Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. aprīlis, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Neparedzētais notikums (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Nesen Kultūras ministrija paģērēja pārsimt tūkstošu eiro no “neparedzēto gadījumu” pūra 4. maija Neatkarības deklarācijas gadadienas atzīmēšanai. Šķiet, pēdējā brīdī attapa, ka naudas pietiek svinēšanas pasākumu standartpakai, bet ir klāt apaļā, 25. valsts atjaunošanas jubileja, un tad gribētos ko tikpat krāšņu, ar salūta raķešu ugunīm, kā Magoņa k-ga piecdesmitgadē Rundālē.

Līdz šim brīdim no valdības ēkas nav izlauzušies jaunumi, kā eiro tūkstošus tērēs, kādos sarīkojumos drīkstētu līdzi piedalīties tauta, kur cilvēkiem pulcēties, lai kaisītu puķu vītnes kungu ceļā un kam padot ziedus. Avīzes plaši raksta par tuvo pasaules hokeja čempionātu un cik plāni latviešiem Prāgā varētu iet. Entuziasti sauc uz lielo talku Latvijas sakopšanai. Nils Ušakovs savējiem lustīgi vēstī, cik kolosāli svētki pie pieminekļa būs 9. maijā, kad kārtīgi vālēs pa bungām krievu ansamblis un Kusturicas čigānu orķestris. Tur ies vaļā ņiguņegu, bez maksas dos izpriecas un makaronus po flotski. Neatkarības deklarācijas gadskārtā būšot velobrauciens, un LTV iepīkstējusies, lai atsaucas vectētiņi, kas lielajā dienā bijuši klāt un vai sklerozītē atceras, kā toreiz urravojuši ovāciju.

Zinām, cik politiķi aizņemti. Krievu propagandas lielgabals apšauda Rīgu, kā vāci kādreiz ar Lielo Bertu bombardēja Parīzi. Viņiem jāturas ar kaķenēm pretim. Latvju dižvīriem jāvada eiroprezidentūra. Tas nozīmē, kā atlantiem nest uz saviem pleciem Rietumu pasaules smagumu, un kam citam nav vaļas. Valdības vīriem, Saeimā sēdošiem nācijas morālajiem līderiem jālauza deputātiskās galvas, cik čakli strādāt valsts un nācijas labā, lai tas kādā jaukā dienā arī atmaksātos ar ordeni, kas šogad piešķirti ministriem Krištopanam, Gerhardam, Vējonim.

Tāpat zināms, ka ne katram dziļi sirdī iesakņojies 4. maijs un kādai Olsenas k-dzei nepatiks, kamdēļ tik bieži jāuzvelk sarkanbaltsarkanais karogs. Tomēr bija tāds laiks, kad vecā PSRS sašķīda gabalu gabalos, pie tā bija liels latviešu ieguldījums, un zināmā mērā tas ir uzvaras proklamēšanas datums, pēc kura atkal piederējām brīvajai pasaulei. Šādas atzīmējamas dienas noskaņā gribētos, lai politiskās personas spēcina ļaudis ar garīgu barību, piemin vērtības un ideālus, uz kuriem vērts tiekties, pastāsta par izvirzītiem mērķiem un risinājumiem. Bet! Kur un kad kāds partiju bonza dzirdēts par to runājam?

Maizītis tikko teica – Krievija mēģina sēt šaubas, ietekmēt kopējo noskaņojumu, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Kur ir ar sirds asinīm un gara spēku “apgaismota” mūsu “valstsvīru” pārliecība par “mūžam Latviju” un nākotni vismaz svētku reizē? Iepriekšējā gadadienā toreiz valdošie, atskārtuši, ka Dainis Ivāns netaupīs asu runājamo un izteiksies, kā kāds piegrūdis karstu dzelzi šlipsainai publikai, bija dikten nodarbināti, lai neparko nepielaistu kvēlo tautfrontieti pie mikrofona. Raugi, bija nesaderība ar sapņoto par dzīvi atgūtā Latvijas valstī un klātienes situāciju “20 gadus pēc tam”. Un togad pusnobeigto lauvu Īvānu ķēra ēzeļu spērieni.

Šogad cerība liekama uz Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ka viņa atradīs vārdus, lai arī tiem, kas sitas kā pliki pa nātrām, paliek siltāk ap sirdi. Vismaz ziņo, ka uz svinīgo sēdi Nacionālajā teātrī aicinās ne tikai cilvēkus pensnejos un lakkurpēs, bet arī jauniešus, ugunsdzēsējus – glābējus un neatkarības kustības aktīvistus.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Malacis .

  2. Ko tu pats tik ugunīgu un kvēlošu esi veicis šo 25. gadu laikā Latvijas labā.
    Tikai muldējis, pļēgurojis un citus aprunājis?
    Kas par varoņdarbu! Aizvāz savu muldētavu un ej grāvjus rakt. Vai vismaz piedalies sakopšanas talkā, bet izbeidz nebeidzamo muldēšanu. Nokaunies pats par sevi.

  3. Krievu impērija -- neizdevusies valsts Atbildēt

    Lai dzīvo brīva Latvija !

  4. Nu tad Licisa kungs Atbildēt

    pats ka piemers mums visiem, dariet kaut ko pozitivu, sajusminosu, inspirejosu lietas laba. Uzrakstiet mums kaut ko tadu. Jums ka zurnalistam sabiedriba ir vadosa loma!

  5. Nav ko piebilst (!) un iebilst. Riebigi.

  6. Jā, nu tā Eiropas prezidentūra gan mūsu valdībai nav nekas vairāk, kā tikai tāds purkšķis, ko ar masu mēdekļu palīdzību cenšas izpūst līdz lielgabala šāviena apmēra nozīmīgumam. Paies laiciņš īss un neviens pat neatcerēsies to “prezidentierēšanu”. Toties, cik daudz vietējo neizdarību un cūcību var attaisnot ar šo “dižo prezidentūras misiju”!
    Kas attiecas uz 4. maiju, tad te nav ko svinēt. Nekādus labākus laikus šis datums mums nav atnesis. Valdošais režīms savā darbībā ir vienkārši nožēlojams. Vai tad tas nav smieklīgi un nožēlojami, ka kaut kāds Ušakovs var noorganizēt savus svētkus, bet 4. maija režīms ir tiktāl no(iz)saimniekojies, ka pat savas dibināšanas gadskārtas kārtīgai atzīmēšanai tam trūkst līdzekļu.

  7. Augstākās padomes deputāti bija visgudrākie, vismaz salīdzinot ar nākošajām saeimām, kur aiz partiju lokomotīvēm ieripo dažkārt muļķi, blēži, dzērāji un klaumi

  8. Dižais Mao reiz teicis ,, Tautas dvēsele ir balta lapa ,kurā var ierakstīt visskaistākos hieroglifus,,.
    Mūsu varturi sevi ar pareizo ,,hieroglifu,, rakstīšanu neapgrūtina,jo kamēr vēl var jāstūķē naudu savās kabatās un tie saprot ,ka sacīto tauta neuzklausīs un nesaapratīs ,jo vārdi no darbiem atšķiras kā diena no nakts.Tāpēc iniciatīvu uzņēmies austrumu kaimiņš , viņam tas izdodas ,arī makaroniem po flotski nav nekāda vaina ja salīdzina ar ES paku saturu trūkumcietējiem, prezidentūras laikā nedzird ka tās tiktu izdalītas,bet vajadzība pēc tām tautai ir.

  9. Paldies par drosmi!

  10. RĀDĀS, KA LIELĀKĀ DAĻA NETIC SAVAI VALSTIJ, TĀPĒC RAUJ, KO VAR, BAIDĀS NEPAGŪT. UZDZĪVOTĀJI. KUNGU GĀJIENI. NEGLĪTI UN PRASTI

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+