Ceļamkrāni Rīgas ostā.
Ceļamkrāni Rīgas ostā.
Foto: LETA

ECT uzdod Latvijai maksāt līdz šim lielāko kompensāciju 2

Šodien Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta jautājumā par taisnīgas atlīdzības apmēru piespriedusi Latvijai maksāt kompensāciju vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Spriedums pasludināts lietā “Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, atzīstot, ka Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam izmaksātās atlīdzības apmērs par 1997.gadā piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā nesamērīgi ierobežoja iesniedzēju tiesības uz īpašumu, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā.

Kā liecina ĀM sniegtā informācija, kopumā Latvijai uzdots samaksāt 1 219 663 eiro. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tā ir lielākā kompensācija, kādu ECT piespriedusi maksāt Latvijai. Arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce aģentūrai LETA apliecināja, ka Latvijai pirmo reizi jāatmaksā šāda apjoma summa. Viņa norādīja, ka šī ir pirmā Latvijas lieta, kurā ECT vērtēja īpašuma atsavināšanu, un šādās lietās tradicionāli kompensācijas ir lielākas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vistiņš lūdza ECT atlīdzināt viņam kopumā 1 173 913 eiro, bet Perepjolkins – 6 460 441 eiro. Šajās summās iekļauta pilna atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība, kas atsavināšanas brīdī attiecīgi bija 802 699 eiro un 4 448 580 eiro, kā arī negūto nomas maksu par laika posmu no 1998.gada līdz 2012.gadam – attiecīgi 361 215 eiro un 2 001 861 eiro. Kompensācijā ierēķināta arī atlīdzība par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā katram iesniedzējam.

Šodien ar divpadsmit balsīm “par” un piecām balsīm “pret” ECT daļēji apmierināja iesniedzēju prasību par taisnīgu atlīdzinājumu, piešķirot Vistiņam materiālo kompensāciju 339 392 eiro apmērā, savukārt Perepjolkinam – 871 271 eiro apmērā. Katram iesniedzējam tika piešķirta morālā kompensācija 3000 eiro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumi 1500 eiro apmērā.

Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru, ECT, atsaucoties uz tās iedibināto judikatūru, ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012.gadam. Tieši ECT piemērotais inflācijas procents veido lielāko proporciju no aprēķinātās materiālās kompensācijas – Vistiņam 231 952 eiro, bet Perepjolkinam – 595 455 eiro.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, ECT Lielā palāta 2012.gadā atzina, ka Vistiņam un Perepjolkinam savulaik izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā bija nesamērīgi mazs. ECT nolēma atlikt jautājumu par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu, nosakot pusēm termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu.

Līce iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar spriedumu pusēm ir jāsniedz komentāri par atlīdzības apjomu, kā arī jāinformē ECT, ja pusēm ir izdevies panākt vienošanos. ECT ieskatā pušu vienošanās būtu vēlama, taču gadījumā, ja tā netiek panākta, katra puse nosūta ECT savus komentārus. Galīgais lēmums par atlīdzības apmēru ir ECT ziņā.

Kā iepriekš norādīja Ministru kabineta pārstāve, valdība informējusi sūdzības iesniedzējus, ka viņu arī pēc ECT sprieduma pasludināšanas uzturētā prasība par kompensāciju gandrīz 5 miljonu latu apmērā nav pieņemama, īpaši ievērojot pašas ECT secinājumus.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, Latvijas pilsoņi Vistiņš un Perepjolkins 1994.gadā uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata ar zemes īpašniekiem, kuri šo zemi bija atguvuši denacionalizācijas ceļā, ieguva savā īpašumā piecus zemes gabalus Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā. 1997.gada 1.jūlijā šajā teritorijā tika ieviests brīvostas režīms un bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus.

Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā, taču tas neizdevās. Pēc Ministru kabineta noteikumu un speciāla likuma pieņemšanas 1998.gada 14.oktobrī ”Latvijas Hipotēku un zemes banka” atvēra kontu uz abu iesniedzēju vārda, kurā tika ieskaitīta atlīdzība par atsavināto īpašumu, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā. Perepjolkinam tika izmaksāti 8616 lati, bet Vistiņam – 548 lati.

ECT piekrita, ka nekustamo īpašumu atsavināšana savulaik notika saskaņā ar likuma prasībām un sabiedrības interesēs, tomēr izmaksātā atlīdzība bija par mazu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.