Darīt visu, ko vēlies. Saruna ar Ainaru Virgu 0
Jau otro gadu vasarā nebijušā rosībā atdzīvosies Priekules novada mazais, klusais Virgas ciems, jo 18. jūnijā to pierībinās jau otrais brīvdabas pasākums “VIRGAfest Virgā”. Te sabrauks gan Latvijā pazīstamas grupas, gan jaunie mūziķi, kuri ar rokenrolu nav jāiepazīstina. Notikuma vaininieks, idejas autors un producents ir neviens cits kā festivāla vārdabrālis, leģendārais rokmūziķis un “līvs” Ainars Virga. Viņš uz festivāla skatuves sola kāpt ne tikai kopā ar “Virga Hard Orchestra” un grupu “Līvi un Buks”, bet arī gluži negaidītos projektos, piesakot festivāla saukli – brīvība un neierobežotība!
Tas, ka festivāls notiekot mazajā Virgā, esot tīrā vārdu spēle, smejas Ainars. “Ja man būtu uzvārds “Skrunda”, droši vien rīkotu tur, bet liktenis laikam ir lēmis šādi,” Ainars pasmīn viņam raksturīgajā veidā. “Leģendas jau varētu izdomāt visvisādas – tētis reiz teica, ka it kā kaut kur pie Virgas esot dzimis viņa vecaistēvs. Varbūt tā arī vienīgā radniecība ar šo vietu.” Tiesa, jau 15 gadus Virgā dzied Ainara Virgas sacerētu Virgas himnu. Mūziķis atklāj, ideju par festivālu un notikuma vietu “pasviedis” kāds draugs, un mūziķis, ilgi nedomājot, piekritis. “Atzīstos, tā bija pavisam ātra ideja. Pagājušajā gadā izdarījām vienkārši neiespējamo – festivālu realizējām nepilnu divu mēnešu laikā. Šogad esam prātīgāki, sākām gatavoties jau oktobrī.”
Jau otro gadu rūdītais Liepājas rokmūziķis no skatuves zvaigznes vairākus mēnešus pārtop aizrautīgā festivāla organizētājā un smejot atzīst – jaunu dziesmu radīšanai tas īsti par labu nenākot. “Visas domas pašlaik pievērstas festivāla organizēšanai,” saka Ainars, iebilstot, ka rosīšanās rīkotāju lauciņā negatīvi ietekmētu radošo garu. “Es uzskatu, ka jebkura lieta, kas saistīta ar mūziku, ir radoša. Protams, ķeroties pie rīkošanas, ir jāizpilda šādi tādi normatīvi. Skaidrs, ka nav tādu likumu, kas aizliegtu šai lietai pievērsties radoši. Galu galā šis pasākums radīts ar domu, ka tur var darīt visu, ko vēlies. Ir forši vērot, ka viss, kas tur notiek, sākumā piedzimst tavā iztēlē. Pēc pagājušā gada pirmā Virgas festivāla saprotu, ka esam uz pareizā ceļa, un tas iedvesmo turpināt šo lietu. Skaidrs, bija kļūdas, no kurām mēs mācāmies, bet tās šogad noteikti novērsīsim. Līdz pilnībai, protams, nonāksim tikai pēc gadiem,” spriež mūziķis.
Ainārs piekrīt, mūziķa ādu nenometīsi, atzīstot, ka viņš jebkuru šādu notikumu vienmēr vērtējot no mūziķa viedokļa, un arī paša rīkotais festivāls neesot izņēmums. “Man ir svarīgi, lai mūziķiem būtu vislabākais, ko es viņiem varu sniegt. Jo vairāk apmierināti būs mūziķi, jo vairāk viņi atdos publikai, un arī publika būs apmierinātāka.”
Ainars atzīst, festivāla mūziķu atlase gan notiekot. Nē, ne jau tikai draugi un pārējie, kas paliek aiz strīpas. Ainars smejas, nekādu pārējo “ienaidnieku” mazajā Latvijā nemaz neesot un par konkurenci starp mūziķiem īsti nevarot runāt. “Katrā ziņā es nevaru teikt, ka justu kaut kādu konkurenci. Katrs dara savu lietu, un katrs to dara citādi. Katrā ziņā man nav neviena ienaidnieka, ar kuru es nebiedrotos vai īpaši izvairītos. Tas, protams, nenozīmē, ka uz Virgas festivāla skatuves aicinu jebkuru. Gribu, lai pasākums būtu pietiekami roķīgs! Man ir arī svarīgi, lai uzaicinātās grupas būtu tādas, kas ļaudīm patīk (“Triānas parks”, “Linga”, “Z-Scars”, “Age of Stones”, “Vecās mājas”, “Oranžās brīvdienas”). Šī ir vieta, kur valda “rock’and’roll” gars.”
Mūziķis apņēmies festivāla apmeklētājus iepazīstināt arī ar jaunajiem spēkiem. “Man patīk iepazīstināt ar jaunām un nepazīstamām grupām, kuras varētu būt perspektīvas. Viena laba vieta, kur novērtēt, kas tad notiek jauno grupu lauciņā, ir festivāls “Summer Sound” Liepājā, ko regulāri cenšos apmeklēt. Tur ir daudz skatuvju un mūziķu, kas spēlē visādos līmeņos. Tāpat festivāls “Bildes” – mums, veterāniem, spēlējot kopā ar jaunajiem, dažreiz izdodas noskatīt vērtīgus jaunos spēkus. Pēc manām domām, es, būdams muzikants, nevaru vienkārši dzīvot un iemarinēties tikai savā sulā – ir jāseko līdzi visam, kas notiek gan Latvijas, gan pasaules mūzikā. Man prieks, ka joprojām Latvijā ir tādi muzikanti, kas darbojas uz “Līvu” šniti. Piemēram, tāda ir Krāslavas grupa “Wild Detroit Gang”. Viņiem “Līvi” bijuši kā etalons, un, pēc manām domām, viņi ir ļoti spēcīga grupa starp jaunajiem. Es tikai nezinu, vai tāds stils šobrīd ir pieprasīts. Tomēr esmu pārliecināts, ka ir jārada piedāvājums, gan jau pieprasījums labai lietai radīsies pats. Domāju, ka starp festivāla apmeklētājiem tāpat kā pērn būs gan Ainara Virgas, gan “Līvu” piekritēji, arī daudz tādu, kuri vēlas atnākt un brīvā dabā baudīt mūziku. Pasākums notiek lieliskā vietā, varētu teikt – meža vidū, un tas pats par sevi ir notikums.”
Plecu pie pleca festivāla rīkošanā piedalās arī Aināra dzīvesbiedre Anija, ar kuru mūziķis gredzenus mija gada sākumā. “Vēl nav pagājis gads kopš kāzām, tas nav ilgi. Tomēr varu godīgi teikt, ka nevienu brīdi neesmu nožēlojis, ka to izdarīju. Patiesībā esmu tik laimīgs un priecīgs, ka man vienkārši trūkst vārdu,” stāsta mūziķis.
Ainārs smejoties dēvē Aniju par savu personālo asistenti. Pāris gan ieviesis stingrus noteikumus – vakaros pēc pulkstenis deviņiem par darbu runāt aizliegts! “Man ir prieks, ka mēs abi esam kā komanda. Pagaidām nekādu trūkumu šajā attiecību modelī nejūtu. Nevaru teikt, ka tas traucētu ģimenes dzīvē – ierobežotu mani vai Aniju, vai varbūt kaut kā pasliktinātu mūsu attiecības. Patiesībā ir iznācis gluži otrādi. Tas, ka darbojamies kopā, mūs satuvina vēl vairāk.”
Jaunu dziesmu radīšanu Ainars šobrīd atlicis uz laiku pēc “VIRGAfest”. Pavasarī pirmatskaņojumu piedzīvoja Ainara Virgas nākamā solo albuma priekšvēstnesis – Ainara veltījums viņa tētim 80 gadu jubilejā – “Kā kuģis (dēls tēvam)”. Dziesmas vārdu autors ir Ainara draugs un daudzu dziesmu līdzautors Guntars Račs. “Noteikti ideja par vēl vienu solo albumu ir dzīva. (Iepriekšējais albums, “Dziesmas par dzīvi un mīlestību”, iznāca 2015. gadā, saņemot “Zelta Mikrofona” balvu kā labākais roka albums). Tepat prātā jau tas viss ir, tikai fiziski neesmu vēl pie tā pieķēries. Materiāls ir idejas līmenī, tāpēc pagaidām nevaru pateikt, kāds būs albums, to redzēsim beigās, kad visu likšu kopā. Zinu to, ka noteikti pieturēšos pie pārbaudītām lietām – manas mūzikas un Guntara Rača vārdiem.”
Ar savām un “Līvu” dziesmām Ainaru, protams, redzēsim uz “VIRGAfest” skatuves. Festivālu atklās viņa izveidotā apvienība “Virga Hard Orchestra” (VHO), ko Ainars izveidoja jau 2009. gadā bet vakara gaitā uz skatuves kāps arī viņa nesen izveidotā grupa “Līvi un Buks”, ko pats Ainars ar pārliecību sauc par “Līvu” turpinājumu. “Īstenībā pat neatceros, kā mēs ar Jāni (Buķeli) satikāmies. Katrā ziņā zinu, ka mums ir saskanējis kopš pirmās reizes. Mūsu sadarbība pagaidām ir bijusi minimāla, taču tagad esam vienā grupā un es nevienu brīdi nenožēloju, ka esmu izvēlējies sadarboties tieši ar Buku. Tālāk jau laikam labi zināmais ceļš – strādāt tālāk un ierakstīt albumu. Ko spēlēsim? Atnāciet paklausīties!”
Pēc festivāla – pelnītais vasaras atvaļinājums? Mūziķis smejas: “Neticēsit, bet es vispār nezinu, ko tas nozīmē – atvaļinājums. Mana dzīve ir mūzika, koncerti, studija. Reizēm kopā ar sievu izbraucam ar ričukiem tepat Liepājā. Tālākais – līdz Pāvilostai. Starp citu, tur jūlijā kopā ar “Līviem un Buku” uzspēlēsim Ulda Marhilēviča rīkotajā festivālā “Zaļais stars”.
