Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Ar ozolu, osi un inovāciju SIA “Amber Wood” nodrošina strauju izaugsmi (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas lielākais koka grīdas dēļu ražotājs SIA “Amber Wood” pēc divslāņu grīdas dēļu ražošanas sākšanas pērn jau palielinājis darbinieku skaitu par 22 un šajā gadā iecerējis jaunā produkta ražošanu palielināt par aptuveni 50%. Diviem uzņēmīgiem un zinošiem latviešiem piederošais uzņēmums, pateicoties jaunajai tehnoloģijai, vienlaikus trīs reizes samazinās izejvielas – ozola un oša – patēriņu. SIA “Amber Wood” arī iecerējis būtiski palielināt divslāņu ozola un oša grīdas dēļu eksportu, celt darba ražīgumu un darboties jaunu produktu izveidē.

 

Kas deva grūdienu

Jaunā produkta – divslāņu grīdas dēļu – ražošanas sākšanu pieprasīja dzīve, atzīst Ivars Akerfelds, viens no diviem SIA “Amber Wood” līdzīpašniekiem. Skujkoku apstrāde ir lielo zāģētavu bizness, savukārt lapu koku apstrādes tirgus Latvijā pirms 12 – 15 gadiem bija neaizņemts. Attīstoties tirgum, pasaulē aizvien vairāk parādās siltās grīdas, aizvien vairāk pieprasa platus dēļus. Divslāņu grīdas dēlim ir cietkoksnes (ozols vai osis) virskārta, apakšā Latvijā, a/s “Latvijas finieris”, ražotais bērza saplāksnis. “Tas nodrošina grīdas dēļa liekāku stabilitāti, tas tik daudz “nestaigā”. Saplāksni veido no šķērsām līmētām šķiedrām. Tā rukuma koeficienti ir mazāki nekā masīvkokam. Līdz ar to, mainoties temperatūrai un mitrumam zem grīdas dēļa, tā virskārta nedeformējas,” teic I. Akerfelds.

Tātad divslāņu grīdas dēlim salīdzinājumā ar parasto masīvkoka grīdas dēli ir uzlabotas fizikālās un mehāniskās īpašības. Papildus jau iepriekš nosauktajām priekšrocībām divslāņu grīdas dēli ir vieglāk ieklāt nekā cita veida grīdas dēļus. Ja dēļus klāj uz apsildāmas grīdas, tad mazinās gatavās grīdas izmaksas. Svarīgi arī, ka saplākšņa piestiprināšanai izmantotā līme nesatur šķīdinātājus vai gaistošas komponentes, līdz ar to tai nav kaitīgu izgarojumu, līmējuma savienojums ir ūdensizturīgs. Augstais bērza saplākšņa un ozola virskārtas blīvums nodrošina arī efektīvu siltumvadītspēju un grīdas seguma izturību. Iepriekš nosauktās priekšrocības ir radījušas situāciju, ka divslāņu dēļus pasaulē uzskata par lielā mērā ekskluzīvu produktu, pēc kura pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. “Amber Wood” šā produkta ražošanas sākšanai ieguldīja prāvus naudas līdzekļus, tostarp piesaistīja arī ES fondu atbalstu. Piemēram, līmēšanas iekārta vien maksāja pusmiljonu eiro. “Divslāņu grīdas dēlim virskārta ir trīs reizes plānāka nekā masīvkoka grīdas dēlim, tātad trīs reizes mazāk izlietota cietkoksne. Cena gan ir līdzvērtīga masīvkoka dēļiem. Iemesls ir darba patēriņš, līme un darba izmaksas,” skaidro I. Akerfelds.

 

Latvijas izejviela nav vislabākā

“Latvijā ozolam kā lietkoksnei kvalitāte ir būtiski zemāka nekā citviet augušajam cēlkokam,” teic I. Akerfelds. Kāpēc? Ozols Latvijā aug lēni. Strukturāli izskatās skaists. Ļoti daudz koku aug laukmalēs, aizaugušās vietās, tur šie koki izveidojas ļoti zaraini. Tas, protams, rada daudz gabalatkritumu, kuru izmantošana bija svarīga. Šā iemesla dēļ “Amber Wood” savulaik sāka brikešu ražošanu.

“Kad vietējais grīdas dēļu tirgus apstājās, mums bija izveidots produkts, kuru varējām sākt eksportēt. Situācija bija sarežģīta tāpēc, ka nebija nepieciešamās tehnikas. Bankas tolaik, maigi sakot, bija ļoti neatsaucīgas. 2008. un 2009. gadā situācija bija kritiska. Tolaik mums apgrozījums bija aptuveni pusmiljons eiro, patlaban tas ir trīs miljoni eiro. Kad mēs veiksmīgas sagadīšanās dēļ 2010. gadā nonācām bankā “Citadele”, tad sākām nopietni investēt, lai masīvkoka dēlis kļūtu eksportspējīgs. Investējot apdarē, slīpēšanā, operācijās, garināšanā, izveidojām eksportspējīgu masīvo produktu. Tad masīvo dēli sākām intensīvi pārdot citās valstīs,” pirmo izrāvienu uzņēmuma izaugsmē atceras Ivars.

 

Ekskluzīvs produkts

Nākamais platais solis “Amber Wood” izaugsmē bija divslāņu grīdas ražošanas sākšana, kuras īstenošanai pērn darbā pieņēma papildu 22 darbiniekus. Jaunā produkta radīšanai pirkta tehnoloģija, iekārtas, ieguldītas arī pašu uzņēmēju zināšanas.

Pēdējo divu gadu laikā SIA “Amber Wood” bez ES naudas atbalsta ir arī uzbūvētas ražošanas telpas 3500 m2 platībā. Savukārt divslāņu grīdas dēļu līmēšanai ar ES fondu naudas atbalstu pirkta iekārta pusmiljona eiro vērtībā. Patlaban jaunā produkta ražošana ir apgūta, atliek vien palielināt ražošanas apjomus.

“Amber Wood” kā vislabāko tirgu redz maksātspējīgās Skandināvijas valstis, produktus pārdod arī abās Baltijas valstīs, Vācijā un citās valstīs. Prioritārais tomēr palikšot Latvijas tirgus, lai gan jau patlaban aptuveni pusi no ražotajiem produktiem pārdod citās valstīs. Visticamāk, eksporta īpatsvars ir vēl lielāks tāpēc, ka “Amber Wood” grīdas” dēļus izmanto arī tie Latvijas būvnieki, kas darbojas citās valstīs.

 

Kas ietekmē un traucē

I. Akerfelds teic – viņam radies iespaids, ka politikā notiekošais – divu zināmu dāmu “kašķēšanās” un tīk­smināšanās par notiekošo vienlaikus – ir aizkavējis tautsaimniecībai ļoti svarīgu lēmumu apstiprināšanu. Proti, pērn gada beigās bija apstiprināti vien 10% no vajadzīgajiem Ministru kabineta noteikumiem ES fondu naudas izmantošanai.

“Mēs jau pērn gribējām vēl vienu ES projektu īstenot, vajadzēja pāris iekārtas nopirkt. Šo ieceri esam atmetuši tāpēc, ka periods, kad varēs sākt, kad būs Ministru kabineta noteikumi, vispirms teica – augusts, tad oktobris, novembris, decembris… Patlaban vēl nav nekas noticis. Tas ir reāls trieciens tautsaimniecībai! Tā ir kaitniecība. Viņi “spēlējas” paši ar sevi, ar savām izpriecām nodarbojas,” skarbs ir Akerfelds. Protams, nozari ietekmē ari Ukrainas un Baltkrievijas neparedzamie lēmumi par zāģmateriālu un apaļkoku eksporta aizliegumu un eiro valūtas svārstības.

 

UZZIŅA

“SIA ” Amber Wood”

izveidots 2003. gadā,

īpašnieki Ivars Akerfelds un Mārtiņš Rugājs,

ražo ozola grīdas dēļus, oša grīdas dēļus, oša parketu, ozola parketu un grīdlīstes, divslāņu ozola un oša grīdas dēļus,

apdarē izmanto oksidatīvās dabīgo sveķu eļļas,

apgrozījums 2015. gadā aptuveni trīs milj. eiro, peļņa 2014. gadā 477 032 eiro,

nodarbina 74 darbiniekus.

 

VEIKSMES FORMULA

STARTS

2003. gada rudenī brālēni Ivars Akerfelds un Mārtiņš Rugājs no amerikāņu uzņēmējiem piederošā SIA “Jelgavas mežs” nopērk kokzāģētavu un tai piegulošo zemi, kas specializējas taras dēlīšu ražošanā, uzņēmumam pieder arī neliela galdniecība,

darbību sāk ar aptuveni 400 tonnu veco iekārtu un metāllūžņu pārdošanu, kas ļauj gūt naudu ražošanas pārveidei.

ATTĪSTĪBA

nepiepildītā tirgus daļa ļauj uzsākt koka grīdas dēļu ražošanu,

koksnes atlikumu izmantošanai ar ES fondu atbalstu pērk iekārtas brikešu ražošanai,

dižķibeles laikā eksportē briketes un īsu brīdi nodarbojas ar grīdu ieklāšanu,

sadarbībā ar banku “Citadele” 2010. gadā iegulda masīvkoka grīdas dēļu apdarē, slīpēšanā, garināšanā un ieiešanā citu valstu tirgos,

ražošanas modernizācijai un tirgu iekarošanai aktīvi izmanto ES fondu naudas atbalstu,

2014. gadā sāk divslāņu grīdas dēļu ražošanu, uzbūvē ražošanas telpas 2000 m2 platībā.

VĪZIJA

būtiski palielināt un pilnveidot divslāņu grīdas dēlu ražošanu,

izveidot jaunus produktus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. man pie mājas ir trīs lieli ozoli. vēlos tos likvidēt. kādi piedāvājumi?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+