Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

DNB banka – droša un uzticama Latvijas klientiem

Uz jautājumiem atbild DNB bankas viceprezidents Jānis Teteris.

 

– Pagājušā gada nogale Latvijas banku sektorā atnesa satricinājumus. Kā Latvijas komercbanku, tostarp jūsu pārstāvētās bankas, darbību ietekmēja šie notikumi?

– Jā, pagājušā gada nogale atnesa satricinājumus Latvijas banku sektorā un izraisīja satraukumu un neziņu sabiedrībā. Šāds sabiedrības noskaņojums, protams, nav pats labākais fons banku sekmīgai darbībai, tomēr tās ir situācijas, kurās spēcīgākie vēl vairāk nostiprina savas pozīcijas.

Šo patiesību apliecināja tie Latvijas iedzīvotāji, kas šajā krīzes situācijā augstu novērtēja DNB bankas akcionāru stabilitāti, bankas pozitīvo darbību Latvijā un arī klientu apkalpošanas kvalitāti – pagājušā gada decembrī spējām piesaistīt gandrīz 20 000 jaunu klientu. Savukārt noguldījumu apjoms gada nogalē bankā pieauga par 120 miljoniem eiro. Juzdamies droši par DNB bankas stabilitāti, cilvēki mums uzticējās un tieši pie mums izvietoja savus naudas noguldījumus. Par to varam būt ļoti gandarīti.

– Pērn pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums un janvāra beigās izdotie Ministru kabineta noteikumi Latvijas iedzīvotājiem uzliek pienākumu iemaksāt mājās vairāk par 10 000 latiem (vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā) uzkrāto naudu banku kontos. Vai, jūsuprāt, cilvēki būs noskaņoti to darīt, ņemot vērā sabiedrības satraukumu par banku drošību?

– Es uzskatu, ka šis likums bija jāpieņem jau sen. Cik mantiskā stāvokļa deklarēšanās būs efektīva un kādi būs ieguvumi, varēsim spriest pēc laika. Tomēr nav nekādu šaubu, ka valstī nepieciešams samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, skaidrās naudas apriti un darījumus padarot iespējami pārskatāmus. Naudas ieskaitīšana banku kontos, šķiet, nav pati lielākā problēma deklarēšanās procedūrā. Naudu var ieskaitīt vairāku banku kontos. Un jau pēc 24 stundām to var izņemt no konta. Cilvēkam, kurš jautā par bankā noguldītās naudas drošību, es varētu jautāt pretim: “Cik drošs esat par pagultē glabāto naudu?” Turklāt par naudas noguldījumiem līdz 70 000 latu apmērā likums garantē tās noguldītājam atlīdzību.

– Kā kopš šā gada dubultotā finanšu stabilitātes nodevas likme ietekmēs kreditēšanas pakalpojumus? Varbūt tie būs grūtāk pieejami?

– Šīs nodevas mērķis it kā ir skaidrs jau pēc definīcijas – radīt naudas uzkrājumus finanšu stabilitātei. Taču rodas iespaids, ka nodevas dubultošanu valsts paredzējusi pavisam citam mērķim – budžeta caurumu aizlāpīšanai.

 

Dubultotā finanšu stabilitātes nodeva neietekmēs kredīta pieejamību. Citu kredīta izsniegšanas nodrošināšanas izdevumu starpā nodeva, protams, nav pats lielākais, bet tā ir viena no bankas izdevumu pozīcijām, tādēļ tā diemžēl ietekmē banku pakalpojumu cenu.

 

– Vai joprojām pieaug tā saukto slikto hipotekāro kredītu un parādnieku skaits?

– Pašlaik bezdarba līmenis valstī, pēc oficiālās statistikas, sasniedz 11,8 procentus. Nav šaubu, ka gan tas, gan darba vietu skaita un ienākumu samazināšanās ietekmē arī bankas klientu maksātspēju.

Jāsaka, ka problemātisko kredītu īpatsvars kredītiestādēs, tostarp mūsu bankā, joprojām ir liels un pagaidām tas būtiski nesamazinās. Tomēr man ir arī cerīgas ziņas. Pirmkārt, 2011. gadā Latvijas ekonomikā bija vērojama atveseļošanās. Otrkārt, maksāšanas grūtībās nonākušo klientu skaits un problemātisko kredītu īpatsvars ir stabilizējies.

– Vai atbalstāt Saeimā izskanējušo priekšlikumu dzēst kredītu, ieķīlāto īpašumu atdodot bankai?

– Šādu priekšlikumu no bankas interešu pozīcijām nav iespējams atbalstīt. Būtībā tas nozīmētu to pašu, ko jau iesāktas sporta spēles vidū pēkšņi grozīt spēles noteikumus. Pieņemot šo priekšlikumu, par galveno kļūtu nodrošinājums jeb ieķīlātais nekustamais īpašums.

Šādu likuma grozījumu, protams, Saeimā var pieņemt. Bet jājautā, kas ar to būs panākts?

No vienas puses, varētu šķist, ka kredīta ņēmējs būs vairāk pasargāts. Bet jāņem vērā, ka, pieņemot šo priekšlikumu, turpmāk kredītu izsniegšanas noteikumi bankās mainīsies, celsies kredītu cenas, samazināsies proporcija, kādu no projekta izmaksām finansē banka, un šie faktori var krasi ierobežot kredītu pieejamību. Man šķiet, ka par to nebūs sajūsmā arī tie, kuriem šie kredīti būs vajadzīgi nākotnē.

Vēl piebildīšu, ka šādu kredītu izsniegšana Latvijā nav aizliegta, un jau pašlaik Latvijas banku sektorā šāds pakalpojums tiek piedāvāts.

– Vai izsniedzat kredītus zemes iegādei? Kāda ir jūsu bankas politika lauksaimniecībā izmantojamās zemes kreditēšanā?

– Šādus kredītus esam izsnieguši agrāk un labprāt izsniedzam pašlaik. Tāpat labprāt izsniedzam līzingu lauksaimniecības tehnikas un iekārtu iegādei, ar ko nodarbojas mūsu bankas meitas uzņēmums DNB līzings. Pagājušajā gadā būtiski palielinājās līzinga darījumu skaits, tostarp lauksaimniecības nozarē – 2011. gadā lauksaimniecības uzņēmumiem izsniegtā DNB finansējuma apjoms divkāršojās.

Lauksaimnieciski izmantojamo zemi vērtējam tāpat kā jebkuru citu īpašumu. Arī šajā ziņā, kā jau sacīju, bankai galvenais ir nevis kredīta nodrošinājums, bet uzņēmuma naudas plūsma. Lemjot par kredīta izsniegšanu zemes iegādei, protams, vienmēr ņemam vērā, kādam mērķim tiek prasīts kredīts; kāds ir uzņēmuma biznesa plāns; kā tas varēs atmaksāt kredītu.

 

Te piebildīšu, ka kopumā lauksaimnieki ir ļoti atbildīgi aizņēmēji. Papētot slikto jeb problemātisko kredītu īpatsvaru dažādās nozarēs, skaidri redzams, ka lauksaimniecības nozarē šo kredītu īpatsvars ir viens no viszemākajiem.

 

– Februārī izplatījās ziņa, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procedūru izgājis un darbību atjaunojis Latvijā visiem pazīstamais uzņēmums “Lido”. Kā tas notika?

– Tas patiešām ir veiksmes stāsts un reizē laba mācība, kā izkļūt no grūtas situācijas. Kā zināms, šā uzņēmuma pamatnodarbošanās bija sabiedriskā ēdināšana, ar kuru tam nebija nekādu problēmu. Tās radās ar pamatdarbību nesaistītās jomās, kurās uzņēmums bija paņēmis lielus kredītus gan DNB, gan citās bankās. Es domāju, ka pārvarēt krīzi palīdzēja tas, ka gan uzņēmuma vadība, gan mēs kā lielākais uzņēmuma kreditors apzinājāmies, ka mums ir viens mērķis – atjaunot uzņēmuma maksātspēju un darbību, un, lai sasniegtu šo mērķi, spējām sarunāties un īstajā brīdī pieņemt nepopulārus un sāpīgus lēmumus. Šobrīd uzņēmums ir koncentrējies uz savu pamatbiznesu – sabiedrisko ēdināšanu –, kas tam vislabāk izdodas, un esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem mums ir izdevies atjaunot Latvijā populāra uzņēmuma darbību.

– Jūs pieminējāt integrēšanos DNB, kas ir viens no Latvijā strādājošās bankas stabilitātes nodrošinājumiem. Vai ar to izskaidrojama nesenā bankas nosaukuma maiņa un ko tā nozīmē jūsu klientiem?

– Kopš pagājušā gada novembra mūsu banka strādā ar jaunu zīmolu DNB – agrākā DnB NORD vietā. Pērn par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka, kas ir viena no vadošajām finanšu organizācijām Eiropas ziemeļvalstu pulkā. Lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi, tika nolemts mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu. Ar jauno nosaukumu DNB darbu uzsākusi visa banku grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tostarp Latvijā. No DNB grupas kapitāla 34% pieder Norvēģijas valstij. Arī tas vēlreiz apliecina, ka esam stabila banka un ka mums var uzticēties.

 

Uzziņa

Pēc aktīvu, depozītu, kredītu un kredītportfeļa apjoma DNB banka ir viena no vadošajām universālajām Latvijas bankām, kas saviem klientiem – privātpersonām un uzņēmumiem – piedāvā konkurētspējīgus finanšu risinājumus, kā arī kvalitatīvus pakalpojumus. DNB bankai ir 33 filiāles Rīgā un visās lielākajās pilsētās.

Pēc Latvijā vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma “CV Online Latvia” pētījuma rezultātiem, 2011. gadā DNB banka bijusi desmitais populārākais darba devējs Latvijas darba meklētāju vidū. DNB banka turklāt ir otra populārākā darba vieta finanšu sektorā.

Savukārt starptautiskās neatkarīgās pētnieciskās kompānijas “EPSI Rating” veiktais pētījums “Baltic Banking 2011” apliecina, ka DNB bankas darbību atzinīgi novērtējuši ne tikai potenciālie darbinieki, bet arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi – 2011. gadā bijuši visapmierinātākie ar DNB bankas sniegtajiem produktiem un pakalpojumiem. DNB banka juridisko personu apkalpošanas jomā ir visaugstāk novērtētā banka Latvijā un viena no vadošajām Baltijas valstīs. DNB banka saņēmusi visaugstāko novērtējumu arī privātpersonu apkalpošanas jomā Latvijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+