Debesu mandāts valdībai – grūti atceļams 0
Ir mednieki, kuri jau sākuši dalīt vēl nešautu ministru Sprūdža, Ķīļa un (daļēji) Pavļuta ādu un berzē saujiņas, ka pēc divi nedēļām pienāks pateicības diena, kad tie trīs būs novācami, un viņus izplucinātus notiesās kā tītarus attiecīgajās dzīrēs Amerikā. Lai cik nopietni ņemamas organizācijas pieprasītu valdības locekļu demisiju, Latvijā par šo faktu vien acis no orbītām nesprāgst.
Ministri nākuši, gājuši, un, ja Sprūdžam un Ķīlim pārmet, ka viņi tikai pātaro, vāvuļo un estrādiski izrādās, kamēr strādāšana tikvien kā haotiski meimuro uz priekšu un reformas ir greizas, tad tam mierīgi var atbildēt, ka tāds jau tas ministra darbs ir. Nav izslēgts, ka finiša taisnē dabīgi ievirzās to amatpersonu un politiķu karjera, kuri sabiedrībai šķiet pārāk veci prauli un pēc kuru pagaišanas balos tikai kauli, taču reformistu aizrautība neliecina par palēnu mineralizēšanos ar sekojošu pārakmeņošanos. Tāpēc konflikta būtība ir, ka ministri šefības nozarē ar dažām padotības iestādēm un personām sadzīvo kā suns ar kaķi, taču visā šai faunā viņiem ir arī dikten lieli piekritēji un aizstāvji. Viņi saka – kā ūdenszāle kustīgais Ķīlis ir tikpat vērts atradums izglītības reformējamā druvā kā meistara glezna, kas neticamā kārtā uzieta krāmu tirgū. Viņi pamāca – zatleriešu ministri sitas vai nost, mūrējot mazos reformu ķieģelīšus, un uz iznākumu jāpaciešas, jo nekur nekas nav rīt uz brokastlaiku gatavs. Viņi vērš uzmanību, kas ir tie, kas grib plūkt ministrus kā broilerus savām pusdienām, – tie esot sen nemeliorētu, dūņainu un tagad sakustinātu varžu purvu iemītnieki vai vīri no saimnieciskām aprindām ar interesi saglabāt aizaugušo kārtību.
Līdz ar to ne kafijas biezumos, ne horoskopos, ne numeroloģijas zinātnē nav saredzamas zīmes, ka pēc konfrontācijām un uzbrukuma ar kartupeļu stampiņu Ķīlim, Sprūdžam vai Pavļutam būs vairs tikai muzejiska vērtība un ka viņi neizķepurosies “šķiru cīņas” apstākļos, pat ja tiks nosūdzēti Dombrovskim, Pērkontēvam vai Barozu.
Vakar Dombrovska kungs pats viesojās Pekinas Ārzemju universitātē, un konfūcisms māca, ka valdībām piešķirts grūti atceļams “debesu mandāts” un tās slikti izskatītos ar trim izsistiem priekšzobiem. Vēl skarbāk jābrīdina ministru gāzēji – achtung minen! Skatieties, kur liekat kāju, jo var gadīties, ka notiek apsteidzošs prettrieciens. Diez vai vajadzēja ar šiem enerģētiskajiem ministriem ielaisties, nosūtīt visus vienā klubiņā un viņiem uzdurties. Lai nu kā viss izvērtīsies, šis nebūs bēdīgais stāsts par trīs draugiem, trīs romantiķiem, kas reformu motoru darbnīcā sameistaroja “šoseju Kārli”. Atstājiet, lūdzu, šos jaukos puišus amatos. Man, feļetonistam, viņi vajadzīgi dzīvi.
