Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. marts, 2013
Drukāt

“De facto”: Diānas lietā tiesa, iespējams, neņēma vērā poligrāfa ekspertīzes

Foto-LETAFoto-LETA

Viens no iemesliem, kādēļ noslepkavotās desmitgadīgās Diānas Kozlovskas lietā tiesa pasludināja attaisnojošu spriedumu galvenajiem apsūdzētajiem – meitenes mātei Baibai Kozlovskai un viņas audžu tēvam Andrejam Kuļijevam, iespējams, vērā nav ņemtas poligrāfa jeb melu detektora ekspertīzes, uz ko lielā mērā balstījās apsūdzības, bet kas tiesās netiek viennozīmīgi vērtētas, 24.martā vēstīja LTV raidījums “De facto”.

Zemgales apgabaltiesa Diānas māti, kas bija apsūdzēta meitas slepkavībā, attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Attaisnots tika arī Kuļijevs, ko vainoja pēdu slēpšanā, līķa apgānīšanā un audžumeitas pavešanā netiklībā. Abi apsūdzētie savu vainu noliedza.

Raidījums vēsta, ka prokurors Pāvels Sondors, kas šajā lietā uztur apsūdzību, uzskata, ka kontekstā ar visiem citiem netiešiem pierādījumiem poligrāfa ekspertīzes apstiprina apsūdzēto vainu. Ekspertīzē B. Kozlovskas noraidošā atbilde par slepkavības izdarīšanu kvalificēta kā “visticamāk” melo, savukārt atbilde “nē” uz jautājumu, vai viņa zina, kurš izdarījis slepkavību, novērtēta kategoriski kā meli. Arī Kuļijeva “nē” atbilde uz jautājumu, vai viņš piedalījies līķa slēpšanā, atzīta par meliem.

“Ja jau valsts atzinusi tās [pārbaudes ar melu detektoru] par oficiālām ekspertīzēm, tad kāpēc lai tās netiktu ņemtas par pamatu notiesājošam spriedumam,” vaicā prokurors. Viņš norāda, ka pārsūdzēs pirmās instances spriedumu, un cer, ka Augstākā tiesa šos pierādījumus vērtēs citādāk. Par abu apsūdzēto vainu viņš nešaubās.

Pirms aptuveni diviem gadiem valsts šo ekspertīzes veidu iekļāva oficiālajā sarakstā, taču simtprocentīgas garantijas vienalga tas nedod. Vairākās valstīs poligrāfu izmeklēšanā izmantot aizliegts.Visu šo iemeslu dēļ Latvijas tiesām ir brīvas rokas melu detektora secinājumu vērtēšanā.

Raidījums norāda, ka, analizējot šo lietu, vieglāk ir runāt par to, kādu pierādījumu nav. Visupirms miglā tīti ir slepkavības apstākļi, vieta un laiks. Šādu liecību nav. Nav zināms arī slepkavības ierocis un pat precīzs nāves iemesls, jo meitenes līķis, atrasts pēc mēneša, bijis gandrīz sadalījies. Vienīgās pēdas, kas ļauj uzskatīt, ka noticis noziegums, ir divi galvaskausa lūzumi.

Vienīgais, ko varot secināt, ka līķis pārslēpts un, apsienot ap kaklu meitenes apakšbikses, imitēts maniaka uzbrukums. Lai šķetinātu noziegumu, noklausītas sarunas, izmantota arī tā sauktā “saindētā augļa” metode, proti, kad aizdomās turētie vienu brīdi bija apcietināti, viņu kamerā iesūtīts tā sauktais “stukačs”, kurš šobrīd lietā ir kā liecinieks.

Vēl bez poligrāfa ekspertīzēm apsūdzības pusē tiek minēti šādi netieši pierādījumi. Pirmkārt, motīvs. Apsūdzība uzskata, ka Kozlovskai bijušas bažas, ka meita var izjaukt viņas sāktās attiecības ar Kuļijevu, kurš bija precējies ar citu sievieti. Kameras biedram Kuļijevs esot stāstījis par kādu netiklu darbību ar desmit gadus veco Diānu, un tā varēja nākt gaismā, pazudinot Baibas mīļoto vīrieti.

Otrkārt, Kozlovska prokuratūras skatījumā pēc meitas pazušanas nav bijusi atklāta ar izmeklēšanu, par ko liecinot vairākas detaļas. Treškārt, noklausītajās sarunās mātes dzīvoklī iedzeršanas laikā jau figurē vārds slepkavība, lai gan tobrīd meitenes mirstīgās atliekas vēl nav atrastas. Nekas konkrētāks gan sarunās neatklājās. Ceturtkārt, Kuļijevs kameras biedram stāstījis, kā pārslēpis līķi. Sākotnēji esot bijis nodoms to nobēdzināt kādā sadegušā mājā, taču Baiba iebildusi, ka tur nodedzis viņas radinieks un policija šos faktus varētu sasaistīt. Fakts par radinieka nodegšanu apstiprinājies. Piektkārt, līķa pārslēpšanas laiks sakrīt ar datumu, kad Kuļijevs pilnībā pārvācies dzīvot pie Kozlovskas.

Poligrāfa ekspertīzes veiktas kā apsūdzētajiem, tā viņa kameras biedram. Tiesa, kā izrādās, brāķis pieļauts arī šajā jomā. Proti, Drošības policijas darbiniece Iveta Ivančuka, kas veikusi poligrāfa ekspertīzi A. Kuļijeva kameras biedram, to darījusi ne pēc Latvijā apstiprinātās metodikas. Tātad tiesa šo ekspertīzi varēja pat neņemt vērā vispār.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka 15.martā Zemgales apgabaltiesa paziņoja saīsināto spriedumu, bet pilnais spriedums būs zināms 3.aprīlī, kad puses varēs lemt par tiesas sprieduma pārsūdzēšanu. 2007.gada augustā no savām mājām Dobelē pazuda desmit gadu vecā Diāna Kozlovska, pāris nedēļu pēc tam meiteni atrada noslepkavotu. Līķis tika atrasts netālu no viņas mājas.  Ar bojāgājušo bērnu iepriekš tikušas veiktas netiklas darbības, un meitene nogalināta ar sitieniem pa galvu. Pēc tam viņas līķis paslēpts turpat pie mājas.

Abi apsūdzētie ekspertīzēs tika atzīti par pieskaitāmiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+