Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Džemma Skulme aicina apzināties kultūras telpas fundamentālo nozīmi

Foto: LETAFoto: LETA

Džemma Skulme savā 90 gadu jubilejā aicina Latvijas politisko eliti apzināties mākslas un kultūras telpas fundamentālo nozīmi valsts ilgtermiņa pastāvēšanā.

Trešdien, 23. septembrī plkst. 17 Kalnciema kvartālā norisinājās fonda Mākslai vajag telpu “Vasaras Māja” izstāžu cikla noslēgums un Džemmas Skulmes 90 gadu jubilejas sumināšana, pavēstīja fonda pārstāve Ieva Nagliņa.

Pasākumu apmeklēja vairāki augsta ranga Latvijas politiķi, kā arī citas mūsu sabiedrībai zināmas un nozīmīgas personas. Jubilāri godināt bija ieradušies Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, finansu ministrs Jānis Reirs, veselības ministrs Guntis Belēvičs, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un citi viesi.

Pasākumu atklāja fonda “Mākslai vajag telpu” dibinātāja, gleznotāja Džemma Skulme, kura īsumā novērtēja savas sajūtas un iespaidus par MVT Vasaras mājas izstāžu sēriju “Džemma 90”, un izteica lielu pateicību visiem iesaistītajiem māksliniekiem un projekta organizatoriem par ieguldīto darbu un sasniegto rezultātu.

Jubilāre uzsvēra, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa ir piekritusi rīkot publisku dzimšanas dienas atzīmēšanu, ir misija – panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveidi Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1. Par telpas trūkumu mākslai spilgti atgādinājusi arī MVT Vasaras mājas apmeklējuma statistika un daudzskaitlīgās pozitīvās atsauksmes publiskajā telpā par fonda rīkotajām aktivitātēm, norāda Nagliņa.

Māksliniece atgādināja, ka nacionālo un valsts apziņu vistiešākajā veidā rada iespēja apgūt un izprast savas tautas mākslas un kultūras mantojumu, analizējot to visas pasaules kontekstā. Diemžēl Latvijas mākslinieku veikums, ieskaitot arī pašas Džemmas Skulmes darbus, nekur nav apskatāms. Mūsdienu māksliniekiem praktiski nav pieejama informācija par viņu aroda priekštečiem, radot absurdu situāciju, ka mūsu pašu mākslas dižgaru vārdi drīzumā vien var nokļūt aizmirstībā, pat īsti neiepazīti un neapzināti. Tāpēc mūsdienu mākslas telpas izveidi gleznotāja saredz kā savu misiju un Latvijas valsts lielo uzdevumu, kas visiem kopā ir jāpaveic. Uzstāšanās izskaņā Džemma Skulme aicināja arī pasākuma viesus izteikt savas domas par apspriežamo tematu.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis veltīja atzinīgus vārdus Džemmas Skulmes nozīmīgajam ieguldījumam Latvijas mākslā, vienlaicīgi paužot cieņu māksliniecei kā personībai, kas savā dzīvē drosmīgi pieņēmusi svarīgus lēmumus, kas ietekmējuši valsts turpmāko attīstību. Prezidenta kungs pievienojās jubilāres uzskatam, ka māksla stiprina tautas pašapziņu un veicina patriotismu. Katrai jomai, arī mākslai, ir jābūt savai “mājai” un telpai.

Finansu ministrs Jānis Reirs atzina, ka arī iepriekš paudis viedokli – mūsdienu mākslas telpai ir jābūt, un tā ir ļoti nepieciešama. Ministrs uzsvēra, ka jebkurai nozarei, lai tā pilnvērtīgi attīstītos, ir jāveido atbalstoša infrastruktūra, un tikai tad var gaidīt labu rezultātu. Muzeja izveide ir būtiska arī tāpēc, ka nodrošinās plašas iespējas latviešu māksliniekiem veidot savu darbu ekspozīcijas, vienlaikus palīdzot celt vietējo mākslas darbu vērtību arī pasaules kontekstā.

“Džemma ir māksliniece, kura māk pateikt ne tikai ar saviem darbiem, bet arī ar vārdiem”, savu atzinību jubilārei pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs. Ministrs uzsvēra, ka brīvības garu, kas tautu iedvesmoja atgūt valsts neatkarību, dzīvu sabiedrībā uzturēja un izloloja tieši mākslas pārstāvji. Mākslas telpas esamība vistiešākajā veidā ir saistīta ar iedzīvotāju pašapziņu un arī drošību, jo izšķirošā brīdī valsti aizsargās tikai tie, kuri skaidri apzināsies savu valstisko un nacionālo piederību, kas vislielākajā mērā sakņojas tieši kultūras vērtībās.

Fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns izteica cerību, ka Vasaras mājas panākumi ir pavirzījuši Latviju soli uz priekšu Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveides procesā, kā arī pasvītroja atšķirību starp privātu un valsts veidotu muzeju. Valstij ir pienākums dokumentēt mākslas procesu it visos tā veidošanās un attīstības posmos, un tikai valsts muzejs var nest atbildību par mūsdienu mākslas procesa atspoguļošanu. Jānis Zuzāns atgādināja, ka divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava mūsdienu mākslas muzeja, un privāts muzejs nav un nevar būt pilnvērtīgs risinājums problēmai, ko valsts ilglaicīgi ir izvairījusies risināt.

Pasākuma izskaņā visiem diskusijas dalībniekiem, kā arī māksliniekiem un atbalstītājiem, tika svinīgi pasniegta izdevniecības “Neputns” izdotā monogrāfija “Džemma Skulme”.

“Mākslai vajag telpu” vēlas izteikt milzīgu pateicību gan projektā iesaistītajiem māksliniekiem, gan arī visiem saviem sabiedriskajiem atbalstītājiem, norādīja Ģelze.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+