Latvijā
Sabiedrība

Mācība. Vienu nojauc, simtiem paliek. “LA” nedēļas apskats 9

Foto – Jelgavas novada pašvaldība

Cilvēks. Arvils Ašeradens “grūtākajā sektorā”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Beidzot ieviesta skaidrība par Solvitas Āboltiņas pēcteci “Vienotības” frakcijas vadībā – partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atteiksies no ekonomikas ministra un premjera biedra amatiem, lai atgrieztos Saeimā. “LA” viņš skaidroja, ka šis ir bijis ērtākais brīdis vadības maiņai, jo valdība nupat pabeigusi darbu pie budžeta un Āboltiņa tuvākajā laikā plāno pamest Saeimu. Politiķis atzīst, ka lēmums neesot bijis no vieglajiem, jo ministra darbs esot bijis interesants un saistošs. Taču, arī no malas skatoties, rodas šaubas – vai tiešām partijai ir lietderīgi savu līderi atraut no atbildīga un redzama ministra amata, lai nodarbotos ar “melno” politikas darbu Saeimā. Ašeradens tomēr uzskata, ka ilgtermiņā “Vienotība” no šādām izmaiņām būs ieguvēja.

“Frakcija mums šobrīd ir raiba kā dzeņa vēders, un pēdējā laikā tai arī klājies diezgan raibi. Taču frakcija ir tas pamats, uz kā balstās gan mūsu ministru darbs, gan valdības stabilitāte. Tādēļ man kā partijas vadītājam ir pienākums atrasties grūtākajā sektorā,” teica Ašeradens. Kā savu pirmo darbu un galveno izaicinājumu viņš min frakcijas saliedēšanu. Uzdevums nebūs no vieglajiem. Pašlaik “Vienotības” frakcijā tikai 10 no 22 deputātiem ir šīs partijas biedri, pārējie pārstāv reģionālos politiskos spēkus vai arī izstājušies no partijas, bet turpina darboties frakcijā. Piemēram, deputātu grupa, kas apvienojusies partijā “Kustība Par” un vairākos jautājumos pauduši no pārējās frakcijas atšķirīgus viedokļus. Nupat no “Vienotības” izstājies arī Anrijs Matīss, savu lēmumu saistot tieši ar Ašeradena izvirzīšanu frakcijas vadītāja amatam.

Pēc Ašeradena domām, “Vienotības” frakcijā nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. “Šobrīd šķiet, ka kopumā iestājies zināms atslābums un pasivitāte. Deputātus būs nepieciešams sapurināt,” sprieda topošais vadītājs. Kā labu piemēru viņš minēja nesen deputāta mandātu ieguvušo Renāru Putniņu, kurš aktīvi gatavojot dažādas iniciatīvas.

Prieks. Gaismas pils – starp skaistākajām

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Raidsabiedrība BBC šonedēļ publicēja sarakstu ar desmit skaistākajām bibliotēku ēkām, kuras uzceltas 21. gadsimta sākumā. Pagodinoši un iepriecinoši, ka starp tādu pasaulslavenu arhitektu kā Zaha Hadida, Rems Kolhāss, biroja “Snøhetta” veikumu pamanīta un novērtēta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. BBC arī korekti apraksta mūsu Nacionālās bibliotēkas tapšanas vēsturi un ieskicē Gunāra Birkerta mūža un Latvijas 20. gadsimta vēstures paralēles.

Lielākā daļa sarakstā iekļauto bibliotēku izvietotas Eiropā, vien Aleksandrijas bibliotēka ir Ēģiptē un Sietlas bibliotēka – ASV. Zīmīga vēl kāda sakritība: pret vairāku jauno bibliotēku ēku celtniecību iedzīvotājiem sākotnēji bijusi neviennozīmīga attieksme. Dažas no tām uzceltas sociāli nelabvēlīgos pilsētu rajonos, vairāku ēku celtniecība ievilkusies (kaut gan neviena tik ļoti kā mūsu LNB), tāpat bijuši iebildumi pret lielajiem celtniecības izdevumiem. Taču visās bibliotēkās pēc jauno ēku atklāšanas apmeklētāju skaits dubultojies, turklāt vienlaikus iegūta arī sakopta pilsētvides daļa.

Mācība. Vienu nojauc, simtiem paliek

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītajā nedēļā sabiedrību pārsteidza Latvijā vēl nebijis notikums – Jelgavas novada pašvaldība nojauca Valentīnai Rudenko piederošo nelikumīgi uzcelto ģimenes privātmāju Lielupes aizsargjoslā. Pašvaldībā atzīst, ka tās teritorijā šis ir vienīgais šāds gadījums un par tik radikālu rīcību lemts tāpēc, ka nekas cits vairs nelīdzējis. Astoņu gadu laikā ēkas īpašniece neņēma vērā ne brīdinājumus, ne tai uzliktos sodus, ne uzaicinājumus pašai nojaukt patvaļīgi uzcelto ēku.

Latvijas Pašvaldību savienībā atzīst, ka šis patiešām varētu būt pirmais gadījums, kad kāda pašvaldība, par spīti īpašnieces pretestībai, tomēr izšķīrusies par tik radikālu soli. Kaut arī tai tādas tiesības ir, praksē tās netiek izmantotas. Pēc aptuvenām aplēsēm, no visām Latvijā uzceltajām būvēm 15–30% top nelegāli.

Daudzi juta līdzi nojauktās mājas īpašniecei, taču Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone secina, ka mājas būvniece balstījās uz vispārpieņemto praksi Latvijā, ka kaut kā nebūt, mīļā miera labad, nelikumīga būvniecība tiek sakārtota vēlāk. “Bet tad ir jājautā, kāpēc vispār būvniecības likums ir nepieciešams?”

Bet tad rodas jautājums, kāpēc nenojauc citas nelikumīgas būves? Bēdīgi slavens ir stāsts par Rucavas novada pašvaldības teritorijā Baltijas jūras piekrastes kāpu aizsargjoslā nelikumīgi uzceltām privātmājām. Ziņu arhīvi vēsta, ka jau 2006. gadā Rucavas pagasta padome lēma par ēkas nojaukšanu, ko kāpu zonā bija uzbūvējis kāds Lietuvas pilsonis. Pašvaldībā vēsta, ka ar vienu īpašnieku notiek tiesāšanās par nelikumīgi uzceltas ēkas nojaukšanu. Otrs it kā esot piekritis nojaukšanai labprātīgi. Taču pagaidām tās, tāpat kā simtiem citu, stāv kā stāvējušas.

Tāpat gara vēsture ir stāstam ar “Latvijas dzelzceļa” bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa laivu māju, kas uzbūvēta pirms 13 – 14 gadiem. Kaut 2015. gadā tiesa lēma, ka nelikumīgā būve Lielā Baltezera aizsarg-joslā ir jānojauc, tomēr tas joprojām nav izdarīts. Pašvaldība skaidrojusi, ka nekustamajam īpašumam “Magoņkrasti” ir spēkā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzlikts aizliegums rīkoties ar nekustamo īpašumu. Tāpēc Ādažu novada domei neesot tiesiska pamata veikt tā objekta nojaukšanu vai pārvietošanu.

Noslēpums. “Oligarhiskās Latvijas realitāte – visiem jāmelo”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Par plaši apspriestu personu aizvadītajā nedēļā kļuva bijušais SIA “Dienas Mediji” valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš (attēlā). Tomēr ziņa, ka tagad viņš kandidē uz Latvijas Radio valdi, bija radījusi aizdomas, ka tā sauktie oligarhi mēģina iegūt ietekmi sabiedriskajā medijā. Ieraksts interneta dienasgrāmatā, kuru daudzi lasītāji jau salīdzinājuši ar “grēksūdzi”, atklāj vairākus noslēpumus. Salmiņš raksta, ka amatu medija vadībā viņam piedāvājis sens paziņa Ralfs (no konteksta noprotams, ka tas ir Ralfs Kļaviņš, Rīgas Tirdzniecības ostas vadītājs). “Pēc pāris dienām Ralfs mani aizveda uz smalku biroju Dzirnavu ielā, kur ar mani aprunāties ieradās ekspremjers Šķēle. (..) Tādu īpašu norāžu man kā jaunajam vadītājam nebūšot, tik jāvada uzņēmums, iekļaujot vadības komandā jaunus locekļus. (..) Tovakar mājās ilgi dzēru tīru viskiju un domāju, ko lai iesāk. Nebija grūti noprast, ka pasākuma mērķis ir mainīt Ēlertes laika redakcionālo ievirzi, bet to darīt ar citu rokām, pašam paliekot ēnā. Esmu izvēlēts, jo līdz šim nekādā veidā neesmu bijis nedz saistīts, nedz pazīstams ar kādu no oligarhiem un tādēļ būtu labs aizsegs Šķēles patiesajiem nodomiem. (..) Runa ir par “kretīnmenedžmentu” pēc Šķēles rokasgrāmatas. Mākoņu pastnieki, lielākie kretīni, šoferu dēli, ielikteņi, pārmijnieki – man paredzēta tieši tāda loma. Šeit nav nekādu konkursu, kas jāiztur amata kandidātam, tikai jāapliecina lojalitāte un jāpilda pavēles.” Salmiņš esot piekritis piedāvājumam par spīti reputācijas riskiem, jo, “ja atteikšos šo lomu uzņemties, Šķēle visdrīzāk aizsūtīs uz “Dienu” kādu citu stipri lielāku “kretīnu” par mani”. Tālāk bijušais valdes priekšsēdētājs apraksta aizkulises medija vadībā, bet īpaši spilgta ir tā, kur Šķēle sastāda atlaižamo žurnālistu sarakstu: “Šķēle apsēdās pie datora, uzrakstīja un izdrukāja man lapu ar žurnālistu vārdiem, kuri tūlīt pat jāatlaiž. “Tos kaitēkļus, kaitēkļus tūlīt jāizdzen ārā!” ar žestu, kā spiežot blaktis, norādījumus deva ekspremjers.” Atklājas, ka Salmiņš piedalījies arī slavenajās “Rīdzenes” sarunās, kur darbības “Dienā” jau apspriedis ar citu “oligarhu” Aināru Šleseru, bet ar Aivaru Lembergu viņš gan nekad neesot ticies. Kopējos šīs politekonomiskās vides tikumus Salmiņš raksturo skarbi: “Nācās pieņemt – šāda ir oligarhiskās Latvijas realitāte, visiem ir jāmelo. Šķiet, līdzīga bija Staļina laiku varas vertikāle – ja kāds grib tikt uz augšu, ir jāizdara noziegums. Un tad visur ir noziedznieki, kuri baidās un ar kuriem var viegli manipulēt. Un, ja vajag, – likvidēt.”


Pārsteigums. Igauņus tas neuztrauc

EestiPost2_2
LA.lv