas nakti” rīkotāji centīsies atvest visdaudzveidīgāko mākslinieku loku un sola, ka nakts gaitā stili mainīsies nepārtraukti, savukārt četri vadītāji, katrs no savas Latgales vietas, rūpēsies gan par to, lai iepazīstinātu publiku ar dalībniekiem, gan iesaistītu skatītājus un klausītājus nakts norisēs. “Tieši tādēļ darbība Festivāla parkā notiks uz divām skatuvēm, lai darbība būtu dinamiska un nerastos garas pauzes.”

Viens no sarīkojuma vadītājiem, aktieris un pedagogs Māris Susējs, jautāts, ko viņam nozīmē latgaliešu valoda, atbild poētiski: “Man tā ir garša, kas palīdz izjust savu novadu, savus cilvēkus, kuri dzīvo šajā pusē. Tā ir pārņēmusi manu būtību, tas ir kods, caur kuru nolasu savu apkārtni, pasauli. Visiem saprotamā latviešu valoda ir pamats, pirmās durvis uz pasauli, bet latgaliešu valoda – portāls, kas palīdz ieiet vēl dziļāk, tas mani saista arī ar iepriekšējām paaudzēm.”

Uzņēmējs un Baltinavas novada deputāts Rolands Keišs teic, ka viņam latgaliešu valoda nozīmē viņu pašu, viņa dzīvi, lieto to ikdienā un bez savdabīgā valodas skanējuma, kurš turklāt atšķirīgs vai katram pagastam, nespēj iedomāties ne pats sevi, ne dzimto pusi.

Mūziķis Kristaps Rasims piekrīt, ka valoda vienlīdzīga ar novada identitāti, un, tā kā Latgales savdabība lielā mērā izpaužas caur mūziku un mākslu, tad ideja sanākt kopā “Latgaliešu valodas naktī” ir izcils veids, kā savākt kopā kolektīvus, kuri sen nav neko darījuši kopā, kā arī piesaistīt pavisam jaunus muzikālus projektus. Arī Māris Susējs atzinīgi vērtē ideju sapulcināt latgaliešus ap latgalisko izjūtu, atgādinot, ka tieši Rēzekne ir kā tāda Latgales sirds, kuras pulsāciju “Latgaliešu valodas nakts” ļaus sajust.

Nebūt ne visi Latgales literāti raksta tikai latgaliski, un, pat veidojot vietējos izdevumus, reizēm dzirdēti pārmetumi, ka būtu tik interesants teksts, diemžēl uzrakstīts latgaliski, kurš tad to var saprast. Mani sarunbiedri – dzejniece Ligija Purinaša, rakstniece un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzēja Sandra Ūdre, prozaiķis Raibīs – šādu nostāju sauc par garīgu kūtrumu.

Jautāti, kā izdodas saglabāt optimismu, rakstot latgaliešu valodā, kas aptver vēl mazāku lasītāju loku nekā latviešu literārā valoda, par kuras nelielo auditoriju nereti mēdzam sūkstīties, katram ir sava atbilde. Viens aspekts gan kopīgs, un to formulē viena no pazīstamākajām Latgales dzejniecēm Anna Rancāne: “Latgaliešu valoda ir mana mātes valoda, kurā ir vieglāk, vienkāršāk un bagātīgāk izteikties.” Arī Raibīs piekrīt: “Es domāju latgaliešu valodā, sarunājos tajā ar savu kaķi, – ir tikai loģiski, ka rakstu šajā valodā.” Ligija Purinaša piebilst: atsevišķas grāmatas, piemēram, Ilzes Spergas stāstu krājums “Dzeiveiba”, piedzīvojis jau vairākus metienus. Arī Raibīs pirmais stāstu krājums “Pyrma syltī” izpirkts, tāpat Valentīna Lukaševiča dzejas krājumi kļuvuši par bibliogrāfisku retumu. Kā pozitīvu virzību visi trīs literāti min faktu, ka pēdējos gados ik pa brīdim arī latgaliski rakstītas grāmatas iekļūst Latvijas Literatūras gada balvas nomināciju sarakstā. Jautāti, kādu latgaliski rakstītu literāru darbu ieteiktu izlasīt ikvienam, Sandra Ūdre nosauc Norberta Neikšānīša romānu “Myura kolns”, Ligija Purinaša – jau pieminēto Ilzes Spergas stāstu krājumu un Martas Skujas dzejoļu krājumu “Naziņā”, bet Raibīs – Valentīna Lukaševiča krājumu “Vot taidi vot i batvini”.

 

Latgaliešu valodas nakts | 2017. gada 5. – 6. maijs

Tematiskie bloki:

* Vakara daļa – latgaliešu literātu un dziesminieku laiks.

* Vēlais vakars un nakts veltīta mūsdienu populārākajām grupām, starp kurām vairākas īpašas atgriešanās.

* Jauno dienu plānots modināt ar teātra virzienu, dzeju un arī garīgāku mūziku.

 

Mūziķi un grupas, kuri apstiprinājuši dalību Latgaliešu valodas naktī: “Borowa MC”, “Bez PVN”, “Sovvaļnīks”, Kārlis Kazāks, “Dabasu Durovys”, Jānis Skutelis, “Green Novice”, “Kapļi”, “Tautumeitas”, “Laimas Muzykanti”, “Jezups i Muosys”, “Ausmeņa Records”, vīru koris “Graidi”, “Rūžupis veiri”, Guntra Kuzmina un Skonai, Vinsents Kūkojs, “Trikmīņs”, “Ceidari”, “Ilža”, folkloras kopa “Upīte”, Aija Eriņa, “Rūnas”, folkloras kopa “Sovvaļnīki”, “Fenikss”, “Trešīs Ņutona lykums”, “Unknown Artist”, “Gandreiž 10nīkā”, Laura Bicāne, “Dyrbyni”, “Rekavas dzintars”.

 

Literāti, kuri apstiprinājuši dalību Latgaliešu valodas naktī: Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Juoņs Ryučāns, Sandra Ūdre, Līga Rundāne, Ilze Sperga, Mārīte Slišāne, Dagnija Dudarjonoka, Karonhisake, Raibīs.

 

Pasākumu vadīs Kristaps Rasims, Māris Susējs, Juris Vucāns, Rolands Keišs

Precīza Latgaliešu valodas nakts programma īsi pirms pasākuma būs atrodama tiešsaistē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. mājas iztīriet un atbaidošas bildes uz ārzemēm nesūtiet! KAUNS!

Kas lielāks par karoti un zupas bļodu. Saruna ar Ausmu Kantāni (1)Uz Imanta dzimšanas dienu maijā Ausma Kantāne-Ziedone dzīvokļa lodžijas palodzi parasti apstādīja ar atraitnītēm. Tā bija viņas dāvana jubilāram.
Draugiem Facebook Twitter Google+