Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

Dievnamu neatkārtojamā savdabība

aprikubazn

Vasarsvētku gaidās iepazīsim neparastus un īpašus lauku dievnamus!

 

•Apriķu ev. luteriskās baznīcas interjeru mēdz dēvēt par Kurzemes sakrālās mākslas pērli. Te valda rokoko stils, dažiem skulpturālajiem un ornamentālajiem veidojumiem piemīt izteiktas baroka stilistiskās pazīmes. Senākie interjera priekšmeti ir luktas un kungu sols. Īpašu uzmanību pelna arī kancele, ko paceltās rokās tur eņģelis un kas rotāta ar rokoko stilā veidotiem kokgriezumiem – rozēm, ziediem un stilizētām akantu lapām.

•Lipiķu ev. luteriskā baznīca celta 1567. gadā, tajā – unikālas vitrāžas ar kuršu ķoniņu ģerboņiem. Par mācītāju šeit ir strādājis Bēthovena draugs Karls Ferdinands Amenda. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi: baznīcas altāris un ērģeļu prospekts (18. gs. 80. g.), kancele (18. gs. b.), vitrāža “Kalējciema ģerbonis” (1664. g.).

•Valtaiķu ev. luteriskā baznīca celta 1792. gadā. Interjers – klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Baznīcā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – J. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc V. Purvīša skicēm. Viens logs ar vitrāžu esot maksājis 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – vienas govs cena bija trīs zelta rubļi.

• Preiļu novada Jersikas pareizticīgā baznīca veidota 1866. gadā no saliekamajām konstrukcijām, kas gatavotas Odesā. Baznīca uz tagadējo atrašanās vietu pārvesta un uzstādīta 1904. gadā. Pirms tam tā 1886. gadā bijusi uzstādīta Daugavpilī.

• Kankaļu Romas katoļu baznīca atrodas Neretas novada Mazzalves pagastā, pie tās nevar piebraukt, jādodas kājām apmēram pusotru kilometru. Pārsteidz katoļu dievnamiem neraksturīgais interjera askētisms, kurā izceļas vien centrālais altāris un Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbilde. Koka baznīca uzcelta 1870. gadā, pārbūvēta 1927. gadā.

• Ģipkas ev. luteriskā baznīca – laukakmens mūra celtne. Ar Dundagas muižas īpašnieku Osten-Sakenu dzimtas gādību 1860. gadā tika uzcelts skaists, iespaidīgs dievnams – vienjoma garenbūve ar apsīdu, sakristeju un masīvu kvadrātplāna torni ar piramidālu noslēgumu. Kalpoja arī par navigācijas objektu kuģu atrašanās vietas noteikšanai.

• 17. gs. beigās celtajā Ugāles ev. luteriskajā baznīcā – ērģeles ar oriģinālajām, vairāk nekā 300 gadu vecajām stabulēm. Dievnama altāra un draudzes telpas apvienotas vienkopus, izveidojot plašu vienjoma telpu ar poligonālu noslēgumu austrumu pusē. Baznīcas barokālo altāri, kanceli un biktssolu 1698. gadā darinājis mākslinieks Johans Daniels Šaua.

• Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir unikāla ne vien ar svētgleznu – svētdarītāju, bet arī ar altāri, kas ir viens no augstākajiem Eiropā (12 metri), un tā detaļas veidotas tikai no koka. Baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām. Tā bija viena no pirmajām agrā baroka stila baznīcām. Tajā var aplūkot arī kapenes.

•Vecslabadas (Istras) pareizticīgā baznīca Istras pagasta Ludzas novadā. Monumentāla balta mūra celtne krievu stilā celta 1908. gadā, lielākais lauku pareizticīgo dievnams Latvijā.

• Netālu no Preiļiem ir Moskvinas (Maskjāņu) vecticībnieku draudzes lūgšanu nams, kas 1873. gadā celts par godu Dievmātes bezvainīgajai ieņemšanai un Sv. Nikolajam. Kādreiz tas bija viens no slavenākajiem Baltijā izcilo dziedājumu dēļ, un tos var dzirdēt arī tagad – dievkalpojumu laikā sestdienu vakaros un svētdienās. Lūgšanu namā ir divsimt gadu vecas ikonas, lustras un 200 gadu veci zvani.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+