Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Ekskluzīva Kubas mākslinieka Italo Rene Exposito izstāde “Pegazā”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 8. novembra māklas galerijā “Pegazs” būs skatāma Italo Rene Exposito izstāde “Dievs. Mīlestība. Kuba”.

Sarmīte Sīle par mākslinieka radošo darbību ir teikusi: “Mīlestība. Vīrietis un Sieviete.Nāve.Sāpes. Sarunas ar visaugstāko. Mūžsenas tēmas. Tikpat vecas kā Pasaule. Katrs laiks, mākslinieks tās risina savā valodā, interpretē izejot no saviem uzskatiem, amata prasmes ….

Ticība. Cerība. Mīlestība. Cik liela un dziļa ir ticība Dievam vai tikai Mīlestībai. Vai, Cerība, tiešām mirst pēdējā. Kas svarīgāks Miesa vai Dvēsele. Vai tiešām mēs esam nemirstīgi. Kas mūs sagaida pēc Nāves. Un vai Nāve vispār ir. Uz šiem jautājumiem atbildes meklējuši visos laikos.
Savu stāstu, savus meklējumus un atradumus, un atbildes uz šiem jautājumiem šajā izstādē mums mēģina atklāt jaunais Kubas mākslinieks Italo Rene Eksposito. Katolis, kura dzīslās tāpat kā daudzu viņa tautiešu, rit asiņu kokteilis. Italo dzīslās, pateicoties mātes dzimtai, ir noteikta daļa itāļu, kas ir pietiekoši stipras, lai veidotu īpašu attieksmi sarunājoties ar Dieva dēlu. Italo skatījums uz Kristu ir divējāds. Viņš tic dievišķajam, bet TUVĀKS ar zemi saistītais.
Un tāpēc man gribas vilkt paralēles un atsaukt atmiņā senos grieķus. Viņi dievus redzēja kā skaistus cilvēkus apveltītus ar visām labajām un arī sliktajām rakstura īpašībām, ar prieku uzņēma savās mājās, sēdināja pie dzīru galda, bet neaizmirsa godāt..
Italo Eksposito darbi nenoliedzami profesionāli pēc formas, atklāj autora bērnišķīgo naivumu satura izklāstā. Autors pārzina pasaules mākslas vēsturi un ļauj ieraudzīt tos periodus un priekštečus, kas kūmās stāvējuši. Bet tajā pašā laikā viņš ir pietiekoši savdabīgs un interesants kā mākslinieks ar savu rokrakstu.
Mēs ticam, ceram, mīlam. Mēs esam Dieva bērni un kā jau bērni bieži esam nepaklausīgi, kļūdāmies, sagādājam vecākiem pārdzīvojumus, sāpes sev. Bet sāpes ir mācība, pat attīrīšanās. Signāls padomāt un izdarīt secinājumus. Par to runā mākslinieks, arī par to cik skaists ir cilvēks, skaists ir ķermenis, cik nevainīgi tīra var būt dvēsele. Viņš runā arī par uzupurēšanos. Tikai atklāts paliek jautājums vai tumsā, kas ietin trauslo gaismu iespējams saglabāt, nosargāt un turpināt radīt atkal un atkal.”

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+