Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Kabāni uzbrūk!

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

No Pliskavas tāliem ziliem siliem, no Belovežas gāršas biezokņiem šurpu laužas nikni kā buldogi krievu mežakuiļi un viņu baltkrievu otrinieki. Švīkst rukšu nagi, dobji dimd ilkņi, gaisā sacēlušies sari, bet tos nesūta vojevoda, tos apseglojis posta un melnā mēra jātnieks, un cūkas elš ar nāvekļa dvašu.

Cūktēviņiem apnikusi meža dzīves kņada, tie veļas kā siseņu bars. Bizodami tie iekostē – 
ozolu audzēs nogrābj treknākās zīles, sādžās nokopj buļbu laukus, bože hraņī tā kolhoznieka sētu, kur mežonīgie savvaļnieki uzož noglabātu brāgas kubulu! Baltkrieviņi ceļ rokas pret debesīm – tiš, tiš, vai atkal jāiet partizānos, vai batjka nevar nomaitāt rijīgos, kā ar trakumsērgu apsēstos šņukurus! Kad sādžās, galdiņ, klājies bezmaksas ēdieni būs notiesāti, krievu un baltkrievu cūkas nāks paost Latvijas gaisu un tālāk kā pa tiltu uz Eiropu. Tad aplipinās latviešu veprīšus un cūciņas, kas laistās treknumā un kam aste vērpjas gredzenā, un tās, izkāmējušas no briesmīgās infekcijas, uz kūtiņas pakaišu salmiem izlaidīs garu.

Tāpēc Eiropas malu visur jau uzmana. Ko nevarēja politiķi, to varēs veterināri. Buferzonā noteikta komandantstunda, pievesti ceļamkrāni, lai taisītu Ķīnas mūri pret nelūgtajiem robežpārkāpējiem – 
migrantiem, nāvējošās sērgas nesējiem. Tas nevar būt vieglāk par špicku salaužams šlagbomju žogs. Mūsu robežas jāpārvērš par melnajiem sarainajiem kabāniem neieņemamu cietoksni. Tām jākļūst par kuiļiem nepārpeldamu Stiksu, par nepārkāpjamu Mannerheima līniju, par neizrokamu Pabrika – 
Rinkēviča sienu, aiz kuras soli nedrīkst spert neviens svešais nags. Taču, it īpaši ozverīnu saēdies, tāds kuilis ir reti gudrs un viltīgs dzīvnieks, un dūšīgi ieskrējies zvēru bars ar druknu plecu spēj sagāzt vai jebkuru priekšā liktu aizšķērsi. Bez šaubām, mūri jāpapildina ar blokhaužiem, elektriskiem un infrasarkaniem ganiem, augstiem sargtorņiem un citām fortifikācijas būvēm. Visgarām Krievijai un Baltkrievijai piegulošā teritorija jāapliek ar Rīgas zoodārza lauvu un tīģeru mēsliem. Psiholoģiskas iebiedēšanas dēļ uz visām stigām armijas lauka virtuvēs dien’ un nakti jākūp šašlika cepamierīču kvēlojošu ogļu ugunsstabiem. Iespējams, nepieciešams, ka iejaucas Šveice! Bet galu galā, ja tiks pārkāptas visstingrākās Ženēvas konvencijas, ja meža lopiņus neaizbaidīs ar cūkgaļas cepeša smārdu, tad atliek pēdējā barjera – mūsu mednieku armija, kurā vanagacis jau nu nemēdz nopūdelēt garām, lai kāds kustonis, kauču pats brūnais Miška, panāk pretī. Pielikumā lasiet populāras receptes: mežacūkas gaļas rolmopši, smeķīgais mežacūkas gaļas sautējums, kuiļa pauti krējumā, cūkkājiņu galerts u. c.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+