×
Mobilā versija
Brīdinājums +10.7°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
23. februāris, 2014
Drukāt

Didzis Šēnbergs: Ukrainā zaglim jāsēž, slepkavam – ne? (2)

janukovics2

Eiropas Savienība ir vairāk kā tikai ekonomika – Eiropa ir apgaismība un humānisms. Atmodā domājām, ka Rietumvalstīm ir pienākums nākt palīgā. Rietumvalsts ir arī Latvija: morāli pienākumi tagad ir mums.

Janukoviča režīms – bruņotu spēku lietošana pret miermīlīgiem pilsoņiem, kas vēlējās dalību Eiropas Savienībā. Ap simtu nogalināto, arī no snaiperu lodēm, simtiem sakropļoto, ievainoto; ziņo par nolaupītiem, spīdzinātiem, gatavību galvaspilsētā slepkavot ar armiju. Kad 1991. gada 17. janvārī “Latvijas Jaunatne” pieminēja 1989. gada Tjaņaņmiņa asinspirti, mēs, latvieši, zinājām, kas ir specvienību kā OMON vai “Berkuta” ložu sūtīšana pret tautu barikādēs.

Nekas tāds Eiropai nav pieņemams: nedrīkst sarunās jaukt upuri ar bendi. Ja diktatora Janukoviča režīmu neuzskata par noziedzīgu, tad retorika citu autoritāru vadoņu sakarā ir mutes un tastatūras dzesēšana. Jebkura Latvijas pozīcija, kas neparedz režīma beigšanos, nekavējoties Janukovičam atkāpjoties, nav pieņemama. Un secība “vakar Gruzija, šodien Ukraina, rīt Latvija?” mums zināma.

Tiesību sistēmā noziegumi pret cilvēci skaidri tuvojas universālajai jurisdikcijai. Piemēram, par noziegumiem Čīlē pret diktatoru Pinočetu 1998. gadā kriminālprocesu ierosināja Spānijas tiesa, apcietināja viņu Anglijā. Ja 18. gadsimtā Emēra de Vatēla “Tautu tiesībās” tā bija ideja, tad kopš 1969. gada Vīnes konvencijas 53. paragrāfa imperatīvo normu jeb jus cogens esība ir nostiprināta. Pinočeta precedentā Lordu palāta lēma, ka valstu galvām nav imunitātes šādās reizēs (Regina v. Bow Street Metropolitan Stipendiary Magistrate, ex parte Pinochet Ugarte, 1998). Tas ir veids kā ar noziegumiem pret cilvēci rīkojas civilizētas prokuratūras – ierosina lietu. Ne jau kredītkaršu iesaldēšana un aizliegums apmeklēt Rīgas un Parīzes operas ir sods par masu slepkavību. Ārlietu ministram un mūsu prokuroriem jārīkojas.

Autors ir Eiropas tiesību institūta pētnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bet kā ar Čečēnu karu? Par to kādam ir jāatbild? Pagaidām tas tiek pasniegts kā krievu varoņdarbs cīņā ar terorismu. Man liekās, ka pasaule vel tālu nav izaugusi līdz tādam līmenim, kā Pinočeta gadījumā. Kad runa iet par lielvalstīm un impērijam viss tiek “aizmirsts”, izņēmot attiecīgu varu intereses. Tāpēc jau atsevišķi vadoņi tik droši runā par spēka pielietošanu.

  2. Didzis Šēnbergs raksta pilnīgi pareizi. Beidzot arī Latvijas prokuratūrai kaut kas ir jādara!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+