Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. septembris, 2014
Drukāt

Dzintara dziesmas dzintara zemē

Foto - LETAFoto - LETA

Šovakar plkst. 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanēs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncerts diriģenta Māra Sirmā vadībā “Dzintara dziesmas”.

Pirmajā brīdī, par projektu izlasot, šķita: pag, pag, tikko taču jau bija, nupat. Padomājot rūpīgāk, saproti – 
lūk, cik liels spēks ieradumam, jo tautasdziesmu disku “Amber songs” vasarā atvēra nu jau laiciņu diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā dziedošais koris “Kamēr…”.

Koncerta aprakstā sacīts, ka “Valsts akadēmiskā kora “Latvija” balss skaņu pavedieni un “Dzejas dienu” poēzijas dzīpari ir uzauduši unikālu dzintara trīsvienību, satiekoties divpadsmit vēsturiskā Dzintara ceļa valstu dzejniekiem, viņu latviešu kolēģiem, atdzejotājiem un divpadsmit komponistiem no Latvijas – skaņu burvjiem un burvēm, kuri ar šo mūsdienu dzejnieku vārsmām mūzikā stāstīs par noslēpumainajām pasaulēm, ko redzējis šis saules akmens – dzintars”.

Dzintars ir viena no senākajām pasaules valūtām. Sengrieķu par “ēlektron” nodēvētais noslēpumainais materiāls, kas spēj pievilkt sīkus objektus, medaini dzeltenais saules akmens – 
ir tikai loģiski, ka Mārim Sirmajam, kuram pieder “Pasaules Saules dziesmu” ideja, radusies doma pievērsties arī dzintaram.

“Dzintara ceļa” dzejoļus rakstīja dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Donats Petrosjus, Dragans Tripkovičs, Angeliki Dimouli, Efe Duaians, Tadeušs Dombrovskis, Petrs Borkovecs, Ticiana Koluso, Deness Krusovskis, Ostaps Sluvin­skis, Andrejs Sen-Senkovs, Volfgangs Hermans, bet mūziku komponēja Ēriks Ešenvalds, Mārtiņš Viļums, Juris Ābols, Gundega Šmite, Jānis Aišpurs, Jēkabs Jančevskis, Juris Vaivods, Imants Zemzaris, Raimonds Tiguls, Līga Celma, Georgs Pelēcis, Selga Mence.

To, kā “Dzintara dziesmas” dzirkstīs Ziedoņa zālē, dzirdēs čaklākie – bezmaksas ielūgumus uz koncertu var saņemt LNB jau no pulksten deviņiem rītā, bet vietu skaits, kā zināms, ir visai ierobežots.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+