Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Dota iespēja. Vai būs turpinājums?

1. Saglabāt spārnu sajūtu

1no5
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Rīga 2014 skaitļos un perspektīvā

Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas kopējais budžets bija 23 miljoni eiro.

"Rīga 2014" pasākumus līdz 1. decembrim apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni interesentu.

Pēc LTV datiem, "Rīga 2014" pasākumu, koncertu, operu un citu norišu pārraides skatījums sasniedzis 
6,2 miljonus reižu.

Kā liecina Eiropas Tūrisma komisijas ziņojums, ārvalstu tūristu skaits Latvijā 2014. gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%.

Norisēs piedalījās vairāk nekā 3700 brīvprātīgo (2202 no Rīgas, 980 no Pierīgas, 525 no citiem Latvijas reģioniem).

Kas notiks tālāk

Pavasarī tiks publiskoti LKA profesores Andas Laķes vadītās darba grupas un SKDS pētījuma rezultāti par Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmi.

Plānots, ka maijā notiks arī tam veltīta zinātniska konference.

Šogad vajadzētu būt pieejamam arī "Ex-post" novērtējumam par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām – Rīgu un Ūmeo.

Pagājušais gads, kurā Rīga varēja lepoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, iezīmējās ar vērienīgu kultūras spārnu atvēzienu, kas izpaudās gan norišu daudzskaitlībā un daudzveidībā, gan – pārsvarā gadījumu – arī saturiskajā un jēdzieniskajā piesātinātībā. Kā saglabāt šā atvēziena ietekmi un mērogus, un ko varēja darīt citādi?

Par to uz diskusiju “Kultūrzīmju” redakcijā pulcējās nodibinājuma “Rīga 2014” direktore Diāna Čivle, “Rīga 2014” tematiskās līnijas “Okeāna alkas” kurators, pasākumu režisors Uģis Brikmanis, “Rīga 2014” partner­pilsētas Siguldas projekta vadītāja Jolanta Borīte, kino režisors Dāvis Sīmanis, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe un Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica. Diskusiju vadīja “KZ” redaktore Anita Bormane.

Anita Bormane: – Ko šis gads ir principiāli izmainījis? Kā zināms, pat uz Mēness ir tumšā puse, tāpat – arī jebkuram veiksmes stāstam.

Diāna Čivle: – Kad par to runājām “Rīga 2014” māk­slinieciskajā padomē, secinājām, ka esam par 90 procentiem izpildījuši visu, ko vēlējāmies paveikt. Ir radušās daudzas pievienotās vērtības, kas izauga no pašu programmu veidošanas procesa, un daudzos projektos jau sākotnēji bija ieliktas ilgtermiņa tendences. Tagad jautājums – vai visi kopā būsim pietiekami prātīgi, lai šīs iestrādes, kuras sevī nes ilgtermiņa kodu, izdotos arī turpināt?

– Par kurām iestrādēm, jūsuprāt, ir runa?

– Viens process, ko sākām jau 2010. gadā, ir darbs ar kultūras norisēm un sociālajām aktivitātēm Rīgas apkaimē. Tā ir lieta, kas līdz tam notika ļoti spontāni, un mēs ar programmu, veicinot 58 Rīgas apkaimju kultūras un sociālās aktivitātes, to ieguldījām ļoti konkrētā gultnē. Protams, apkaimes ir ļoti atšķirīgas, tomēr šis varētu būt viens no ilgtermiņa procesiem, kas tālāk var veidoties ļoti auglīgi. Vēl viens aspekts – ļoti daudzām kultūras institūcijām šis projekts deva un dos iespēju īstenot sen lolotus sapņus. Bija arī daudzas atsevišķas veiksmīgas iestrādes ar ilgtermiņa potenciālu.

– Tomēr izskanējis viedoklis, ka pietrūka Eiropas mēroga notikumu, kas atstātu tiešu iespaidu uz kultūras procesu.

– Ir ticis daudz diskutēts par lielu starptautiska līmeņa kultūras pasākumu atvešanu uz Rīgu; par to, vai tas Rīgai vajadzīgs. Domāju, ka arī jau esošā sadaļa lielā mērā ir sevi pierādījusi un attaisnojusies. Ja runājam par Pasaules koru olimpiādi, ir pilnīgi skaidrs, ka kori no dažādām pasaules valstīm arī turpmāk ir gatavi braukt uz Rīgu. Otrs lielais notikums – Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana – nostiprināja mūsu kinoindustrijas ļoti auglīgo sarosīšanos. Jau rudenī notiks otrais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls.

  1. Saglabāt spārnu sajūtu
  2. Plānot ilgtermiņa kultūrpolitiku
  3. Ir nozīme tam, kas paliek
  4. Vai vajag Latvijas kultūras galvaspilsētu?
  5. Par Rīga 2014 saturu daudz nezina

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+