Dzimšanas dienā iedūra vīram nazi sirdī 6
2017. gada 9. decembrī Rīgā kādā Lielvārdes ielas nama dzīvoklī neilgi pirms pusnakts Julianna iedūra ar nazi savam dažus gadus jaunākajam dzīvesbiedram sirdī. Ērikam tajā dienā bija dzimšanas diena. Plkst. 0.25 vīrietis bija miris. Juliannu apcietināja aizdomās par slepkavību, un kopš tās nakts 37 gadus vecā sieviete atrodas ieslodzījuma vietā. Pirmajā tiesas sēdē šonedēļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā uzklausīja nogalinātā māti, vecmāmiņu un dzīvokļa saimnieku.
Neviena laba vārda par apsūdzēto
No Ērika mātes un vecmāmiņas par Juliannu tiesā neizskanēja neviens labs vārds.
“Kad 2015. gada septembrī Ērikiņš iepazīstināja ar Juliannu, likās normāla kundzīte, bet pēc pāris nedēļām no dēla uzzināju, ka šī veikalā zog alkohola pudeles. Abi sāka strīdēties. Nesapasēja viņiem… Sākumā abi kopā nedzīvoja, satikās tikai. Mums Julianna arī nepatika, īpaši vīram: kā šī atnāca, tā viņš gāja no mājas ārā, vienreiz visu nakti pa Vecrīgu nostaigāja. Ēriks gribēja pārtraukt attiecības, sūdzējās, ka draudzene arī narkotikas lietojot, katru vakaru dzerot un turpinot zagt. Arī Juliannas mamma teica, lai neiet kopā: meita dzerot, nerūpējoties par saviem diviem bērniem. Bet Ēriks tomēr palika kopā ar Juliannu un kopš pagājušā septembra sāka īrēt dzīvokli,” tiesā liecināja nogalinātā māte.
Nogalinātā vīrieša māte teica, ka reiz no Juliannas esot saņēmusi draudus īsziņā, ka viņai rīkli pārgriezīšot, citā reizē, kad Ēriks pie lielveikala “Alfa” bija piedzēries un māte gājusi viņu savākt, Julianna viņai uz ielas ar koka gabalu draudējusi un teikusi, ka gaidot viņas nāvi… Māte atbildējusi, lai liekot viņas dēlu mierā un labāk rūpējoties par saviem diviem bērniem. Julianna arī septiņas reizes esot draudējusi izsist dzīvoklim logus.
Turpina Ērika māte: “Tai dienā Julianna bija agresīva, droši vien sadzērās un jumts aizbrauca. Dēls ar draugu bija atnācis pie mums, un draugs stāstīja, ka Julianna metusi viņiem ar glāzi. Tomēr Ērikiņš aizgāja atpakaļ uz savu dzīvokli. Sirds gan nebija mierīga, un pusvienpadsmitos zvanīju dēlam. Neatbildēja. Otrreiz atbildēja Julianna un teica: “Redzēs, kas ar mani būs… Vai maz būs dzīvs…” Ļoti nobijos un kopā ar savu māti paņēmu taksi un braucām pie viņiem. Tur jau bija priekšā policija un ātrā palīdzība, nevienu nelaida iekšā. Tad pateica, ka dēls vairs nav dzīvs. Julianna varbūt bija greizsirdīga. Varbūt pati salaida ar kādu, viņai patika vīrieši.”
Julianna tiesā gan iebilda vīrieša mātei: “Jūsu dēls bija agresīvs, žņaudza mani! Jūs to labi zināt. Es aizstāvējos.” Tiesnese apsūdzēto gan pārtrauca, sakot, ka Juliannai vēl būs iespēja tiesā izteikties, tagad varot uzdot tikai jautājumus.
“Julianna vazājās apkārt, dzer un meloja vienā melošanā. Ēriks domāja, ka izaudzinās viņu, bet, ja pašas māte un vecāmāte nav izaudzinājušas… Lai tagad mācās dzīvot cietumā – es par to dieviņu lūgšos. Es savos 80 gados joprojām strādāju par sētnieci, bet viņa nestrādāja – varbūt cietumā iemācīsies,” tiesā teica Ērika vecmāmiņa.
Ar dzīvokļa saimnieku satikuši labi
Dzīvokļa saimnieks liecināja, ka no sava četristabu dzīvokļa Juliannai un Ērikam izīrējis divas istabas. Tikušies maz, jo visi daudz strādājuši. Pāris šad tad strīdējies, šad tad bija iereibuši, bet ar viņu satikuši labi. Vienreiz ieradusies policija, jo Ēriks bijis agresīvs. Traģēdijas laikā dzīvokļa saimnieks nebijis dzīvoklī. “Vienreiz Ēriks prasīja padomu par savu dzīvi, bet es atbildēju: “Tā ir tava dzīve, tev pašam jādomā,”” viņš atceras.
Lietā solās būt pavērsieni
Julianna savu vainu slepkavībā neatzīst, jo esot aizstāvējusies no vīra vardarbības. Sievietes advokāte Māra Ļūļa-Frankēvica man pēc tiesas sēdes teica, ka arī viņa tam ne tikai ticot, bet uz to norādot arī vairāki pierādījumi un lietas apstākļi. Piemēram, Juliannai pēc notikušā uz kakla esot konstatētas žņaugšanas pēdas, zilumi, izrauti mati, sejas sasitumi un smadzeņu satricinājums. Kā stāstot apsūdzētā, Ēriks žņaudzis Juliannu virtuvē un viņa paķērusi to, kas bijis pa rokai, – steika nazi. Pēc dūriena mēģinājusi ar dvieli apturēt asiņošanu, izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju. Arī pirms tam Ēriks esot bijis vardarbīgs: 2015. gada novembrī Julianna no viņa rokas cieta un nokļuva slimnīcā, bet 2017. gada oktobrī uz dzīvokli izsaukta policija, jo Ēriks viņu sitis.
Advokāte uzskata, ka, ņemot to visu vērā, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības laikā Julianna nebija jāapcietina. Tad kāpēc sieviete, kas aizstāvējās no varmākas, atrodas apcietinājumā?
“Tā lēma tiesa pēc prokurores lūguma. Jā, Julianna nav nekāda paraugsieviete, viņai skolas laikā bija problēmas ar uzvedību un mācībām, jā, zagusi alkoholu un par to sodīta, bet viņa jau zaga, lai dzertu kopā ar Ēriku. Juliannai nav savas pastāvīgas dzīvesvietas, aizstāvējās no varmākas, bet viņas māte ir gatava viņu ņemt pie sevis, kamēr nokārtojas viņas dzīve. Pirms apcietinājuma Julianna strādāja picērijā par viesmīli, kur viņa nedzēra. Domāju, ka šī lieta vēl sola pagriezienus. Turklāt ņemiet vērā, ka Ēriks bija apmācīts un strādāja par apsargu. Viņš bija 188 centimetrus garš vīrietis! Turklāt, kas ir pierādīts, pret Juliannu viņš bija varmācīgs,” saka advokāte. Apsūdzībā teikts, ka sieviete bijusi alkohola un psihotropo vielu ietekmē. Advokāte apgalvo, ka narkotikas apsūdzētās sievietes analīzēs nav konstatētas, tikai to pēdas, kas varot būt arī no zālēm, ko Julianna lietojusi.
Nākamā tiesas sēdē nozīmēta oktobrī.
