EK norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijas reformās 0
Eiropas Komisijas (EK) pārskata misija, kas šonedēļ viesojās Latvijā, savā ziņojumā norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijā īstenotajās reformās un sola sekot līdzi to īstenošanai.
“Rodas iespaids, ka svarīgākās reformas, kuru īstenošanā pastāv būtisks konfrontācijas risks starp koalīcijas partneriem vai kuras skar ietekmīgas interešu grupas, ir iesaldētas, turpretī mazāk strīdīgās tiek virzītas uz priekšu. Lēmumu procedūra par svarīgām reformām ir gara, īpaši svarīgu juridisku tekstu izskatīšana Saeimā (piemēram, Būvniecības likums, Maksātnespējas likums, Komerclikums, Civillikums u.c.),” norādīts misijas ziņojumā. Tajā secināts, ka pēc aizdevuma programmas slēgšanas īstenotās politikas novērtējums nav viennozīmīgs.
Kopš pagājušās uzraudzības vizītes 2012.gada novembrī ekonomikas un budžeta izpildes rādītāji, ieskaitot budžeta kontroli, bijuši uzteicami. Vienlaikus spiediens palielināt tēriņus tuvākajos mēnešos, visdrīzāk, augs, prognozē misija. Jaunais fiskālais ietvars, kas ir spēkā kopš šā gada, vēl nav pārbaudīts, un tā patieso ietekmi rādīs 2014.gada budžets.
EK jau vairākkārt ir aicinājusi būtiski samazināt nodokļus cilvēkiem ar maziem ienākumiem, pārbīdot nodokļu slogu uz tādām jomām kā akcīzes nodoklis, īpašuma un dabas resursu nodoklis, kā arī turpināt cīņu pret aplokšņu algām, kontrabandu un citādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
EK turpinās rūpīgi novērot plānotās un īstenotās reformas gan Eiropas semestra gaitā, gan veicot pēcprogrammas uzraudzību. Nepieciešamo reformu programmā ietilpst efektīvāka sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana un iedarbīgāka sociālā politika jau no 2014.gada budžeta, pamatojoties uz drīzumā publicējamā Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem. Ierosinātie pasākumi augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī plānotā zinātnisko institūciju izvērtēšana sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi, ir atzīstami soļi.
Tomēr pasākumu īstenošana līdz šim bijusi lēna, un valdošās koalīcijas atbalsts varētu būt noteiktāks. Tāpat īsts pārbaudījums valdībai būs trešās enerģētikas paketes pirmo elementu īstenošana saistībā ar trešo personu piekļuvi gāzes infrastruktūrai līdz 2014.gada aprīlim, kas rādīs tās apņēmību īstenot saistības pret Eiropas Savienību, teikts pārskata misijas secinājumos.
Ziņojumā minēts, ka citi grūti uzdevumi saistās ar valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības īstenošanu no 2014.gada janvāra, profesionālās izglītības un darba tirgus politikas finansējuma palielināšanu un darbības jomas paplašināšanu, lai sekmīgāk palīdzētu nestrādājošajiem, valsts pārvaldes profesionalitātes un motivācijas celšanu, tiesu sistēmas modernizēšanu un lielākas atbildības prasīšanu no tās.
Atbildīgās iestādes apzinās riskus, kas saistīti ar nerezidentu noguldījumiem, un nesen pieņemtie lēmumi to ierobežošanai ir atzinīgi vērtējami. “Ir svarīgi cieši sekot pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem arī turpmāk, sistemātiskāk izmantojot jau radītās kontroles iespējas. Jāstiprina finanšu noziegumu un nodokļu nemaksāšanas apkarošana. Arī Konkurences padomes nostiprināšana šķiet nepieciešama,” rakstīts ziņojumā.
EK sola 29.maijā publicēt plašu novērtējuma ziņojumu par Latvijas reformām.
LETA jau ziņoja, ka EK pārstāvji, piedaloties Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem, no 13.maija līdz 15.maijam uzturējās Latvijā uzraudzības misijā, kuras notiek pēc aizdevuma programmas beigām divreiz gadā līdz brīdim, kad valsts atmaksā 75% no Eiropas Savienības (ES) aizdevuma.
Kā ziņots, starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk kā pusi – 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).
Valsts kases mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Latvijai no starptautiskajā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem EK 2014.gadā ir jāatmaksā 702,8 miljoni latu, bet 2015.gadā – 843,4 miljoni latu. Pēc tam valstij – 2019.gadā – ir jāatmaksā 351,4 miljoni latu, bet pēdējā aizdevuma daļa 140,6 miljonu latu apmērā jāatdod 2025.gadā.
Savukārt Pasaules Bankai aizdevums 281,1 miljona latu apmērā jāatmaksā laikā no 2015.gada līdz 2020.gadam.
No Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Latvija aizņēmās 820,2 miljonus latu. SVF aizdevumu Latvija atmaksāja pērn vairākos maksājumos. Aizdevums tika atmaksāts SVF pirms termiņa.
