Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. septembris, 2015
Drukāt

Eiropa mūs nesapratīs? (12)

Foto - Valsts KancelejaFoto - Valsts Kanceleja

Laimdotas Straujumas vadītā koalīcija nespēj vienoties par bēgļu uzņemšanu, bet premjeres acīs par peramajiem zēniem vakar kļuva Iekšlietu ministrijas vadība – valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane un ministrs Rihards Kozlovskis, no kuriem tiek gaidīts piedāvājums tehnisko problēmu risināšanai – kur bēgļus izmitinās, kā nodarbinās un tamlīdzīgi.

“Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā,” brīdina Ārlietu ministrija. Vakar valdības sēdē ministri tika iepazīstināti ar ĀM sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējamām sekām, ja Latvija nepiekritīs papildu bēgļu uzņemšanai.

 

Rinkēvičs atkal biedē ar izolāciju

Dokumenta autori iespējamās sekas sadalījuši trīs kategorijās – politiskās, finansiālās un juridiskās. Runājot par politiskajām sekām, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka, neuzņemot bēgļus, Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās var palikt nesadzirdēti. Tas attiecas, piemēram, uz austrumu robežas stiprināšanas projektu, cīņu pret hibrīddraudiem, sankciju pārskatīšanu pret Krieviju, kompensāciju mehānismu saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citiem Latvijai būtiskiem jautājumiem. Tāpat Latvijas nostāja vājināšot ES kopumā un ļaušot Krievijai izmantot dalībvalstu sašķeltību. Ministrs arī brīdināja, ka Latvija, neizrādot solidaritāti problēmās uz ES dienvidu robežas, nevar gaidīt, ka Itālija, Grieķija un citas valstis vēlēsies izprast mūsu bažas par austrumu robežas drošību, hibrīddraudiem vai Krievijas propagandu. “Tāpat Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas,” teikts ziņojumā. Arī NATO klātbūtnes stiprināšana Latvijā varot tikt ietekmēta. Īpaši negatīva ietekme gaidāma uz Latvijas divpusējām attiecībām ar Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju un Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.

“Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. Tāpat arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu,” teikts dokumentā.

Rinkēvičs arī atkārtoja iepriekš teikto, ka Latvijai esot visnoraidošākā nostāja pret patvēruma meklētāju uzņemšanu un tādēļ mēs riskējot nonākt starptautiskā izolācijā. Dažas Centrālās un Austrumu Eiropas valstis tāpat kā Latvija uzstāj uz brīvprātības principu, taču tās neiebilstot pret papildu bēgļu uzņemšanu.

ĀM norāda, ka Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot Eiropas Komisijai (EK), ka uz laiku nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam gan jābūt labi motivētam (piemēram, ka valstī pastāv kādi ārkārtas apstākļi). Nacionālās apvienības politiķu arguments, ka Latvijā jau tagad esot lielākais trešo valstu pilsoņu skaits Eiropā, pēc ministra domām, šeit nederēs. “Tādas retorikas, kas pielīdzina nepilsoņus bezpavalstniekiem, lietošana dod papildu argumentus Krievijas izraisītajai mītu kampaņai par šo Latvijas iedzīvotāju it kā beztiesisko stāvokli. Ar šādiem nepārdomātiem apgalvojumiem mēs paši sev iešausim kājās,” brīdināja ministrs.

 

Bažījas par ES fondu “piegriešanu”

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) pēc ziņojuma uzklausīšanas atgādināja, ka arī tolaik, kad Latvija izlēma atteikties piedalīties EXPO izstādē, ĀM cēlusi paniku ar stipri līdzīgiem apgalvojumiem. Sak, tagad itāļu aviācija vairs nevēlēsies sargāt mūsu gaisa telpu. Rasnačs aicināja ārlietu ministru un citus kolēģus aktīvāk skaidrot Latvijas situāciju gan ārvalstu kolēģiem, gan vietējai sabiedrībai.

Turpretim finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) gan neslēpa savu satraukumu par ĀM prognozētajiem scenārijiem. “Kopš kura laika skaidra patiesība ir iebiedēšana? Ziņojumā ir parādītas iespējamās sekas un vēl ļoti maigi parādītas! Šī informācija būtu jāņem vērā arī tiem, kas aģitē pret bēgļu uzņemšanu. Mēs sastrīdēsimies ar visu pasauli, būsim nepopulāri, Vācijas finanšu ministrs un Austrijas iekšlietu ministrs jau paziņojuši, ka nesolidārām valstīm varētu samazināt Eiropas atbalsta maksājumus,” vaimanāja finanšu ministrs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pēc ĀM ziņojuma uzklausīšanas paziņoja, ka valdība Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā pieņems 29. septembra sēdē. Viņa uzsvēra, ka šis jautājums darba kārtībā tiks iekļauts neatkarīgi no tā, ko būs lēmušas partijas, jo gala lēmums tomēr ir jāpieņem valdībai. Premjere arī “izsauca uz paklāja” Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani un ņēmās viņu strostēt par to, ka vēl nav izstrādāts skaidrs plāns par bēgļu izmitināšanu, nodarbināšanu un integrēšanu. Šeit gan jāpiebilst, ka šādus plānus grūti sagatavot, ņemot vērā, ka politiķi nav spējuši pieņemt lēmumu, vai un cik bēgļu Latvija uzņems. Ministru prezidenti šādi attaisnojumi neinteresēja. “Mums būs jāuzņem tie 700 bēgļi, gribam to vai ne. Cilvēki gaida risinājumus. Viņus neapmierina, ka mēs to nevaram vai mums ir grūti. Viņi grib zināt – ja atbrauc bēglis, kur viņš būs, kur dzīvos un kur strādās,” pukojās premjere, kas pagājušo piektdien “Latvijas Avīzes” grāmatu dienās bija spiesta no iedzīvotājiem uzklausīt ne vienu vien pārmetumu par bēgļu jautājumu.

 

Meklē bēgļu intervētājus

Tomēr pilnīgu bezdarbību ierēdņiem nevar pārmest. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau izsludinājusi konkursu uz trim vakancēm Patvēruma lietu nodaļā. Šiem cilvēkiem būs jānodarbojas ar imigrantu intervēšanu un konsultēšanu, jāanalizē viņu izcelsmes valstu sniegtā informācija un jāgatavo administratīvo aktu projekti. Tādēļ bez augstākās izglītības un atbilstības Civildienesta likumam pretendentiem tiek prasīta arī vismaz divu svešvalodu (piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu) zināšanas. Ņemot vērā izvirzītās prasības, atalgojums intervētājiem gan tiek piedāvāts pieticīgs – 696 eiro “uz papīra” (aptuveni 497 eiro “uz rokas”), kas īpaši nepārsniedz bēgļiem maksājamo pabalstu.

 

Prezidents uzklausījis

Kamēr ministri valdībā diskutēja par ĀM ziņojumu, tikmēr deputāti turpināja konsultācijas pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Vakar uz Melngalvju namu devās NA, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai” pārstāvji.

NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar prezidentu uzsvēra, ka Latvija nav vienīgā valsts ar noraidošu pozīciju par tā saukto Junkera plānu. “Neredzam nekādus argumentus, kāpēc mums vajadzētu būt pirmrindniekiem, piekrītot un uzņemot brīvprātīgi papildu patvēruma meklētājus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas nenovērstu iespēju, ka nākotnē tiek ieviesta obligāta kārtība,” teica Dzintars. Viņš arī atkārtoja, ka Latvijas integrācijas slodze un spējas ir krietni atšķirīgākas pat no bēgļu krīzes skartajām valstīm. Turklāt esot jāņem vērā fakts, ka Krievija pastāvīgi izmanto kaimiņvalstu mazākumtautības savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai.

LRA pārstāvji pēc sarunas ar prezidentu pauda uzskatu, ka koalīcija ir nonākusi strupceļā. Tādēļ bēgļu uzņemšanas jautājuma atrisināšanai sarunu lokā jāiesaista arī opozīcijas partijas. Šeit gan jāpiebilst, ka arī opozīcija nebūt nav vienota. LRA uzskata, ka bēgļu uzņemšana ir neizbēgama, bet “NSL” arī pēc sarunas pie Vējoņa palika pie viedokļa, ka pašlaik būtu bezatbildīgi piekrist EK aicinājumam uzņemt papildu bēgļus. Tā būtu īstemiņa imitācija un nerisinātu problēmas cēloņus. Partijas līdere Inguna Sudraba uzsvēra, ka ES nav nedz skaidra plāna, nedz rīcības bēgļu problēmas cēloņu novēršanai. “NSL” uzskata, ka Latvijas pozīcijā ir jāparedz prasība EK izstrādāt un īstenot konkrētus pasākumus ES ārējo robežu nostiprināšanai, bēgļu izvietošanai drošās valstīs blakus karadarbības skartajiem reģioniem, bēgļu izceļošanas cēloņu novēršanai un nesaudzīgai cīņai ar cilvēku kontrabandu. Šādu pasākumu īstenošanu Latvija varētu atbalstīt gan finansiāli, gan ar tehniku un cilvēkresursiem.

Valsts prezidents savus secinājumus pēc tikšanās ar partijām un redzējumu bēgļu problēmas risinājumam varētu paust šodien pēc tikšanās ar premjeri.

 

Viedoklis

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivans par PMLP plāniem nolīgt patvēruma meklētāju intervētājus: “Austrumu valodu un kultūras speciālistam šāds atalgojums būtu, maigi sakot, neadekvāti mazs. Valsts institūcijas bieži vien spiestas samierināties ar vājākiem kadriem ne tikai tādēļ, ka maksā mazāku algu, bet tādēļ, ka ilgi tūļājas ar atbildes sniegšanu un tikmēr labākos jau nosmeļ privātais sektors. Pašlaik Latvijā arābu valodas speciālistus var saskaitīt uz roku pirkstiem un viņi lielākoties jau strādā savā specialitātē. Kadru trūkums saistāms ar to, ka arābu valodas pasniegšana universitātē pirms pieciem gadiem tika apturēta par labu Tālo Austrumu valodām. Tikai tagad ar lielām pūlēm esam to atjaunojuši. Lai sagatavotu jaunus speciālistus, fakultātei vajadzēs vismaz divus trīs gadus. Turklāt būtu nepieciešams papildu finansējums, jo pašlaik pasniedzēja atalgojums ir tikai apmēram četri eiro par nodarbību, tādēļ viņi vairāk strādā entuziasma vārdā un ar šādu motivāciju grūti ilgi noturēt cilvēkus darbā. Esmu dzirdējis ideju, ka par tulkiem intervēšanā varētu izmantot latviešu valodu apguvušos arābus. Šeit gan jāņem vērā kultūras specifika. Kristietībā pastāv universālā ētika, piemēram, nedrīkst melot nevienam, bet islāmā ētika ir ekskluzīva un tās normas jāievēro tikai pret savējiem – nedrīkst melot ticības brālim. Un musulmaņa konfliktā ar rietumnieku cits musulmanis nenostāsies rietumnieka pusē. Es negribu teikt, ka visi arābu tulki būs neuzticami un sagrozīs savu tautiešu teikto viņiem par labu. Viņu vidū pazīstu uzticamus un lojālus cilvēkus. Taču šāds risks pastāv.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Beidziet vienreiz šantažēt tautu ar Eiropas fondu finansējuma atņemšanu. Trešdienas rītā LTV studijā eirokomisārs Andris Piebalgs skaidri un gaiši pateica ka to nemaz NEVAR izdarīt principā. Jā uz mums varbūt šķībi skatīsies, bet tas arī viss. Un par valsts drošību atbild NATO, nevis ES. Vai tur Briselē kāds atbildīgais kaut mazliet cenšas apskaidrot Latvijas situāciju ? Vai kāds stāsta cik migrantu Baltijas valstis ir uzņēmušas pēc WW2 ? Vai kāds stāsta cik Latvijā ir minimālā pensija, cik mums ir minimālā alga ? Kā vienmēr – NĒ … Latvijā jau tagad ir n-tie tūkstoši ar neintegrētiem sveštautiešiem – nepilsoņiem. Lai bagātā Vācija tagad tiek galā ar frau Merkeles aplamajām idejām migrantu jautājumā.

  2. Ar kādām tiesībām Junkers, Tusks un Mogerīni uzspiež ES dalībvalstīm politiska rakstura prasības, ja ES tika veidota kā ekonomiska savienība ? Visus šo ES ārlietu ministru neformālo un ārkārtas sanāksmju dalībniekus vajadzētu sodīt par cilvēku kontrabandas atbalstīšanu un veicināšanu.

  3. ” Eiropa mūs nesapratīs? ”
    Kurā sekundē tad viņa ir SAPRATUSI ???

  4. LETA:
    Ja valdošā koalīcija piekritīs uzņemt ES uzspiestos imigrantus, pastāv augsta ticamība, ka šoruden tiks uzsākta saeimas atlaišanas konstitucionālā procedūra.

    Kaut arī referendumu ierosināšana, samazinot demokrātiju, ir padarīta sarežģītāka, tomēr var prognzēt, ka referendumam par saeimas atlaišanu nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts.

    Izziņa: Pirms prezidenta Zatlera veiktās saeimas atlaišanas Latvijas Nakotnes Institūts bija vienīgais, kas rakstiski un publiski divas nedēļas iepriekš prognozēja šāda lēmuma iespējamību. Parastie eksperti, piemēram, Ījaba kungs , pat tikai dienu pirms saeimas atlaišanas publiski noliedza šādu iespēju.

    Normunds Grostiņš

    LNI valdes priekšsēdētājs

  5. tie ir klaji MELi, ka ES nogriezīs līdzekļus! ar tādām ziņām baida ļaudis, kas nezina nevienu svešvalodu! es pārvaldu angļu, franču un vācu, tādēļ varu apliecināt, ka pats savām ausīm dzirdēju, kā merkele apsauca savus ministrus, lai tie neizmanto šantāžu, jo tā nekādu vienošanos panākt nevar. arī junkers neko tādu nav teicis, jo līdzekļu apgriešana nozīmētu ES budžeta ģrozīšanu, ko tagad neviens nedarīs.

    • Parasti uz vecumu cilvēki melo mazāk un MAZĀK ;
      veča toties vairāk un VAIRĀK.
      Psihiskas problēmas vai neapturama alkatība ?

  6. Kur palicis Piebalgs? Kāpēc neviens varnesis neprasa moru speciālista viedokli? Straujuma varētu beidzot pabrēkt “palīgā”, lai šis “eksperts” sniedz padomu. Amatpersonas baidās tikai par saviem amatiem un algām. “politiskā atbildība” tak sirdsapziņu un maku netraumē.

  7. Vai Latvijai ir jāpiedalās šajā ES dažu algotu personu ‘bēgļu” spēlē? Protams ir kara bēgļi un ES uzdevums ir līdzēt šo kariņus pārtraukt, cilvēkus atgriezt mājās. Bet aicināt ierasties pēc lielajiem pabalstiem? Kāpēc Rinkēvičs aicina Latviju tur piedalīties iegūstot tikai problēmas… Ko savulaik darīja ES palīdzības komisārs Piebalgs ar saviem budžeta miljardiem? Naudas vairs nav un ir bēgļi – un tas viss Piebalga darba rezultāts ( īsts Vienotības kadrs, kā Āboltiņa – NE JĒGAS , NE ATBILDĪBAS).

  8. Ja daudzas Eiropas valstis atteiksies uznjemt beegljus, tad draud ES izirshana. Vaacu valdiiba saka, ka stavoklis ES tagad ir daudz biistamaaks, nekaa Griekjijas gadiijumaa. Un ja Latvija paliktu viena tad Latvijas valsts pastaaveeshana buutu apdraudeeta- .Vai latvieshi to grib?

Draugiem Facebook Twitter Google+