Foto – Timurs Subhankulovs

Šodien Saeimā pirmajā lasījumā paredzēts skatīt eiro ieviešanas likumprojektu, kuru galīgajā lasījumā varētu pieņemt 31. janvārī. Tuvojoties 2014. gada 1. janvārim, kad Latvijā paredzēts ieviest eiro, cilvēki sāk dalīties eiroskeptiķu un eirooptimistu nometnēs, kurā katram ir spēcīgi argumenti par un pret. 


Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīze” ir nolēmusi uzaicināt uz sarunu dažādu nozaru speciālistus un uzklausīt viņu par un pret, lai mūsu lasītāji paši var spriest, cik noderīgs vai nederīgs eiro.

Šoreiz par eiro diskutē uzņēmēji – būvmateriālu ražotāja SIA “Sakret” direktors Andris Vanags, kurš atbalsta eiro ieviešanu, un apbalvojumu ražotājs SIA “Geka” īpašnieks Gūrijs Bulle, kurš sevi dēvē par eiroskeptiķi.

Kaimiņu igauņu piemērs

Krimināls

VIDEO. Pateicoties iedzīvotājam, policija aptur kravas automašīnas vadītāju 3,16 promiļu reibumā

Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Pirms gada mūsu kaimiņi igauņi savas kronas nomainīja pret eiro. Cenas mainījās, un cilvēki uzmanīgi sekoja līdzi saviem pirkumiem. Gūrijs Bulle uzskata, ka mūsu valdībai nevajadzētu mānīt tautu un censties izlikties, ka pēc eiro ieviešanas cenas paliks tādas pašas un dzīve nekļūs dārgāka, jo tā bija Igaunijā un arī mēs no tā nevarēsim izvairīties.

Savukārt Andris Vanags, kurš katru nedēļu pats atrodas Igaunijā biznesa darīšanās, norāda, ka eiro ieviešanas periods kaimiņiem sakrita ar brīdi, kad cenas cēlās arī krīzes dēļ – tika paaugstināti nodokļi, cēlās gāzes, elektrības un naftas tarifi. “No patērētāju viedokļa raugoties, izskatījās, ka vainīgs ir tikai eiro, taču tajā pašā laikā arī Latvijā cenas produktiem un pakalpojumiem auga.”

Protams, jārēķinās, ka izmaksas mainīsies, taču abi uzņēmēji ir vienisprātis, ka latviešu patērētājam sajūtas būs diametrāli pretējas nekā citām ES dalībvalstīm eiro un lata kursa attiecības dēļ – “naudas kabatā mums būs vairāk, nevis mazāk”.

Igauņiem kaimiņi ir somi, kas nebaidās ieguldīt savus finanšu līdzekļus citā valstī. Līdz ar eiro ieviešanu Igaunijā daudzi somi regulāri dodas “atstāt” algu ārpus savas valsts, jo kaimiņi tādas pašas kvalitātes produktus var piedāvāt par zemākām cenām. Viena valūta ļauj patērētājam vieglāk salīdzināt izmaksas, kas konkurenci ar Eiropas tirgu padara vieglāku, uzsver Vanags.

Gūrijs Bulle gan iebilst, ka mums nav šāda naudīgā kaimiņa, tāpēc mēs nevarēsim kalpot kā tramplīns starp turīgākajām ES dalībvalstīm. SIA “Sakret” vadītājs piebilst, ka mēs varam uzņemties tilta lomu – savienot Eiropas tirgu ar Krievijas, jo mēs zinām, ko vajag abām pusēm.

Par vienu risku mazāk

No uzņēmējdarbības viedokļa raugoties, katram biznesa veidošanas sākumā ir jāsaprot “plašums, kur viņš taisās strādāt – tikai Latvijā vai arī Baltijā, Eiropas un citās pasaules valstīs”, norāda Andris Vanags. “Kad mēs sākām savu biznesu, bijām pārliecināti, ka būsim Eiropas Savienībā (ES) un ka 2008. gadā Latvijā tiks ieviests eiro, tāpēc arī kredīti rūpnīcu būvei tika ņemti eiro valūtā, nevis latos.” Arī ražošanai nepieciešamās sastāvdaļas, izņemot pamatlietas, ko var iegādāties Latvijā, tiek iepirktas eirozonas valstīs. Tāpēc uzņēmējiem ir būtiski, ka darījumi notiek vienotā valūtā, kas atvieglo ikdienas darbības.

Arī SIA “Geka” izejvielas saviem produktiem lielākoties iepērk ārpus Latvijas, jo tā ir daudz lētāk. Uzgriežņus, kas pie mums maksā 8 santīmus gabalā, Itālijā var iegādāties 10 gabalus par vienu santīmu. Šādi pirkumi katru gadu uzņēmumam valūtas konvertācijai sastāda ne mazāk kā 500 latu lielas izmaksas, taču tajā pašā laikā eiroskeptiķis uzsver, ka viņam kā uzņēmējam lats netraucē.

Katram uzņēmējam ir riski, par ko jādomā nepārtraukti, tāpēc papildu satraukums par lata devalvāciju ir lieks, uzskata “Sakret” vadītājs. Ja krīze Latvijā nebūtu pārvarēta un lats tiktu devalvēts, tad viņa uzņēmums vairs nepastāvētu, pārliecināts Vanags. Vienota valūta izslēgtu lata devalvācijas risku un uzņēmēju ikdienu padarītu brīvāku no stresa.

Šādai problēmai piekrīt arī otrs uzņēmējs, taču viņu uztrauc paša eiro stabilitāte. SIA “Sakret” vadītājs gan uzsver, ka eiro valūtas vērtība nekrītas. Problēma ir atsevišķās valstīs, kuras tērē vairāk, nekā pašas pelna. Taču, viņaprāt, arī par lielajām aizdevumu summām nav jāuztraucas, jo Eiropas Centrālā banka ir izveidojusi noslēgtu loku, kas nodrošina naudas atgriešanos Savienībā – ES aizdod naudu Grieķijai un par parāda apkalpošanu šī nauda atgriežas atpakaļ.

Lielā brāļa sindroms

Jau astoņus gadus esam daļa no ES un tās sistēmas, kurai ir savi noteikumi un prasības. Andris Vanags šo situāciju pielīdzina “lielā brāļa sindromam”, kad sētā ir daudz dažādu puiku un mēs nevaram izlemt, ar kuru no tiem draudzēties. Vai ar to, kurš visu laiku kaut ko prasa, vai ar otru, kurš ir labi audzināts, smalki ģērbies un kuram mēs gribam līdzināties, kad izaugsim. Tas nozīmē, ka ir jāprot atpazīt valstis, kam ir līdzīgas problēmas kā mums, un jāņem no tām piemērs, jāprot sadarboties.

SIA “Geka” īpašnieks gan ir skeptisks par sadarbības produktivitāti, jo uzskata, ka “spēles noteikumi mums ir stipri atšķirīgi”. Viņš nedomā, ka ES interesē, kas notiek ar latviešu uzņēmēju.

Vanags uzsver, ka mums ir jāprot prasīt, kas mums pienākas, lai saņemtu tikpat daudz kā pārējās ES dalībvalstis. “Tas ir kā klubs – ja tu tiec iekšā, tad nedrīksti neko nedarīt, no tā ir jādabū kāds labums,” saka Vanags.

Jau pašreiz Briselē atrodas daudzi mūsu ievēlēti pārstāvji un ierēdņi, kam vajadzētu cīnīties par Latvijas tiesībām, saka Gūrijs Bulle, taču ir sajūta, ka neviens īsti necenšas, tāpēc nav ticības, ka pēc iestāšanās eirozonā kaut kas uzlabosies. Uz to SIA “Sakret” vadītājs atbild, ka mums ir palicis nedaudz vairāk par gadu laika, tāpēc jau tagad ir skaidri jādefinē, ko mēs gribam panākt – “mums ir jāiemācās pieprasīt”.

Referendumam 
jā vai nē

Andris Vanags uzskata, ka mēs jau esam nobalsojuši par eiro ieviešanu, kad nolēmām iestāties Eiropas Savienībā. Līgumā bija noteikts, ka, tiklīdz tiek sasniegti nepieciešamie Māstrihtas kritēriji, katra dalībvalsts ievieš jauno valūtu. Protams, cilvēki balsotu pret, jo tā ir atteikšanās no savas valūtas, saviem simboliem, taču mums “šodien ir jāstrādā pie labklājības, jo mēs balsojām par labumu, nevis sliktumu”.

Savukārt G. Bulle ir pretējās domās un uzsver, ka vara pieder tautai, tāpēc būtu jājautā, ko tā vēlas, lai arī jau tagad iznākums ir skaidri zināms – “referendumā mēs zaudēsim, jo šodien sabiedrībā ir liela vienaldzība pret visu un apmeklējums būs zems”.

Kā vēl vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums nevajadzētu ieviest eiro, Gūrijs Bulle uzsver to, ka Latvija līdz šim nav izpildījusi savu mājas darbu – tā nav sakārtojusi savu likumdošanu un parūpējusies par iedzīvotājiem, par uzņēmējiem un ilgtspējīgu attīstību.

Mūsu valstī ir augstākie darbaspēka nodokļi, valsts bankas tiek pārdotas, un drīzumā nevienam vairs neinteresēs vietējā uzņēmēja labklājība. Savukārt An­dris Vanags domā, ka centieni iestāties eirozonā ir mūsu iespēja izpildīt iekavētos mājas darbus un uzlabot gan ekonomisko, gan pārvaldes sistēmu, jo “mūs piespiež strādāt ar instrumentiem, kas sakārto sistēmu”.

Tādējādi, iekļaujoties eirozonā, valstī atkal atgriezīsies ilgtermiņa naudas pieplūdums. An­dris Vanags ir pārliecināts: “Mūsu valstī cilvēkiem vairākkārt ir bijis jāsāk attīstīties no nulles – gan pēc kara, gan pēc neatkarības atjaunošanas. Tāpat arī tagad – pēc krīzes.”

Gūrijs Bulle gan oponē savam kolēģim, ka galvenais ir naudu nevis dabūt, jo aizņemties nav problēmu, bet gan to nopelnīt un sistēmu sakārtot tā, lai nauda šeit arī paliek. “Tagad atkal sāk parādīties Eiropas nauda un mēs lēnām kāpjam ārā no bedres, taču jādomā par to, kā pašiem godīgi nopelnīt.”

Abu uzņēmēju diskusijā bija pozīcijas, kurās krasi atšķīrās viedokļi par eiro un tā devumu mūsu valstij, taču tajā pašā laikā viņi prata arī atrast kopīgu valodu. Ir skaidrs, ka līdz jaunās valūtas ieviešanai vēl ir jāpadara daudzi darbi, taču Andris Vanags ir pārliecināts, ka mēs jau dzīvojam labāk nekā pirms iestāšanās ES un “es neredzu, kāpēc lai nebūtu vēl labāk”.