“Latvijas Avīzes” lasītājiem jautāju, ar ko viņiem visspilgtāk paliks atmiņā izcilais komponists un dziedātājs Uldis Stabulnieks.


Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

Edmunds Grēviņš Jūrmalā: “Nekad neesmu bijis liels populārās mūzikas cienītājs, bet esmu pārliecināts, ka daudzas Ulda Stabulnieka dziesmas paliks latviešu mūzikas zelta fondā. Tām ir gan labas melodijas, gan skaisti vārdi. Maz vairs gadās dzirdēt tik saturīgu pēdējā laikā sarakstītu dziesmu, tāpēc šis zaudējums Latvijas mākslas pasaulei tiešām šķiet būtisks. Turklāt, kad biju jauns, katros svētkos un ikvienā kompānijā mums patika daudz dziedāt. Taču vairāku tolaik populāru komponistu, piemēram, Raimonda Paula, dziesmas ne katram parastam dziedātājam bija pa spēkam. Turpretī lielāko tiesu Stabulnieka dziesmu var nodūkt ikviens, un tas ļauj cerēt, ka viņa atstātais mantojums vēl ilgi dzīvos daudzu ļaužu balsīs. Man pašam, izdzirdot Stabulnieka vārdu, allaž gribas nodungot viņa “Tik un tā”.”

Velta Rīgā: “Gan Ulda Stabulnieka dziesmas, gan pats komponists man atmiņā visvairāk palicis ar savu patiesumu. Viņa rakstītā mūzika ir patiesa un atklāta savā vienkāršībā. Jau kaut vai no sejas pantiem un acīm vien nolasāms, ka tāds bijis arī pats maestro. Arī ļaužu valodās par viņu nekad nav nācies dzirdēt neko citu, kā vien to, ka viņš bijis sirsnīgs, laipns un vienkāršs. Jau dzīves laikā atzīts par savas paaudzes klasiķi, viņš nekad necentās izlikties kaut kā pārāks par saviem līdzcilvēkiem. Tāpēc visvairāk es allaž esmu cienījusi nevis ģēniju, bet gan cilvēku viņā. No Stabulnieka dziesmām man galvā visbiežāk ieskanas “Ejot cauri rudziem”.”

Kokteilis

VIDEO. Dziedātāja Baiba Ozoliņa laidusi klajā videoklipu dziesmai “Kāpēc mēs darām tā”

Zviedrija gatavojas militārajai klātbūtnei Latvijā. Zināms, kad varētu ierasties pirmās mehanizētās vienības

Latvijai tuvojas siltā gaisa masa. Ir cilvēki, kuriem iesaka būt piesardzīgiem šajās dienās

Ērika Kalnmeiere Cēsu novadā: “Man atmiņā spilgti iespiedies, kā astoņdesmito gadu sākumā, kad citi jau spēlēja ātru un izaicinošu rokenrolu, “Mikrofona” aptaujas koncertā pie klavierēm nosēdās parasts simpātisks vīrs ar bārdu un sāka dziedāt vienkāršu, taču neaizmirstamu pantiņu: “Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu, par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu…” Tās dienas saviļņojumu ik reizi, izdzirdot Ulda Stabulnieka vārdu, atceros vēl joprojām. Vienmēr atcerēšos viņa samtaino balss toni, mieru un pārliecību par katru izdziedātu skaņu un vārdu.”

Juris Komarovs Daugavpils novadā: “Vairākumam latviešu Uldis Stabulnieks vienmēr saistīsies ar “Tik un tā”. Zīmīgi, ka komponists aizgāja mūžībā laikā, kad rudens jau atkal skaisti izgreznojis Latviju. Daudz rudeņu gan pagājuši, kopš pirmo reizi dzirdēju viņu dziedam šo dziesmu, un es nezinu, vai šodienas jauniešiem tā nozīmē to pašu, ko savulaik man. Taču es vienmēr priecājos, kad dzirdu radio skanam: “Man viņa ir visskaistākā…” Vēl jo vairāk priecājos, ja kāds no maniem mazbērniem šo dziesmu sāk dziedāt pie Jāņu ugunskura. Ulda Stabulnieka mīlestība uz savu dzimteni, pārliecība, pamatīgums un dvēseles dziļums nezudīs. Domāju, vismaz šo vienu viņa dziesmu dziedās vēl mani mazmazbērni.”

Rita Podkalne Dundagā: “Mūsu mājās skan tikai latviešu mūzika, un Uldim Stabulniekam šajā mūzikas ierakstu kolekcijā vienmēr bijusi īpaša vieta. Sevišķai noskaņai joprojām atskaņojam viņa dziesmas no platēm. Bet, kad nāk rudens un sārtojas kļavu lapas, allaž laiku pa laikam nodungoju viņa “Tik un tā”. Šķiet, bez šī dzejoļa un melodijas latviešu mūzika un visa mūsu tautas vēsture būtu bijusi citāda.”