Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Diskusijas uz masu slepkavību fona

sirija_afpleta

Šajās dienās pasaules uzmanību īpaši piesaistīja ANO Drošības padome, kur tika apspriests Sīrijas režīmu nosodošs rezolūcijas projekts. Tā pamatā bija Arābu līgas plānā iestrādātās prasības par represiju pārtraukšanu, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atkāpšanos un nacionālās vienības valdības izveidošanu.

 

Taču rezolūcijai tās sākotnējā variantā nebija izredžu tikt pieņemtai galvenokārt Maskavas, kā arī Pekinas noraidošās nostājas dēļ.

Diskusijas un kompromisa meklējumi turpinās, bet Sīrijā noslaktēto skaits ar katru dienu pieaug – saskaņā ar stipri aptuveniem aprēķiniem, nogalināti jau apmēram septiņi tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, un pēdējo mēnešu laikā pieaudzis arī politieslodzīto un bēgļu daudzums. Kamēr Damaskas propaganda noveļ vainu uz teroristiem, krājas liecības par Asadu klana un tam pakļauto represīvo dienestu noziegumiem pret cilvēci. Iespējams, ANO rezolūcija galu galā tiks pieņemta (Krievijai un Ķīnai atturoties) un Arābu līga atradīs kādu mokošu novēlotu risinājumu.

 

Tomēr daudziem novērotājiem ir radies iespaids, ka Sīrijas traģēdija nebūtu tā ieilgusi un nebūtu izvērtusies tik asiņaina, ja lielvalstis, konkrēti ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles, kuras mēdz afišēt savu “partnerību” dažādās jomās vai pat “draudzību”, savlaicīgi izrādītu vairāk politiskās gribas.

 

Šoreiz nav runa par militāru iejaukšanos – pastāv pārliecība, ka lielvalstis ar Arābu līgas atbalstu varēja vienoties par citiem iedarbīgiem līdzekļiem. Nevis atsākt no aukstā kara ēras mantotās ģeopolitiskās spēles, kas ANO Drošības padomes ietvaros izpaužas kā pastāvīgo locekļu veto tiesību izmantošana vai gatavība tās izmantot.

Aplēsts, ka kopš pieminētā aukstā kara laikmeta šo bloķēšanas metodi visvairāk piekopusi Maskava – 124 gadījumos (Vašingtona – 82), un tā rod pielietojumu arī mūsdienās. Iepriekšējo reizi Krievijas veto pasargāja Damasku no ANO sankcijām pagājušā gada oktobrī. Kā jau labi zināms, Asada režīms ir Krievijas vienīgais atlikušais atbalsta punkts arābu pasaulē, Sīrija iepērk no Krievijas ieročus un izmitina reģiona vienīgo Krievijas jūras kara flotes bāzi. Plašākā politiskā tvērumā Damaskai kopš PSRS laikiem bija atvēlēta noteikta loma Maskavas ieriebšanas (Rietumiem) stratēģijās un sava svarīguma apliecināšanā. Droši vien tas viss tiks zaudēts līdz ar paredzamo Asadu klana noiešanu vai novākšanu no politiskās skatuves.

Krievija un Rietumu lielvalstis, kuru pārstāvji runāja ANO Drošības padomes mikrofonos, mums arī lika atcerēties, ka politikā nav draugu, ir tikai intereses. Un šo interešu upuri.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+