Ekonomika
Bizness

Grāmatnieku cīņa par cilvēku brīvo laiku0


Evija Veide, “Latvijas Mediju” izdevniecības direktore, žūrijas priekšsēdētāja
Evija Veide, “Latvijas Mediju” izdevniecības direktore, žūrijas priekšsēdētāja
Foto – Timurs Subhankulovs

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2015. gads ir pirmais, kad pieaudzis gan kopējais grāmatu nosaukumu skaits, gan tirāžas, turklāt palielinājies arī e-grāmatu skaits, iepriecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) dati. Grāmatu nosaukumu skaits ir pieaudzis līdz 2,19 tūkstošiem un kopējā tirāža līdz 3,12 miljoniem eksemplāru (+5%). Elektronisko grāmatu skaits palielinājies par 20% un bijis 343. Lai arī LNB pirms pāris nedēļām sabiedēja, ka pērn ievērojami sarukusi latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža, tas skaidrojams ar pieaugušo individuālo izdevumu skaitu mazās tirāžās un nav uztverams kā trauksmes signāls, jo latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits ir palielinājies.

Piesardzīga stabilitāte

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja un Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka šī brīža situāciju nozarē raksturo kā relatīvu stabilitāti: iznāk daudz vērtīgu uzziņas grāmatu par kultūru un vēsturi, labi panākumi ir vairākiem latviešu daiļliteratūras autoriem, ir daudz interesantu darbu bērniem. Protams, lasīšanas paradumus ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan kopējā noskaņa sabiedrībā. “Tāpēc gribētos, lai latvieši biežāk meklētu harmoniju, atbildes uz būtiskiem sadzīves un eksistenciāliem jautājumiem, kā arī izklaides iespējas tieši grāmatā – tā lieliski kalpo visiem šiem mērķiem,” teic R. Punka.

Tomēr lielie jautājumi, kas nozarē vienmēr bijuši svarīgi, joprojām nav atrisināti pēc būtības. Tie ir bibliotēku iepirkumi, bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu iepirkumi u. c. Šajos jautājumos ir daudz administratīvās slodzes, ir daudz neskaidrību un nedefinētu lietu, nav skaidras stratēģijas, un nozarē īsti nezina, ar ko rēķināties un kā plānot. Līdz ar to izdevējiem nav drošības sajūtas un ir riskanti ieguldīt savu laiku un resursus vairāku gadu projektos tieši valsts stratēģijas un redzējuma iztrūkuma dēļ. Izdevniecību pārstāvji atgādina, ka grāmatu izdošana nav tikai komercdarbības virziens, tas ir latviešu valodas, kultūras un izglītības jautājums.

Protams, latviešu grāmatu izdevējiem nākas rēķināties tikai ar lokālo tirgu, šeit nav runas par eksportu un tirgus diversifikāciju. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, mūsu izdevējus maz ietekmē ārvalstu nozares uzņēmumi, no otras puses, protams, tas ir ierobežotais tirgus. Kaut ir arī segmenti, kuros eksports ir iespējams, tomēr tas nevar būt risinājums nozares problēmām. R. Punka teic, ka pēdējā laikā ļoti pārdomāti tiek organizēta latviešu literatūras darbu popularizēšana ārzemju izdevējiem, lai rosinātu iegādāties autortiesības.

Aizmirst grāmatas

Runājot par valsts simtgades svinēšanu 2018. gadā un piešķirto papildu finansējumu dažādām kultūras jomām, jāteic, ka būtībā šis finansējums grāmatu nozarei ir gājis ar līkumu. Piemēram, “Lauku Avīzes” grāmatu izdevniecība pērn vienīgā ieguvusi finansējumu vienam projektam, kas saistīts ar Latvijas valsts dibināšanu (Ērika Jēkabsona monogrāfija). Citi grāmatu izdevēji šajā mērķprogrammā pērn neko vairāk arī nesaņēma. Lielais projekts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izlolotā Latvijas enciklopēdija. Protams, tuvojoties lielajai valsts jubilejai, izdevēji paši pastiprināti domā par aktuālo no šī aspekta, darbs jau norit pilnā sparā un pie atsevišķām grāmatām jau tuvojas finišam. Tās pamatā ir grāmatas par 20. gadsimta vēstures apjēgšanu, turklāt ar šiem jautājumiem lielākoties strādā mūsu pašu vēsturnieki.

Vērtējot šā brīža tirāžas un grāmatu skaitu, “Lauku Avīzes” apgāda vadītāja Evija Veide vērtē, ka būtu ļoti labi, ja šāda situācija ar tirāžām un nosaukumiem saglabātos. Ļoti svarīgi arī, lai nebūtu pārsteigumu nodokļu segmentā, piemēram, sociālā nodokļa piemērošana autorhonorāriem u. tml. Izdevējdarbībā jau ir bijis viens neveiksmīgs eksperiments ar PVN likmes paaugstināšanu grāmatām. Turklāt tagad ir tikai vasaras vidus, un jau ir jūtami tramīgi signāli un mājieni no ministriju puses attiecībā uz plānoto nodokļu politiku nākamgad. Izdevējdarbības nozares stabilitāte ir ļoti atkarīga no nodokļu politikas, jo nozare ir samērā trausla. Tikpat būtiska arvien ir politiķu un ierēdņu izpratne par šīs nozares nozīmību un gatavība to atbalstīt.

Apliecina trauslumu

Vienlaikus ar labajiem statistikas rādītājiem daži lieli izdevēji darbību ir izbeiguši, savukārt citiem ir problēmas ar maksātspēju. Jau pērn maksātnespējas process tika pasludināts apgādam “Atēna”, savukārt šā gada sākumā tiesiskās aizsardzības process ierosināts vienam no “Jumavas” grupas uzņēmumiem – “J.L.V.”. Tomēr “Jumava” ir izdevniecība ar vairāk nekā 20 gadu vēsturi un attiecīgu pieredzi, tāpēc, domājams, tai vajadzētu pārciest šos sarežģītākos laikus.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja un Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka: “Situācija nozarē ir relatīvi stabila.” Foto – Ieva Lūka/LETA

Nav noslēpums, ka grāmatizdevēju nozarē ir viens izteikts līderis – apgāds “Zvaigzne ABC”, kamēr pārējie TOP 10 uzņēmumi pat kopā nespēj sasniegt līdera apgrozījumu vai peļņu. Apgāda “Zvaigzne ABC” apgrozījums pērn saglabājies 2014. gada līmenī un bijis 12,9 miljonu eiro, savukārt peļņa bijusi 424,1 tūkstotis eiro, kas ir par 200 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to, protams, nozares dalībnieki vērtē, ka Latvijā varētu būt veselīgāks spēku samērs starp lieliem, vidējiem un maziem izdevējiem, šeit domājot tos izdevējus, kam grāmatu veidošana un izplatīšana ir būtiska uzņēmējdarbības sastāvdaļa, nevis jauks vaļasprieks. “Salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kur ir vairāk mazo un vidējo izdevniecību, Latvijā grāmatu saturiskā dažādība un pieejamo nosaukumu klāsts patiesībā varētu būt vēl lielāks. Jo ir ļoti būtiski, lai par sev svarīgām lietām cilvēks varētu lasīt dzimtajā valodā, tostarp labākos literatūras un uzziņu grāmatu paraugus – ne tikai pašmāju, arī tulkotos. Daudz kas šajā jomā tiek darīts, taču vienmēr šķiet, ka varētu vēl,” tā R. Punka. Turklāt piedāvājums ir cieši saistīts ar pieprasījumu, ar cilvēku gatavību iegādāties jaunākās grāmatas, diskutēt par tām, patiešām lasīt daudz un regulāri.

Apgrozījumu par 16% izdevies palielināt “Lauku Avīzes” grāmatu izdevniecībai, tas panākts, turpinot nostiprināties gan kultūrvēsturisko, gan vēsturisko grāmatu nišā. Ik gadu izdevniecībai ir vairāki jauni nosaukumi, pamatā šīs grāmatas ir saistītas ar 20. gadsimta notikumiem – Otro pasaules karu, tās ir grāmatas, kurās savijas zinātniski pamatoti pētījumi pietiekami lasāmā izklāstā. Vēl jāmin arī oriģinālliteratūras un bērnu literatūras sektors. Izdevniecībā tirāžas nav kritušās, un nosaukumu skaits ik gadu palielinās.

Ievērojami finanses izdevies uzlabot “Neputnam” (uzreiz aiz TOP 10 sliekšņa esošam uzņēmumam) – apgrozījumu par 41% līdz 265,6 tūkstošiem un nopelnīt 169,8 tūkstošus eiro. Izdevniecība darbojas savā nišā, kur katra grāmata ir projekts, kam tiek meklēts un piesaistīts finansējums. Līdz ar to arī nosaukumu skaits gadā un realizētie projekti – izdevumi – ir lielā mērā atkarīgi no piesaistītā atbalsta. “Neputna” direktore Elgita Bērtiņa vērtē, ka, neskatoties uz kopējo LNB statistiku, tirāžām tomēr ir tendence samazināties, kaut nosaukumu skaits aug. Līdzīgi spriež “Retorika A” menedžere Jeļena Čeronko, paskaidrojot, ka divu triju tūkstošu tirāžas ir palikušas tikai mācību literatūras izdevumiem. Un diemžēl nevar runāt par kopējo situācijas uzlabošanos ilgtermiņā. “Retorika A” apgrozījums pērn pieaudzis par 23%, sasniedzot 216 tūkstošus eiro. Finanšu rezultātu uzlabošanās saistīta ar jaunu mācību komplektu izstrādāšanu un izdošanu 2014. – 2015. gadā, it īpaši pateicoties mācību komplekta “Prosto po-russki” 6. – 9. klasēm pabeigšanai, kā arī rezultātu uzlabošanai palīdzējusi bilingvālo mācību grāmatu izstrādāšana un iznākšana (iznācis “Matemātika bilingvāli 5. klasei” mācību komplekts un iznākšanai tiek gatavots “Matemātika bilingvāli 6. klasei”), kas ir pieprasītas mazākumtautību skolās.

Vērtējot šī gada finanšu rezultātus, nozares pārstāvji ir ļoti piesardzīgi un lielākoties runā par stabilitāti, esošo apjomu saglabāšanu u. tml. Daudz zināšanu un jaunas tendences nozares pārstāvji iegūst starptautiskās grāmatu izstādēs, jo “lielie vēji” vispirms ķer lielos tirgus un tad pakāpeniski tos atpūš arī pie mums. Secināms, ka arī citos tirgos rūk kopējās tirāžas, notiek izdevniecību apvienošanās, kas gan pagaidām nav raksturīgi Latvijā. Pie mums lielie izdevēji nepārpērk mazākos. Ārvalstīs ir arī pretēja tendence, ka dažas mazās izdevniecības daudzu gadu garumā ir atradušas savas nišas un izaugušas par nopietniem spēlētājiem, ar kuriem rēķinās nozarē. Protams, izdevēji strādā ar jauniešu auditoriju un cīnās par to, lai sava vieta būtu arī grāmatai, ne tikai mobilajam tālrunim. “Konkurence par cilvēka laiku ir ļoti stipra – cik laika paņem darbs, ģimene, sociālie tīkli, hobiji utt. Un grāmatu lasīšana ir viens no hobija veidiem. Ārzemēs izdevēji meklē – meklē nišas, meklē veidus, meklē iespējas iepīt digitālo sadaļu,” stāsta E. Veide. Arī Latvijā izdevēji eksperimentē un meklē dažādus variantus, kas derētu tieši savai izdevniecībai. Tirgus dalībnieki lieto dažādas cenu stratēģijas, vieni jaunām grāmatām uzliek augstas cenas un tad tās samērā krasi samazina, citi cenu tur vidējā līmenī ilgāku laiku. Ir izdevēji, kas turas konkrētā nosaukumu skaitā utt.

Saistītie raksti

Izdoto e-grāmatu skaitam ir lēni pieaugoša tendence, kaut nozarē vērtē, ka realitātē šo izdevumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, nekā uzrāda oficiālie LNB statistikas dati. Pagaidām nopietni nevar salīdzināt drukāto grāmatu daudzumu ar e-grāmatu skaitu, tie ir pilnīgi dažādi apjomi. “Mūsu izdevniecībā e-grāmatas ir uz pusi lētākas nekā drukātās, un to mēs neuzskatām par peļņas ieguves avotu. Tā ir tikai viena no plūsmām, kā realizēt grāmatu saturu,” skaidro E. Veide, neredzot nekādu pamatu teikt, ka, piemēram, pēc 10 gadiem grāmatas būs tikai digitālā veidā.

 

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka rīko diskusiju par risinājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai 3
7 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Kurt Koenig” ieņēmumus audzē par ceturto daļu
7 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kā izskatīsies Rail Baltica nākotnes infrastruktūra
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
ASV nosaka sankcijas Lembergam 2
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latgalē veiktas nežēlīgas laupīšanas: aizturēti divi sevišķi bīstami noziedznieki 1
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
ĀM izplata brīdinājumu bankām par sadarbības risku ar Lembergu
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Rīga jāatpūtina no Ušakova un viņa sekotājiem 2
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Brīžiem līs, vietām gaidāms arī sniegs. Prognoze otrdienai
5 stundas