Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
15. februāris, 2017
Drukāt

Eksperiments: Netīrākā ir nauda veikala kasē, tīrākā – no bankomāta

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā – makā, bankomātā vai kasē -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases.

LNT raidījums “900 sekundes” eksperimenta nolūkos sagatavoja bankas karti un trīs naudas zīmes – piecus eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, piecus eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī piecus eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

“Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,” komentēja zinātniskā institūta “Bior” vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits – 50 – dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda – tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi – ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.

“Tieši kasē, it īpaši, ja mēs runājam par kādām vietām, kur ir liela klientu un naudas aprite, tas varētu būt ļoti likumsakarīgi, jo tur naudas aprite notiek ļoti ātri. Kasē tā apmaiņa notiek zibenīgi – viens iedeva, nākošais paņēma, kasieris piedalījās šajā procesā, un tas var būt ļoti ātri,” skaidroja “Bior” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

Lai uzzinātu, kādas vielas atrodas uz paraugiem, ar vates tamponiem tika noņemti nomazgājumi un uz speciālām mikrobioloģiskām barotnēm tika uzsieti noņemtie materiāli. Pēc laika laboratorijā izauga attiecīgi mikroorganismi – baktērijas. Pelējumi uz nodotajām naudas zīmēm gan netika atrasti. Savukārt lielāko pārsteigumu sagādāja atrastais uz bankas kartes.

“Kas bija interesanti, banknotēs nevienā nebija izaudzis stafilokoks, kas atbild par dažādām ādas infekcijām, taču maksājuma kartei bija izaugusi šī baktērija,” teica Fogele.

Vielu, kas teorētiski varētu atrasties uz naudas zīmēm, ir neskaitāms daudzums. Izņemot tās, kas tika atrastas eksperimenta gaitā, uz naudaszīmēm Latvijā iepriekš konstatētas zarnu nūjiņas, pelējuma sēnes, salmonellas un dizentērijas ierosinātāji. Pat ja nauda nepārnes kādu slimību tiešā veidā, uz tās var sakrāties ķīmiskās vielas, kas kombinācijā ar vāju imunitāti, vides piesārņojumu un citiem faktoriem var izraisīt kādu infekciju, norāda “Bior”.

“Nauda var būt kā transportētājs šīm slimībām, bet lielākoties šie gadījumi ir nepierādāmi, jo cilvēks ikdienā saskaras ne tikai ar naudu, bet ar sabiedriskā transporta dažādām virsmām, lenteriem, ar citiem priekšmetiem. Nekad mēs iepriekš nevaram zināt, kāds cilvēks kādu darbu darījis un vai mazgājis pirms tam rokas,” spriež Valciņa.

Aprēķināts, ka rokas pēc saskarsmes ar skaidru naudu mazgā vien katrs ceturtais cilvēks. Taču tieši roku mazgāšana ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no dažādām baktērijām, kas dzīvo uz banknotēm un, kā izrādās, arī uz bankas kartēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+