Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. aprīlis, 2015
Drukāt

Dedzina matus, liek laizīt zemi – vardarbība skolās vēršas plašumā (13)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Ilustratīvs attēls

Pērn pirmajos trīs mēnešos skolās reģistrēti 87 fiziskas vardarbības gadījumi, savukārt šogad fiksēti jau 97, tāpat palielinājies gadījumu skaits, kad tiek reģistrēta emocionāla vardarbība, trešdien žurnālistiem teica Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

“Diemžēl, šie gadījumi paliek nežēlīgi un ciniski,” pauda Rinkevics un piebilda, ka reģistrētu gadījumu skaits ir “aisberga redzamā daļa”. Netiek lolotas cerības, ka informācija pie policijas nonāk par visiem gadījumiem, tāpēc nepieciešams strādāt, lai situāciju mainītu, klāstīja Rinkevics.

Kā vienu no gadījumiem Rinkevics minēja incidentu, kad pamatskolas skolēni savam klasesbiedram aizdedzinājuši matus. “Šādu gadījumi gan nav daudz, taču parāda vidi, ar kādu bērni saskaras,” viņš piebilda.

Ir gadījumi, ka pamatskolas skolēni klasesbiedru piespiež laizīt zemi, iemet “mēslu kastē”. Konkrētus gadījumus sīkāk Rinkevics nevēlējās komentēt. Vienlaikus viņš norādīja, ka vairāki gadījumi sākušies kā joks un nav bijis plānots nodarīt fiziskus miesas bojājumus.

Būtiski gan samazinājies gadījumu skaits, ka bērni atrodas narkotisko vielu reibumā, norāda VP.

Policija uzskata, ka nepieciešams mainīt to, kā tiek skatīti drošības jautājumi skolās. Rinkevics paskaidroja, ka par drošību skolās atbild direktors, taču ne vienmēr ar to tiek galā. Tāpēc Valsts policija apņēmusies izstrādāt speciālu apmācības programmu, kā skolā parūpēties par drošu mācību vidi. Tās būšot praktiskas mācības par to, kā rīkoties dažādās situācijās.

Policija, ņemot vērā, ka vardarbība nesākas pamatskolā, aicina arī skolu pedagogus, direktorus, pašvaldību sociālos darbiniekus, pievērsties pirmskolas mācību iestādēm, jo daudzos gadījumos jau pirmskolas vecumā bērnos esot novērojami “vardarbības aizmetņi”.

VP sniegtā informācija liecina, ka šogad fiksēti arī 22 emocionālas vardarbības gadījumi. Tāpat šogad fiksēti 23 gadījumi par smēķēšanu skolā un tās teritorijā.

Policija atgādināja, ka bieži vien skolotāji vardarbībai nepievērš uzmanību, tāpēc reizēm šādiem konfliktiem ir smagākas sekas.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ir taisni pretēji. Mūsu skolā agresīvie skolēni atļaujas gan pret skolotājiem, gan pret pārējiem visu ko, bet policija atsakās braukt, jo , lūk, viņi nezinot ko iesākt ar nepilngadīgiem skolēniem. Viņiem neesot nekādas tiesības. Man ir jautājums kāda velna pēc ir vajadzīgas tiesībsargājošas iestādes, ja agresīvie skolēni var atļauties visu ko? Un vēl gribu pateikt paldies pēdiņās ,,Bērnu tiesību “iestādei, jo pateicoties šīm dāmām bērniem vairs nav jāstrādā un bērni drīkst atļauties visu ko, bet skolotāji pat nedrīkst uz bērnu paskatīties.

  2. un atkal visi vainīgie ir tikai tie ciiti un kaut kādi mistiskie apstākļi. Ņemiet rokā reiz spoguli un kārtīgi palūkojoties tajā, ko mēs esam izaudzinājuši. Bērni ir precīza pieaugušo kopija un nekas vairāk, jo viņu atklātā attieksme ir mūsu apslēptās tieksmes un un vēlmes un ne tikai apslēptās

  3. Visas problēmas sākas aiz bezdarbības!!!
    Vecāki nu nekādi nevar izkontrolēt savu bērnu kamēr viņi ir skolā, arī skolotājs nav pārcilvēks, viņš ir pedagogs.
    Bērni ir aktīvi un tas ir fizioloģiski pareizi.
    Manā skatījumā ir ļoti skumji, ka bērni vairs nedrīkst piedalīties sabiedriski derīgajos darbs, varbūt lielai daļai bērniem celtos pašapziņa, ka viņi kādam ir vajadzīgi ar savu palīdzēšanu, kaut vai skolas tehniskajiem darbiniekiem, (dežūras virtuvē, klases uzkopšana, uc.). Ja vecākiem sava darba dēļ nav pietiekami laika ko veltīt savam bērnam un mācīt elementāros sadzīves darbus, kārtību, attieksmi pret lietām, un cieņu pret cilvēkiem, bērns daļēji pagūtu skolas sabiedrisko darbiņu veikšanā… Ja sākās bērna izkalpināšana, šeit ir jāreaģē skolas direktoram vai direktora vietniekam saimnieciskajos jautājumos. Manā laikā bija klases vecākais kurš dežūrēja visu nedēļu un arī atbildēja par kārtību klasē, notīrīja tāfeli, sakārtoja krēslus, pēc stundām izslaucīja klasi.

    Otrs mans priekšlikums būtu šo situāciju risināt, nodarbināt bērnus fiziskās aktivitātēs. Piemēram ļaut starpbrīžos apmeklēt sporta zāli bumbot, spēlēt tenisu, utt., kādas nu kurai skolai ir iespējas… Varbūt tad arī nebūtu tik liela problēma kā pasargāt bērnus no aptaukošanās. Jo ko citu bērnam darīt starpbrīdī? Laukā viņiem iet neļauj, ka neiet pīpēt vai tikties ar narkotiku tirgoņiem! Atliek sēdēt, bakstīt savi mobīlo ierīci un ēst saldumus, (iegādātus skolas kioskā) kas dod papildus enerģiju. Varbūt ne tikai datorspēles un agresīvās multenes bet arī šī būtu iespējama atbilde, kāpēc bērniem rodas tādas fantāzijas, enerģija un vēl visādas absurdas lietas kā darīt pāri saviem skolasbiedriem…?

    Pati to nepiedzīvoju, bet atceros mana vecākā māsa kad gāja skolā. Katru dienu, katrā skolas stāvā bija divi dežuranti / kārtībnieki skolēni no vecākajā klasēm kas dežurēja pēc saraksta. Un ja kāds no kārtībniekiem netika galā, ziņoja mācībspēkiem par nekārtībām. Manā skatījumā arī šis ir labāks veids kā mācīt bērniem respektu un cieņu pret apkārtējiem un uzticētajiem pienākumiem, ne viss respektēt un cienīt tikai tos kam ir nauda.

  4. Ko brīnās? Daudzu dievinātais liberālisms paģēr tikt pie kumosa, to izraujot otram no mutes. Jaunuļi gūst pirmās iemaņas …

  5. HEI! Laipini lūgti, reālajā Rietum-krātijā – baudīt demokrātiju un cilvēktiesības
    “We don’t need no education / We dont need no thought control / No dark sarcasm in the classroom
    Teachers leave them kids alone / Hey! Teachers! Leave them kids alone!
    All in all it’s just another brick in the wall. / All in all you’re just another brick in the wall.”
    Pink Floyd:Another Brick in the Wall, part 2.

    • Tur tiešām jābūt stulbam, lai gaidītu kultūru no austrumiem, lai gan Krievijā bērnus māca,, ka kultūru latviešiem atnesa krievi.

  6. Ļaunums nāk no ģimenes, ja audzina krutos džekus un ar visatļautību, necieņu pret otru cilvēku un tad vēl tās tiesības kas ļoti populārs ir ģimenēs. Mēs esam izaudzinājuši 4 brīnišķīgus bērnus un sagaidījuši brīnišķus 6 mazbērnus. Mēs bijām un esam turīgi, bet labākie draugi bērniem bija no mazāk situētām ģimenēm, ļoti daudzus nauda padara iedomīgus ja tā netiek nopelnīta, ja strādā un nopelna tad cilvēks izprot tās vērtību.

  7. Nelaimīgi vecāki rada nelaimīgus bērnus, bet nelaimīgi bērni padara nelaimīgus vienaudžus, to visu redzot, nelaimīgi ir skolotāji, nelaimīga sabiedrība, nelaimīga valsts… HEI! Pieaugušie, mācāmies būt laimīgi kopā ar SAVIEM bērniem un negaidām, ka viņus laimīgus un rātnus padarīs skolā…

  8. ŠEIT ES PAUDĪŠU ĻOTI NEPOPULĀRU VIEDOKLI.
    Ja netiks mainīti audzināšanas principi, vardarbība skolās turpinās pieaugt un pieņems arvien nežēlīgākas un atbaidošākas formas. Arī sekas kļūs arvien smagākas. “Valsts policija apņēmusies izstrādāt speciālu apmācības programmu, kā skolā parūpēties par drošu mācību vidi.”???? Interesanti, kas gan tajā “mācībā” būs sadzejots. Bet nekas nopietns tur nevar būt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pēc šiem audzināšanas principiem, neko nopietnu nevar sastādīt.
    PRET VARDARBĪBU NAV JĀCĪNĀS! Vienkārši negatīvā vardarbība ir jāaizstāj ar pozitīvo vardarbību. Jā, gan – arī vardarbību var iedalīt pozitīvajā un negatīvajā. Līdzīgi, kā stress tiek iedalīts pozitīvajā, jeb eistresā un negatīvajā, jeb distresā. Atcerieties, bez stresa cilvēks vispār nevar dzīvot. Stress ir vajadzīgs dzīvības un attīstības tonusa uzturēšanai. Un šo vajadzīgo stresu tad arī sauc par eistresu. Turpretim distress ir tas, kas nodara kaitējumu mūsu psihei un veselībai. Līdzīgi ir ar vardarbību.
    Jebkura bērnu audzināšana lielākā vai mazākā mērā ir vardarbīga. Jau Izglītības likumā iestrādātā norma par obligātu pamatizglītību pati par sevi ir vardarbīga. Cik tad ir to bērnu, kuri labprātīgi, ar prieku iet uz skolu un mācās?! Bet viņi uz to tiek vardarbīgi piespiesti. Un arī, runājot par pašu mācību procesu, cik tad daudz ir to bērnu, kas ar prieku tās garās mācībstundas mazkustīgi sēž un klausās skolotāja gudrībās? Bet viņi vardarbīgi ar dažādām metodēm tiek piespiesti to darīt. Tā ir pozitīva vardarbība, kas vērsta uz bērna attīstību un šeit nekā nosodāma nav. Visa audzināšana faktiski pastāv uz šādas pozitīvas vardarbības, kas bērnu piespiež darīt arī tās nepatīkamās lietas, kas vajadzīgas viņa attīstībai. Bērns mācās no savām kļūdām. Bet kļūdas bērns vislabāk spēj apjēgt tikai tad, kad izjūt savas kļūdainās rīcības negatīvās sekas. Diemžēl, lelākā bērnu izdarīto kļūdu daļa ir tāda, kurām sekas pienāks tikai attālākā nākotnē ( nemācīšanās, norādījumu ignorēšana, kaitīgi ieradumi). Tāpēc mācību procesā šīs negatīvās sekas bērnam tiek mākslīgi tuvinātas dažādu sodu veidā. Tātad bērns par savu kļūdaino rīcību saņem sodu, izjūt šī soda negatīvo iespaidu un no tā mācās. Arī tā ir pozitīvā vardarbība. Var teikt, ka pozitīvā vardarbība ir bērna izaugsmes neatņemama sastāvdaļa. Tā ne tikai māca bērnu, bet arī viņu norūda gan psihiski, gan fiziski un dod pieredzi pārvarēt dzīvē gan savu gļēvulību, mīkstmiesību, gan tikt galā ar nepatīkamām dzīves situācijām. Un bērni instinktīvi alkst pēc šīs, viņu attīstībai nepieciešamās pozitīvās vardarbības. Diemžēl, mūsdienās ir ieviesti tādi audzināšanas principi, kad šī pozitīvās vardarbībs deva bērniem ir nenormāli samazināta. Lai kompensētu pozitīvās vardarbības trūkumu, bērni to aizstāj ar savstarpēji vērstu negatīvo vardarbību. Un tad nu skolās notiek tas, kas ir aprakstīts šajā rakstā. Svētulīgā bērnu sargāšana no vardarbības, viņus iegrūž postošajā un kropļojošajā negatīvajā vardarbībā. Kamēr skolās nebūs ieviesta adekvātu sodu sistēma, kas nodrošina stingru disciplīnu un kārtību, vardarbība bērnu vidū tikai pieaugs. Kamēr vien pēc IZM un bērnu aizsardzības institūcījās strādājošo smalko dāmīšu norādījumiem skolotājs būs padarīts par bērnu aukli, nevis audzinātāju, nekas nemainīsies. Kādreiz Izglītības likumā bija definīcija “Par skolnieku sauc bērnu, kurš SADARBOJAS ar skolotāju izglītības apgūšanas procesā.” Mūsdienās pat šī definīcija no Izglītības likuma ir izņemta. Skolnieks skolotājam var iespļaut sejā un viņš vienalga ir skolnieks.

  9. ..jau grāvja dibenā ar tām bērnu tiesībām- gaidīsim, kad sāks šaut, ja kas nebūs bērnuprāt… Un Rīgas Lailiņa arī klāt, ja atņems pistolīti…

  10. bet kādas tad direktoriem un skolotājiem ir iespējas un tiesības noverst vardarbības un citus pārkāpumus. Tu pat stingrāk izteikties nevari, tūlīt būs zvans LAILAI un komisija ar meitenēm, kas no skolas ikdienas nekā nezin – klāt.

  11. Ja manam bērnam dedzinātu matus,es tieši to pašu izdarītu ar to dedzinātāju,lai sajūt to ,,saldo” garšu uz savas galvas,varbūt kļūs prātīgāks.
    Nu nav skolās disciplīnas,tā visatļautība ir vienkārši briesmīga.

Draugiem Facebook Twitter Google+