Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. janvāris, 2012
Drukāt

Eksperts: Satversmē maz ierobežojumu vākt parakstus referendumu rīkošanai

Foto- LETAFoto- LETA

Satversme nosaka atsevišķus jautājumus – valsts budžets, nodokļi un starptautiskie līgumi -, par kuriem nevar tikt rīkoti referendumi, bet citos jautājumos parakstu vākšanai referendumu ierosināšanai nekādu ierobežojumu nav, aģentūrai LETA sacīja konstitucionālo tiesību eksperts un kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Februāra vidū notiks tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu. Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) ir izteicies, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl pirms Satversmes grozījumu projekta nodošanas parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu varēja vērtēt, vai vispār šis jautājums kvalificējas referenduma sarīkošanai. CVK vadītājs Arnis Cimdars tam nepiekrīt, jo CVK neesot paredzēta šāda funkcija un instrumenti. Ja CVK iesniedz pilnīgi izstrādātu likumprojektu, tai tas ir jāvirza tālāk, uzsvēra Cimdars, piebilstot – ja kāds nepiekrīt jautājuma virzīšanai uz referendumu, viņš varēja mēģināt apturēt likumprojekta tālāku virzību caur tiesu.

Endziņš uzsvēra – Satversme nosaka, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādejādi arī nepastāv iespēja, piemēram, tiesā apstrīdēt parakstu vākšanas sarīkošanu. Ja pilsoņu kopums to ir iniciējis, tad tur vairs neko darīt nevar un sākas parakstu vākšanas process referenduma sarīkošanai.

Ja ir savākts attiecīgais parakstu skaits par referenduma jeb tautas nobalsošanas sarīkošanu, tad CVK ir jāatver iecirkņi, kur par šo jautājumu var parakstīties, sacīja eksperts, piebilstot, ka citas iespējas Satversme neparedz.

Ja par tautas nobalsošanas sarīkošanu kādā jautājumā parakstījusies viena desmitā daļa no balsstiesīgo skaita iepriekšējās vēlēšanās, tad arī Valsts prezidentam nav izvēles – viņam jāsūta uz Saeimu attiecīgais grozījums Satversmē. Savukārt referendums rīkojams gan tad, ja Saeima nobalso par attiecīgo grozījumu veikšanu, gan tad, ja tā nobalso pret, gan arī situācijā, ja tiek nolemts grozījumu nenodot komisijām.

Ja Latvijas Satversmē, līdzīgi kā citu valstu konstitūcijās, būtu noteikti neaizskaramie panti, kas nav grozāmi, tad šie jautājumi atkristu. “Kā jau parasti, kad vilks jau ir aitās, tad mēs sākam kasīt pakausi,” sacīja eksperts.

Eksperts pauda pārliecību, ka referendumā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits, lai Satversmē iekļautu valsts valodas statusu krievu valodai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+