Ekonomika
Viedokļi

Eksperts: Nevaram mērķēt uz Ķīnas luksusa klases tūristiem, bet gan – uz ģimenēm ar bērniem 16


Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņs, 2018.
Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņs, 2018.
Publicitātes foto.

Autors: Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs

Pavasara sākumā Latvija piedalījās tūrisma izstādē Ķīnā, notiek arī tikšanās ar vairākiem šīs valsts tūrisma operatoriem, un tiek meklēti risinājumi, kā piesaistīt ceļotājus no Ķīnas, kurā ir vairāk nekā 1,4 miljardi iedzīvotāju, attiecīgi arī krietns skaits ceļotgribētāju. Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, kurš nesen atgriezies no Ķīnas, kur vadījis seminārus un lekcijas tūrisma nozares studentiem un pasniedzējiem, skaidro, – lai piesaistītu Ķīnas tūristus mūsu industrijai, ir jāgrib ar viņiem strādāt un jābūt gataviem to darīt. Mazliet ironizējot, viņš saka, ka starp Latviju un Ķīnu ir tikai viena valsts, tāpēc tūristu piesaiste ir pavisam reāla.

100 miljoni ceļotāju gadā

Ķīnieši tagad ļoti daudz ceļo. Ķīniešu tūristu skaits, kas dodas uz ārvalstīm, pārsniedz 100 miljonus gadā. Visaktīvākie ceļotāji ir vecuma grupā starp 28 un 37 gadiem. Sevišķi aktīvas ir ģimenes ar bērniem (vidējais bērnu skaits 1,5)1. Lai piesaistītu tūristus no Ķīnas, mums, pirmkārt, ir jāsaprot, kuras iedzīvotāju grupas ir mūsu mērķauditorija, kuriem mēs spējam piedāvāt interesantu galamērķi. Tie ķīnieši, kuri dzīvo Šanhajā un citās lielajās pilsētās, patiesībā mums ir priekšā par aptuveni 10 gadiem. Mēs nevaram mērķēt uz luksusa klases ceļotājiem, jo viņus interesē iepirkšanās tūres un īsts luksusa produkts, kura mums nemaz nav. Latvijā pagaidām nespējam nodrošināt tāda līmeņa un apjoma luksus iepirkšanos, kādu šie tūristi cer sagaidīt.

Mērķauditorija – ģimenes ar bērniem

Mērķējot uz ceļotājiem, kuriem ir ļoti ierobežots budžets, varam nonākt situācijā, kurā nespēsim tikt galā ar kvantitāti – gan runājot par naktsmītņu skaitu, gan transporta pakalpojumiem un ēdināšanu. Tātad Latvijas tūrisma industrijas mērķauditorija ir vidējā ekonomiskā slāņa pilsētnieki, ģimenes ar bērniem, cilvēki, kuri ceļo kopā ar vairākām paaudzēm – gan bērniem, gan vecākiem un vecvecākiem.

Runājot par to, kā sasniegt šos potenciālos tūristus, jāsaka, ka Latvija ir paveikusi lielu mājasdarbu pie sava vārda popularizēšanas, taču tagad būtu jāveic dažādas aktivitātes, lai, dzirdot vārdu Latvija, Ķīnas tūristam rastos arī vizuāla asociācija. Dažādos Ķīnas sociālajos medijos, ievadot Latvijas vārdu, parādās attēls, piemēram, ar Traķu pili, taču tas nenozīmē, ka mums visiem spēkiem jācenšas pārveidot ķīniešu domāšana, skaidrojot, ka Latvija nav Lietuva. Nepārveidosim veco, liksim iekšā jaunu bildi, atceroties, ka tūrists no Ķīnas, visticamāk, brauks uz Baltiju kā vienotu veselumu, nevis tikai uz Rīgu vai Viļņu.

Jābūt gataviem mācīties

Lai veicinātu tūristu pieplūdumu, mūsu tūrisma industrijas pārstāvjiem ir jāgrib strādāt ar Ķīnas tirgu un jābūt gataviem mācīties kā strādāt. Ir jāmaina savi paradumi, jāizprot, kas ir svarīgs šiem tūristiem un jācenšas radīt atbilstošu piedāvājumu. Vidējais latvietis, visticamāk, neiedziļinās tajā, ar ko atšķiras katra no Ķīnā valdījušajām dinastijām, tāpēc jārēķinās, ka vidējam ķīnietim arī var neinteresēt stāstījums par jūgendstilu Rīgā.

Kā jau minēju, svarīga ceļojuma sastāvdaļa Ķīnas tūristiem ir iepirkšanās, tāpat viņus var piesaistīt ar ekoloģiju, priežu mežiem un gastronomisko piedāvājumu, kaut gan šeit jābūt ļoti uzmanīgiem ar piedāvājumu – viņu tūristus interesē viss dabiskais, taču jaunas un neiepazītas garšas arī biedē. Vēl viens būtisks aspekts tūristu piesaistei ir drošība – tāpēc atkal un atkal ir jāuzsver salīdzinoši mierīgi apstākļi Latvijā un Baltijā, zemais noziedzības līmenis, kārtība uz ielām u.tml.

Starp Latviju un Ķīnu patiesībā ir tikai viena valsts. Lai veicinātu viņu izpratni par Latviju, mums jācenšas vilkt paralēles, piemēram, saprotot, ko mēs paši zinām par šo miljardu valsti? Nenoliegšu, ka man pašam pirmām asociācijas ir ar tādiem jēdzieniem kā Lielais Ķīnas mūris, Mao Dzeduns, komunisms, lielās pandas u.tml. Taču tas noteikti nav tēls, ko vēlas paši ķīnieši. Viņi vēlas, lai valsti asociē ar gadsimtiem senajām medicīnas tradīcijām, izgudrojumiem, mūsdienu tehnoloģijām u.tml. Ķīnieši nav marsieši – arī viņi vēlas ceļot, atpūsties un iepazīt citas valstis.

Ķīnas ceļotājs vēlas maksimumu

Šie tūristi ir gatavi maksāt un tērēt – Ķīnā, salīdzinot ar Latviju, ir maz brīvdienu. Tad, kad ceļotājs beidzot tiek līdz iespējai izrauties no darba un doties uz kādu galamērķi, viņš vēlas maksimumu. Vidēji Ķīnas ceļotāji dodas kādā tuvākā vai tālākā braucienā trīs līdz četras reizes gadā. Un Eiropa viņiem ir tālais galamērķis, tātad visi braucieni noteikti nebūs uz Eiropu. Mums ir jādomā, kā konkurēt ar citiem tālajiem galamērķiem, ko varam piedāvāt tādu, kas nav ķīniešu iecienītajā Austrālijā vai ASV. Vēl jāņem vērā, ka, lai gan attālums no Ķīnas līdz Eiropai ir gandrīz tāds pats kā no Ķīnas līdz Austrālijai, šis kontinents viņiem šķiet tuvāks. Iespējams, to sekmējusi Ķīnas ciešā sadarbība ar Austrāliju dažādās jomās. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Biznesa augstskola Turība ir uzsākusi sadarbību ar vienu no Ķīnas augstskolām – lai izprastu viņu ceļotāju paradumus un mudinātu saprast, ka Latvija nemaz nav tik tāla un nesasniedzama un ka šeit ir vērts viesoties.

Izvēlas maksājumu sistēmu Alipay

Saistītie raksti

Vēl viena lieta, ar ko noteikti jārēķinās mūsu tūrisma un viesmīlības industrijai, ir Ķīnas ceļotāju maksājumu paradumi. Šeit es nedomāju viņu vēlmi tērēt, bet gan norēķinu veidu. Viņi tikpat kā neizmanto skaidru naudu un arī maksājumu kartes tiek uzskatītas par vecmodīgu maksājumu veidu. Viņi daudz labprāt izvēlas maksājumu sistēmu Alipay, tāpēc uzreiz rodas jautājums, cik Latvijas viesnīcu, tūristu mītņu, restorānu un tūrisma objektu darbojas šajā maksājumu sistēmām, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos? Mēs vēlamies šeit tūristu pieplūdumu no Ķīnas, turklāt tērēt gribošus un maksāt spējīgus ceļotājus, taču, vai esam viņiem gatavi?!

Ar Ķīnas tirgu vairāk nekā desmit gadus ar labiem panākumiem strādāt Somijas tūrisma nozare, ir virkne lietu, kuras noteikti varam aizgūt no viņiem, tāpēc noteikti ir vērts padomāt par pieredzes apmaiņu. Un noteikti aicinu atcerēties, ka mūsu vērtības – daba, ekoloģija un drošība – ir lietas, kas vienai no pasaules ekonomikām – Ķīnai – ir ekskluzīvas un noteikti vērtējamas kā luksusa līmeņa.

LA.lv