Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. aprīlis, 2015
Drukāt

Dreimane kategoriski noraida SAB pārmetumus par informācijas aprites problēmām

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane .

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane kategoriski noraida Satversmes aizsardzības biroja pārmetumus par pārkāpumiem informācijas aprites sistēmā, teikts VK trešdien izplatītajā paziņojumā.

Dreimane informē, ka viena no viņas darbības prioritātēm ir bijusi Ministru kabineta ēkas drošības apstākļu un sistēmu fundamentāla pilnveidošana. Kopš stāšanās direktora amatā – četru gadu laikā – ir veiktas nozīmīgas investīcijas un fundamentālas reformas drošības jautājumu sakārtošanā.

Pēdējo divu gadu laikā ieviesta vienota magnētisko karšu sistēma, apmeklētāju pārbaudes, vienota ugunsdrošības sistēma, iekšējā un ārējā video novērošana, datu sistēmu aizsardzības būtiska pilnveidošana, ir noslēgts līgums par elektroģeneratora piegādi, nopirkti NATO un ES prasībām atbilstošu seifi, tuvākajā laikā tiks pabeigta piekļuves kontroles sistēmas paplašināšana, sevišķā lietvedība ir pārcelta uz jaunām izremontētām telpām, kuras ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir pilnveidota iekšējā normatīvā bāze valsts noslēpuma aizsardzības jomā, kā arī ir veikti citi drošības pasākumi, kam pienācīga uzmanība netika pievērsta pēdējos 20 gadus.

Drošības pasākumos 2013.gadā investēti 362 711 eiro, savukārt 2014.gadā – 316 531 eiro. Tāpat Satversmes aizsardzības birojs visu šo laiku sistēmu ir uzraudzījis. Valsts kancelejas direktore min, ka viņas darbības izvērtēšanas komisija paveikto drošības jomā ir novērtējusi kā ļoti labu, savukārt iepriekšējā novērtēšanā 2013.gadā viņa saņēma augstāko novērtējumu.

Dreimane norāda, ka 14.aprīlī tika izplatīta nekorekta informācija par to, ka visi komisijas locekļi pieņēmuši lēmumu, ka viņa nevar turpināt darbu kā Valsts kancelejas direktore. “Patiesībā tā bija tikai Ministru prezidentes L.Straujumas īpaša piezīme. Valsts kancelejas direktoru no amata var atbrīvot Ministru kabinets,” skaidro Dreimane.

Valsts kancelejas direktore aicina neizplatīt nekorektu informāciju par to, ka pielaide valsts noslēpumam ir kā prasība Valsts kancelejas direktora amata aprakstā. “Šāda prasība nevienā tiesību aktā konkrēti nav minēta,” informē Dreimane.

Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011.gada. Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā. Speciālā pielaide darbam ar valsts noslēpumu Dreimanei bija 14 gadus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+