Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. aprīlis, 2012
Drukāt

Dimants atbalsta pakāpenisku pāreju uz abonentmaksu sabiedriskajam medijam

dimants_ainars1

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdis Ainārs Dimants atbalsta abonentmaksas ieviešanu par sabiedriskajiem medijiem un uzskata, ka uz to būtu jāpāriet pakāpeniski.

Dimants intervijā aģentūrai BNS nevarēja nosaukt summu, cik lielai jābūt abonentmaksai, taču pauda viedokli, ka pārejai jābūt pakāpeniskai, sākotnēji sabiedriskajam medijam saglabājot arī valsts finansējumu.

Tas viss ir jāšķetina pamazām un pakāpeniski, viņš atbildēja uz jautājumu, kad NEPLP varētu virzīt jautājumu par abonentmaksas ieviešanu, lai uzturētu Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

“Gribētu gan uzsvērt, ka Latvijā tāda tradīcija ir bijusi. Pirmajā Latvijas laikā visi, kam bija radioaparāti, par to maksāja, bet tā jau ir vēsture, cik maksāja. Pašlaik nevarēšu nosaukt summu, cik lielai vajadzētu būt abonentmaksai, bet runa ir par pakāpenisku pāreju, pakāpeniski samazinot valsts budžeta finansējumu. Tas ir mans redzējums,” sacīja Dimants.

Patlaban NEPLP ir finiša taisnē, uzlabojot koncepciju par jauna sabiedriska medija veidošanu Latvijā, un maijā valdība varētu skatīt modeļus turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai.

Pirmais variants paredz divu neatkarīgu institūciju ‒ Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ‒ darbību, kuras veido trešo sabiedriskā medija platformu ‒ multimediju platformu. Otrs variants paredz veidot jaunu sabiedrisko mediju, kas paredz esošo sabiedrisko mediju konverģenci, kuri veido jaunu mediju, saglabājot esošos kanālus. Trešais variants paredz apvienot radio un televīziju, kas veido tikai ziņas, bet pārējo saturu ‒ neatkarīgie producenti.

“Finansējums arī tiks risināts koncepcijas dokumentā, acīmredzot iestrādājot pakāpenisku pāreju uz abonentmaksām, lai sabiedriskā medija finansējumu padarītu stabilu, neatkarīgu no kārtējiem politiskajiem lēmumiem, padarītu neatkarīgu tiešā veidā no valsts budžeta. Tikai tad mēs eiropeiskā un tradicionālā veidā varam runāt par sabiedrisku mediju. Šī, manuprāt, ir vēsturiska iespēja veidot vispār sabiedrisko mediju Latvijā,” uzskata Dimants.

NEPLP priekšsēdētājs piesardzīgi vērtēja ideju sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus, jo jāapzinās, ka tas ietekmēs abonentmaksas lielumu.

“Visiem nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, ka tā daļa, ko pašlaik sabiedriskie mediji iegūst no reklāmas tirgus, būs jāsedz no abonentmaksām. Ja gribam pēc iespējas mazāku abonentmaksu, nevaram neparēķinot teikt, ka tādā gadījumā sabiedriskajam medijam ir jāiet ārā no reklāmas tirgus. Ideālā variantā, protams, iet ārā, bet vēlreiz saku – konkrētajā tirgū un apstākļos ir jāveic izpēte un nepieciešama ekspertīze. Šis jautājums vēl īpaši būtu jāpapēta. Ideālā variantā es teiktu, jā, jo tad nav tik lielas orientēšanās uz reitingiem,” norādīja NEPLP priekšsēdis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka NEPLP palikusi pie trim variantiem, ko iekļaut koncepcijā par jauno Latvijas sabiedrisko mediju.

Padome līdz trim risinājumiem nonākusi kopā ar ekspertiem un raidorganizāciju vadītājiem, kas izteikuši riskus, iebildumus, kā arī katra modeļa vājās un stiprās puses. Šonedēļ paredzams, ka modeļi tiks sīki izstrādāti un aplēstas finanses. Tad NEPLP pieņems nostāju par labu kādam no modeļiem un nodos koncepciju Kultūras ministrijai, kas to virzīs izskatīšanai valdībā.

Premjera Valda Dombrovska trešās valdības rīcības plāns paredz izveidot kvalitatīvu, profesionālu un neatkarīgu vienoto sabiedrisko mediju līdz 2014.gada pavasarim. Savukārt līdz šā gada beigām sadarbībā ar NEPLP ir jāizstrādā vienota Latvijas sabiedriskā medija izveides priekšlikums, sagatavojot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, kas nostiprinās sabiedriskā medija neatkarību un kvalitāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+