Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Dzintars mākslinieku rotās


ReklāmfotoReklāmfoto

Mākslas galerijā “Putti” līdz 26. jūlijam skatāma starptautiskā laikmetīgo rotu izstāde “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās”.

“Izstādes pamatideja ir saistīta ar vēlmi parādīt dzintara lietojuma diapazonu laikmetīgajās, profesionālu mākslinieku darinātajās rotās. Šo interesi lielā mērā pamato dzintara īpašā materialitāte un tā vēsturiskā nozīme,” atklāj galerijas pārstāve Diāna Jaunzeme-Meistere.

Andra Laudera darbi, kas radīti izstādei, ir konceptuāli daudzslāņains stāsts. Mākslinieks saka: “Domājot, cik ilgs laiks pagājis, līdz priedes sveķi pārtapa par dzintaru, es sapratu, ka mamuts ir dzintara laikabiedrs.” “Neapstrādātais dzintars Laudera rotās kontrastē ar pulētu mamuta kaulu un matētu sudraba virsmu, to forma raisa asociācijas ar zvejnieku laivām un tādējādi kļūst par atsauci uz dzintara šūpuli – jūru. Savukārt dzirnakmens tēls, kura klātbūtne arī vērojama šajā kolekcijā, ir atgādinājums par laiku, kam ritot sveķi pārtop dzintarā,” teic Diāna.

Savukārt Guntis Lauders vienmēr uzsvēris, ka iedvesmu meklējot dabā, noraugoties, kā saviļņojas dīķis, vai pamanot zaru gaismēnu spēles. Arī šai izstādei inspirāciju radis apkārtējā pasaulē, kur laikā, kad Lauders radīja savas dzintara rotas – 2013. gadā –, notika Dziesmu un deju svētki. “Latviskuma pārsātinātais gaiss neizbēgami radījis asociācijas ar citām priecīgām latviskām lietām – dziedāšanu, dancošanu, apdziedāšanos, rotāšanos, Baltijas vienīgo dārgakmeni dzintaru. Tas viss laiku pa laikam jāizņem no vērtību pūralādēm, jāizvēdina un jānotīra. Vārdi – no klišejām, dziesmas – no oficiozuma, dzintars – no pulēšanas un suvenīru bodēm. Neapstrādāts, dabisks, nesamocīts dzintars pats stāsta stāstus – par dziedāšanu, dancošanu un dzīves baudīšanu,” teic Guntis.

Māris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. “Dzintars, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem, un kvadrāts, harmonijas un sakārtotības pirmtēls, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu,” teic Diāna. Māris, raksturojot savas radošās idejas būtību, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.”

Dzintars_Putti_Janis_Vilks_Maris_Grinbergs_3“Māra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām,” atklāj Diāna un piebilst, “ir sajūta, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus.” Māris teic: “Zelta zieds Ķīnā, lotoss – Indijā, roze – Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi, kuras simbolika cieši saistīta ar to, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā, saules staros. Šo ziedu var uzskatīt arī par cilvēka simbolu, kura zemes pamatu veido fiziskais ķermenis, garīgi viņš attīstās caur emocijām (ūdens) un prātu (gaiss). Šādi augot un pilnveidojoties, viņš uzplaukst gara (Saules) ietekmē un gaismā.”

Izstāde savienos Baltijas dzintara ceļu ne tikai ģeogrāfiski, bet arī vēsturiski – no aizlaikiem līdz mūsdienām, savienojot pagātni ar nākotni un demonstrējot dzintara rotu radīšanas brīnumu.

Izstādē piedalās 20 mākslinieki no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Slovēnijas, Krievijas un Polijas.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+