Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

“Drebiet, Briseles birokrāti, Baltijas zemnieki brauc!”


Foto - Ilva MisiņaFoto - Ilva Misiņa

Trešdien Valmierā Baltijas lauksaimnieku protesta traktoru sagaidīja daudzu apkārtējo novadu zemnieki un uzņēmēji. Zemnieks, šobrīd pensionārs Jānis Roķis, kurš 2010. gada sākumā bija viens no Ministru kabinetam iepretī uzslietās “Telšu komūnas” iemītniekiem un protestētājiem pret valstī notiekošo, atbraucis kopā ar saviem novadniekiem – Limbažu lauksaimniekiem.

 

Tad nu Briselei jāprotas un tukšā cepure jāpiepilda.

 

Sarunās vairāk jautās pesimisms, ja nu vienīgi vēl runājot par cerībām nākotnē, lauksaimnieku sejās atplaiksnīja smaids. Īpaši bargus vārdus Briseles ierēdņu adresē teica Igaunijas Centrālās zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Jāns Sorra: “Igaunijas lauksaimnieki atbalsta mūsu prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa mudinājumu, ja tiešmaksājumi paliks paredzētajā apjomā, jāapvienojas visu trīs Baltijas valstu valdībām, jānoalgo labi advokāti un jāiesūdz Eiropas Komisija tiesā. Vecajām dalībvalstīm būs jāsaprot, ka Eiropas Savienībā jāvalda vienlīdzībai un solidaritātei. Tādēļ, mēs, igauņi, saucam: “Drebiet, Briseles birokrāti, Baltija spēs apvienoties un līdz jums aizbrauks!””

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns savukārt nosauca ciparus, kas sanākušo un sabraukušo vidū kārtējo reizi sacēla nosodījuma pilnu piekrišanu: “2013. gadā Latvija tiešmaksājumos par hektāru saņems nieka 95 eiro, bet, piemēram, Nīderlande – 475 eiro. Par kādu tad vienlīdzību varam runāt?!”

Savukārt gaišuma netrūka traktora vadītāja Kaspara Gulbja atziņās. Kaspars ir Jauno zemnieku kluba valdes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pēdējā semestra maģistrants un palīdz vecākiem saimniecībā: “Mūsu ģimenei pieder saimniecība “Priežkalni” Jaunpils pagastā un “Mazpopes” Bikstu pagastā. Audzējam graudaugus, nedaudz nobarojamās cūkas. Es braucu gan uz traktora, gan aru zemi, gan kārtoju dokumentāciju Lauku atbalsta dienestam. Manī ir ticība, ka būs labāk. Es pat domāju izveidot savu saimniecību, kurā audzēšu gaļas liellopus.” Kaspars priecājas arī par to, ka Jauno zemnieku klubā stājas arvien vairāk enerģisku, jaunu cilvēku, kuri arī tic Latvijas lauksaimniecības attīstībai. Vēl pie pozitīvā jāpiemin tas, ka arvien vairāk jaunieši izvēloties studijas Jelgavā un, galvenais – pēc studijām plāno strādāt savā specialitātē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+