Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. janvāris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Davosas eksāmens politiskajai pašcieņai (15)

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Visas nianses, kāpēc Latvijas prezidents Andris Bērziņš atkal nesaņēma ielūgumu uz pasaules ekonomikas forumu Davosā, acīmredzot zināmas tikai augstākajiem diplomātijas pārstāvjiem. Vienkāršiem politikas vērotājiem ļauts amatieriski debatēt par iemesliem, kuru dēļ jau otro gadu pēc kārtas palikām ārpus šī vareno saieta.

Lai cik ietekmīgi arī būtu spēki, kas konsekventi atstumj Andri Bērziņu no Davosas sarunu galdiem, šajā sakarā vērts palūkoties sejā kādai netīkamai patiesībai: acīmredzot vietējo politiķu jūsmīgi daudzināto Latvijas veiksmes stāstu par gludu iziešanu cauri krīzei pasaule tomēr nevērtē tik augstu, kā mūsu valdošajām aprindām gribētos. Tēlaini runājot, lielajā Eiropas skolā gan bijām cītīgi ābečnieki, rūpīgi pildījām mājasdarbus un priekšzīmīgi uzvedāmies, taču bez pamanāmām ārpusklases iniciatīvām un ierosinājumiem.

Gluži kā pēc latviešu saimēs atzītajiem spožākajiem standartiem audzināti bērni, kas, par spīti starptautisko augstskolu diplomiem, pirms katra izšķiroša soļa joprojām instinktīvi atskatās ar bažām, vai kustībai nepiedēvēs izlēciena raksturu un ko tādā gadījumā teiks ģimenē atzītas autoritātes. Līdzīgu neizlēmīgas raustīšanās epizožu Latvijas valdībai arī pagājušajā gadā bijis, cik uziet, bet pietiek atcerēties “Citadeles” pārdošanu vien, lai secinātu, ka iemesli palikšanai aiz Davosas durvīm pirmkārt jāmeklē savās mājās. Tos ieraudzīt un saukt vārdā jo īpaši svarīgi patlaban, kad Latvija sākusi prezidēt Eiropas Padomē.

Bija patīkami dzirdēt ES galveno amatpersonu uzslavas par mūsu valsts teicamo sagatavotību lielajam pienākumam, un var nešaubīties – tā pildīšanas procesā Latvija uzrādīs visas nepieciešamās prasmes. To trūkuma dēļ kaunu nepiedzīvosim. Gada noslēgumā valdības vadītāja un ārlietu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka prezidentūra mūsu valstij ir gods un pārbaudījums visas Eiropas Savienības priekšā. Tam visnotaļ piekrītot, gribētos saprast, vai ir novērtēta arī valstiskās pašcieņas eksaminēšana, kuras gaita un rezultāti svarīgi pirmkārt Latvijas sabiedrībai. Raisās bažas, ka, Latvijai uz pusgadu nonākot ES valstu viedokļa paudējas lomā, mūsu varnešus pavadīs tradicionālais biklums arī situācijās, kad Latvijas vēsture un ģeopolitiskie notikumi diktē pievienot savu pantiņu lielā kora dziesmai. Šajā gadījumā – par Andra Bērziņa attieksmi pret Kremļa ielūgumu uz 9. maija svinībām Maskavā. Valsts prezidents pagaidām nav teicis, kā rīkosies, bet daži Ārlietu ministrijai tuvie steidz apgalvot: klusēšana ir diplomātiski pareizs gājiens, paziņojumiem laika gana un labāk nepārsteigties, kamēr ES spice nav izteikusies. Izklausās pēc jau tradicionālās mīņāšanās un gaidām “ko VIŅI teiks”. Taču dalība Maskavā 9. maija manifestācijā, uzskatu, ir Latvijas sarkanā līnija, kuru pārkāpjot – lai arī ES diplomātijas vārdā! – tiks iemīta dubļos valsts pašcieņa. Diendienā to jau plicina politiķu iekšējas ķildas un savstarpējā cīkstēšanās valdības aprindās, kas krāšņi atspoguļojas, piemēram, riņķa dančos ap KNAB. Informatīvajā karā Krievija iesaista arvien bagātīgākus resursus. Tur austrumu kaimiņu nekad nepārspēsim. Neesam arī tāds smagsvars kā Francija, kuras prezidents F. Olands gada beigās atļāvās no Šeremetjevas lidostas uzsvilpt V. Putinam: sak, man starp reisiem gadījies “logs”, pieskrien aši uz vienu kafiju. Krievijas masu informācijas līdzekļi to gan izbazūnēja par Eiropas reveransu… Nu, protams, īsajā prezidentūras termiņā Latvijai nav izredžu dziļi ietekmēt lielo politiku. Bet tieši tāpēc divtik svarīgi nezaudēt pašcieņu.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. par ko satraukums? es arī netiku ieaicināts un to neņemu smagi.

  2. No mūsu puses tas būs tipiski latviski: centīgi līst dažādās necienīgās atverēs, pēc tam šīs darbības smalki nodēvējot par diplomātiju…

  3. Man , bomzim, nav skaidrs, kādēļ vajadzīga prezidentūra! Noskatījos Eironows un tur pat Eiropas zinās neteica ne pušplēsta vārda par “””ŠO NOZĪM\ĪGO NOTIKUMU””” Ierēdņu ==galma uzdzīve bada laikos, jaunu kredītu ņemšana , lai Monā ZĪĻE var sacerēt rakstus un saņemt honorārus. Irēdņi tusēt pie ZVIEDRU GALDIEM AR ZŪRNĀLISTIEM UN SACERĒT SLAVAS DZIESMAS. Labums – vienīgais – kultūras FINANSĒŠANA! LAIKA ZIŅĀS EIRO TV parāda Maskavas valsts termometru rādījumus, BET RĪGU NERĀDA! ČUHŅA PRIEKŠ IERĒDŅU UZPU’ŠANAI!

  4. “Bet tieši tāpēc divtik svarīgi nezaudēt pašcieņu.” Pašcieņu var zaudēt tikai tas, kam tā piemīt.

  5. Tās Davosas aprindas ir tās pašas, kas no Latvijas par sviestmaizi saņēma Citadeli. Te mēs redzam ilustrāciju, kāda attieksme ir finansistiem – laupītājiem pret Latviju, ko nespēj aizstāvēt Eirosavienība. Varbūt viņiem tomēr ir kauns paskatīties acīs aplaupītas valsts prezidentam?

  6. 100% piekrītu Monikai Zīlei.

    • Kam tad tu piekriti? ka Bērziņu nav pagodinājuši? Tur jau ne pagodinājuma pēc uzlūdz lai smuki pasēdētu visi kopā. Tur cenšās risināt sasāpējušos jautājumus. Šodien tā ir Ukraina un vel šis tas. Bērziņš, attiecība par notikumiem Ukrainā, kā ūdeni mutē ir ieņēmis, baidīdams sadusmot krievu bijušos kolēģus. Atšķirībā no Lietuvas prezidentes. Lietuvai jau arī nav lielas izredzes ko risināt, bet tomēr pozicija skaidri un precīzi nodefinēta. Hodorkovskis arī diez ko ietekmēs bet ielūgts, Porošenko – piedalīsies. Tikai muļķim vai Ušakovs neredz acīmredzamo, katram skaidrs, ka Bērziņš “spēlē citos vāros”. Tādu tur būs daudz un daudz ietekmīgāku par mūsu prezidentu.

  7. Jāsāk domāt, ka tas Davosas forums ir kāds nopietns pasākums, ja jau mūsu klaunu uz turieni neaicināja.

  8. Neuzaicinot Bērziņu ,Davosas forums daudz ko zaudējis.Viņš varētu pastāstīt kā taupīšanas nolūkos pavasarī valsts nopirks 500 pārus ziemai domātus zābakus policistiem un kā tos taisnīgi sadalīs vismaz 5000 zābaku gribētājiem.Ir vēl daudzi citi jautājumi uz kuriem vislabāk atbildētu misters Bīns.

  9. ”Lai cik ietekmīgi arī būtu spēki, kas konsekventi atstumj Andri Bērziņu no Davosas sarunu galdiem, šajā sakarā vērts palūkoties sejā kādai netīkamai patiesībai: ”
    Varbut ir citi spēki : ja tev nav ko teikt un pašam savu domu nav, tad arī Davosā nav ko meklēt – te lūkojas Kremļa zvaigznēs, te Briseles mākoņos, te sajauc savas domas…
    Tie spēki ir paša spējās ar sevi aizraut valsti attīstībai un valstiskajam darbam.

  10. “klusēšana ir diplomātiski pareizs gājiens”
    – – – – – – – – – –
    Šajā kontekstā (ielūgums uz krievu “uzvaras” svinībām) klusēšana ir neizlēmības un gļēvuma — lai neteiktu ko vairāk — pazīme.

  11. Pasaule Latvijas iziešanu no krīzes tomēr vērtē gana augstu, jo toreizējais premjers Dombrovskis uz Davosu brauks. Viss tālākais – Bērziņa inspirētā Dombrovska atkāpšanās un Straujumas nu jau divu valdību muļļāšanās – jau ir no “citas operas”. Ja Bērziņš būtu prezidenta amata cienīgs, tad tāpat kā Gribauskaite tiktu uzaicināts, bet mūsu “tautsaimnieks” jau tālāk par kājiņām nevelk…

    • Brauks, bet kā pašreizējais ierēdnis ES. Arī Piebalgs kā exkomisārs. Un vispār nevajag cepties par kaučkādu Davosu…lielās valstis un transnacionālas kompānijas spriež, kā rebes bīdīt. Un tas neformāli, kūrortā. Kādas rebes latvju bāleliņiem cieņā-citadeles, ziemeļu tilti, gaismas pilis,nmpd,utt. -nmpd. citadele vilcienu iepirkums,utt. Latvija nav pasaules ekonomikas lielvara, atombumbas arri nav, tā ka tas ir normāli ,ka neaicina. Varējām kā leišu madāma-vairākus desmitus miljonu iegrūst pīārā, un tiktu…a jēga kāda…ierakstīt CV-biju Davosā? Vai tas ir to vērts?

  12. Pašiem, droši vien, šķiet, ka 50 tumsas gadu dēļ nevar palaist garām 9. maija rautu Maskavā. Cita starpā, 9. maijs ir diena, kad sarkanā armija, pēc miera līguma parakstīšanas, pārņēma Kurzemi un sākās Latvijas okupācija, dienai, kam nav sakara ar II p.k. izbeigšanu, kas notika 8. maijā. Iespējams, ka šie datumi sāk saplūst vienā, nepārtrauktās ,9. maija’ kladzināšanas rezultātā. Zināma puse to noteikti vēlas.

Draugiem Facebook Twitter Google+