Mobilā versija
+0.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
17. novembris, 2015
Drukāt

Domāju tā (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Radio ziņoja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome grib diskutēt par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un to, vai žurnālisti var pieaicināt tās personas, kuras viņi vēlas.

Radio ziņās kāda dāma žurnāliste teica, ka viņa uz šo pasākumu neies, jo brīvās valstīs, kāda ir arī Latvija, žurnālistus neapspiež, jo mums ir demokrātija. Gribētos šai dāmai paskaidrot, ka demokrātija nav visatļautība un ka tāpēc arī brīvās valstīs, to skaitā Latvijā, ienaidniekiem, pretiniekiem un valstij nelojālām personām mikrofonam ir jābūt nepieejamam.

Edgars Vimba

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ir jāmaina attieksme pret žurnālistiem, kā kaut ko neaizskaramu, jo demokrātiskā valstī nav ko sevi stādīt augstāk par visiem pārējiem. Pie tam žurnālistam jābūt daudz atbildīgākam savās darbībās, jo viņš ietekmē sabiedrisko domu. Bojārs ir labs žurnālists, tomēr izskatās, ka pēdējā laikā arī viņu piemeklējusi “zvaigžņu slimība”: diskusijā, kur piedalījās prezidens, eksprezidents, Teivāns, u.c., šis žurnālists pārkāpa visas pieklājības normas un uzvedās kā tāds mesija. Kad Teivana kungs viņam aizrādīja, viņš kaut ko noburkšķēja par savām tiesībām, bet, protams, aizmirsa par savu atbildību, uzmetoties par viszini. Bija nepatīkami klausīties. Ir visai svarīgi, lai diskusijā žurnālists sevi neuzskatītu par kaut ko pārāku par sarunas biedru un ievērotu vispārpieņemtas normas.

  2. Žurnālisti esot ceturtā vara, kuru teikto, rakstīto kā patiesības augstāko postulātu, nav paredzēts apspriest. Bet kā tad ar tām citām varām, jeb tās vairs nav varas?
    Gan saeima, gan valdība, gan tiesu vara ik dienu bez mazākās žēlastības dabū trūkties no tā sauktās ceturtās varas uzbraucieniem. Tas esot demokrātiski.
    Tātad – ja esi augsts vai zems parasts pilsonis, tevi var kritizēt uz velna paraušanu. Nokļūstot žurnālista kastā, automātiski tavas izdarības ir neaizskaramas, nekritizējamas un necenzējamas no jebkāda skatu punkta, tikpat kā nonākot Indijas svēto govju kārtā.Vai tā jāsaprot dažu žurnālistu nevēlēšanās uzklausīt pat vismazākos aizrādījumus?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+