Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. februāris, 2014
Drukāt

Igaunijas elektrību grib aizvietot ar Krievijas enerģiju, tomēr cenas nemazināsies (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mājsaimniecībām elektroenerģiju no 1. aprīļa sola piegādāt nu jau četri uzņēmumi – a/s “Latvenergo”, SIA “Baltcom” un SIA “BCG Riga”, nesen pievienojās arī Igaunijas – Somijas uzņēmuma “220 energia” meitas firma SIA “220 enerģija”. Vislielākais igauņu elektroenerģijas ražotājs “Eesti energia” šaurā elektroenerģijas pārvades kakla dēļ mājsaimniecībām elektrību nepiedāvā. Jau tā tievo starpsavienojumu vēl šaurāku var padarīt Krievijas vēlme pa to piegādāt arī savu elektroenerģiju. Turklāt ar to saistīts pretrunīgi vērtējams uzņēmums SIA “Baltic Energy Fund”.

Vieni igauņi nevar, citi var


Igaunijas vislielākā elektroenerģijas ražotāja “Eesti energia” Latvijas meitas uzņēmuma SIA “Enefit” vadītājs Jānis Bethers apstiprināja – viņa firma mājsaimniecībām elektroenerģiju Latvijā pēc 1. aprīļa nepārdos. Iemesli – starpsavienojumu jauda un ar to saistītās ierobežotās iespējas prognozēt izmaksas elektroenerģijas piegādei pāri Igaunijas robežai ilgākam periodam. Īsāk sakot, vadi par tievu.

Mājsaimniecību tirgū barjeras darbības sākšanai veido arī likuma prasības, kas nosaka tirgotājiem konkrētu klientu apkalpošanas modeli un funkcijas. Proti, Latvijā patērētājam būs viens rēķins, bet tirgotājs būs atbildīgs pret sadales tīkla operatoru par savlaicīgiem norēķiniem par šā operatora sniegtajiem pakalpojumiem, neraugoties uz to, kā maksā klienti. Patērētājiem tas ir ērti, tomēr no jaunu tirgus dalībnieku iesaistes tirgū – nevēlami. Tirgotājam, visticamāk, no savas naudas būs jākreditē sadales operators. “Kopā ņemot, abas problēmas vienlīdz būtiski sašaurina potenciālo tirgotāju loku un arī izvēles iespējas patērētājiem,” teic J. Bethers. Viņš piebilst: “Šā brīža elektroenerģijas tirgus vide neļauj optimistiski skatīties uz konkurences līmeni nedz tuvākā, nedz tālākā nākotnē, ja vien netiks atrasta griba atrisināt abus iezīmētos problēmjautājumus.”

Pudeles kaklu likvidēs


Patlaban Latvijai ar Igauniju ir divas 330 kV pārvades līnijas katra ar 300 MW jaudu un trešā līnija – caur Krieviju, proti, Rēzekne–Pleskava–Tartu ar vēl 300 MW jaudu. Tas ir nepietiekami. “Sastrēgums elektroenerģijas pārvadē no Igaunijas uz Latviju un otrādi iestājas ik gadu vasaras sākumā, kad beidzas apkures sezona un palu sezona,” skaidro a/s “Latvenergo” regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

“Ja patlaban izmantotu visas trīs līnijas, kopā būtu 900 MW. Šobrīd gan līdz ceturtdienai ir remontatslēgumā viena līnija Igaunijā, tāpēc pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju summāri ir 600 MW un tādēļ vidēji cenu starpība vakar “Nord Pool Spot” (NPS) biržā starp Igauniju un Latviju, kā arī Lietuvu, sasniedz pat 20 EUR/MWh (tas ir, 0,02 EUR/kWh),” piebilst a/s “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atgādina – trešā starpsavienojuma (Latvija–Igaunija) pabeigšana paredzēta 2019. gadā. 2016. gadā paredzēts pabeigt savienojumu Zviedrija–Lietuva (“NordBalt” kabelis).

“Ja cenas Skandināvijā saglabājas kā patlaban, Zviedrijā lētāk nekā Somijā, Lietuvas un Latvijas deficīts pamatā tiks nosegts no Zviedrijas, un, visticamāk, cenas visās trijās Baltijas valstīs būs vienādas,” paredz V. Boks.

Reinis Āboltiņš, “Providus” pētnieks, gan norāda: “Ja Latvijas pārvades sistēmas operators (PSO) “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas PSO “Elering” spēs vienoties par pārvades izmaksu noteikšanu un šīs izmaksas darīs zināmas tirgotājiem, tad “Enefit” varētu sagatavot cenu piedāvājumus arī Latvijas mājsaimniecībām, ne tikai juridiskajām personām.”

SIA “220 enerģija” mārketinga vadītāja Madara Jurgelāne kā vēl vienu kavējošu nosacījumu ienākšanai Latvijas tirgū nosauc prasību piedāvāt universālo pakalpojumu. Proti, tirgotājam ir jāpiedāvā elektroenerģijas pircējam līgums uz 12 mēnešiem, turklāt pircējs līgumu var lauzt.

Ekonomikas ministrijā noliedz, ka tiek likti šķēršļi citu tirgotāju ienākšanai tirgū. Protams, ka citu atbildi no likumprojektu gatavotāja gaidīt nevarēja. Kamēr vēl tikai tiek plānots paplašināt šauro pudeles kaklu elektroenerģijas pārvadei no Igaunijas, tikmēr daļu no esošā jau nolemts nodot tās pārvadei no Krievijas.

Elektriskā politika


Savu iespējamo darbošanos Latvijas mājsaimniecību elektrības tirgū “LA” apstiprināja SIA “Baltic Energy Fund” (“BEF”) – uzņēmums, kas pēdējos trīs gados nav apgrozījis nevienu latu, bet pērn cietis 1885 latu zaudējumus. Firmā vēl 2012. gadā nebija neviena darbinieka, rāda “Lursoft” informācija.

“BEF” īpašnieki ir darba apģērbu vairumtirgotājs SIA “Vavise” (pieder 35% kapitāla), elektroenerģijas ražotājs uz Jāšas upes Pelēču pagastā SIA “Jāša HES” (pieder 35% kapitāla) un biedrība “Eiropas pētījumu institūts” (pieder 30% kapitāla). “BEF” īpašu uzmanību saista ar tā līdzīpašniekiem. Eiropas pētījumu institūta, kura agrākais nosaukums bija “Latvijas uzņēmēju krievu savienība”, valdē ir krievu valodas referenduma organizētājs, Krievijas “‘tautiešu” ideologs un Latgales autonomijas popularizētājs Aleksandrs Gapoņenko, par kura saistību ar Krievijas specdienestiem pērn gada pārskatā norādīja Satversmes aizsardzības birojs (Gapoņenko grāmatas prezentāciju Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks).

“BEF” sūdzējies par augstsprieguma pārvades līnijas īpašumtiesībām – tā esot jāatdod Krievijai. A/s “Augstsprieguma tīkls” lēma, ka Krievija to varēs izmantot savām elektroenerģijas piegādēm uz Latviju, par to brīdinot divas dienas agrāk. Esot arī mehānisms, kas liegšot šo Latvijas–Igaunijas pārvades līniju rezervēt, bet neizmantot, norādījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis Rolands Irklis. Paskaidrošu – ja pārvades līnijas jaudu rezervē, bet neizmanto, tad tirgū nonāk mazāk elektroenerģijas un cena noteikti kāps.

A. Gapoņenko, vaicāts par savām iecerēm elektroenerģijas biznesā, elektroniskā pasta vēstulē norādīja, ka “tas ir jautājums par privāto biznesu”. Vēstulē viņš raksta: “Bizness nevēlas publicitāti un troksni, kuru saistībā ar mūsu uzņēmumu ir sacēluši konkurenti un lobētāji valdībā. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas. Mēs negatavojamies piedalīties konkurentu inscenētā šovā.” Viņš uzskata, ka “Latvijas Avīze” jau desmit gadus regulāri par Gapoņenko raksta pretīgas ķengas pēc Latvijas specdienestu pasūtījuma. Klātienē sniegt interviju esot bezjēdzīgi tāpēc, ka Gapoņenko teikto laikraksts ļaunprātīgi sagrozot.

Eduards Rozentāls, “BEF” valdes loceklis, kas pārstāv “Jāša HES”, gari un plaši stāstīja par elektroenerģijas pārdošanas kārtību Latvijā, bet iespējamo “BEF” darbību komentēja tā: “Ir vajadzīgi cilvēki, kas elektroenerģiju patērē, pārbauda, slēdz līgumus.”

Precīzāk izteicās “BEF” valdes loceklis Aleksandrs Borzihs, kura firmai “Vavise” pieder 35% “BEF” kapitāla. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiekot pētītas “elektroenerģijas piegāžu iespējas no trešajām valstīm”. Visi aprēķini atrodoties “uz papīra”, kaut ko konkrētāku varēšot pavēstīt pēc mēneša. “Mums vissvarīgākais ir, lai Latvijā elektroenerģija būtu lētāka. Domājam par tās piegādes iespējām biržai,” tā A. Borzihs. Jāpaskaidro, ka Krievijā monopoltiesības elektroenerģijas piegādēm ārpus valsts pieder firmai “Interrao”. “BEF”, “Vavise” un Eiropas pētījumu institūts atklātību īpaši nemīl – Uzņēmumu reģistra datu bāzē tālruņa numuru neuzrāda un uzrādītajā adresē nav atrodami.

Var apiet biržas cenas


Atgādināšu, ka Latvijā elektroenerģiju var pārdot arī bez biržas starpniecības, tomēr tad tai ir jābūt Latvijā ražotajai elektroenerģijai. Kā no citām valstīm?

Biržā visus pārdevēju piedāvājumus (elektroenerģijas daudzumus par viņu vēlamām cenām) galvenajā birojā “saliek kopīgā katlā”, tāpat kā pieprasījumus. Tātad “Nord Pool Spot” biržā elektroenerģija kļūst anonīma.

Dalībnieki nezina viens otra solītās cenas. Tomēr liels spēlētājs var iespaidot konkrētas zonas cenas. Biržu stingri uzrauga, un, nepieciešamības, tostarp strauja cenu lēciena gadījumā vai aizdomu, ka kāds no tirgotājiem vai pircējiem rīkojies negodīgi, reizēs veic izmeklēšanu.

Krievijas elektroenerģijas iespējamais eksports pa Latvijas – Igaunijas pārvades līniju elektrības cenu patērētājiem nesamazinās tāpēc, ka līnijas caurlaides spēja nepieaugs, un tāpēc, ka elektroenerģija jāpārdod biržā.

Tomēr ir iespēja biržas cenas legāli apiet. Tiesa, tikai vienā gadījumā, ja pārdevējs ir ieinteresēts pārdot elektrību par zemākām cenām. “Elektrības tirdzniecība biržā neliedz diviem tirgotājiem vienoties par fiksētu cenu (finanšu vienošanās). Piemēram, tirgotājs Krievijā un tirgotājs Latvijā vienojas, ka cena būs 45 EUR/MWh, bet biržas cena iznāk 50 EUR/MWh, tātad pārdevējs no biržas saņem 50 un pircējs ir spiests nopirkt no biržas par 50, bet, tā kā ir finanšu vienošanās, pārdevējs pircējam piemaksā starpību 5 EUR/MWh,” šādu iespēju pieļauj V. Boks.

Tātad A. Gapoņenko iespējamajai iesaistei elektroenerģijas biznesā varētu būt saistība ar naudas pelnīšanu iecerēto politisko aktivitāšu īstenošanai, tostarp vēlēšanu kampaņai.

Pozīcija


Vai Latvijā rada šķēršļus konkurentu ienākšanai elektroenerģijas tirgū?


Var nosaukt vairākus iemeslus, kāpēc Igaunijas kompānija “Enefit” patlaban nav paudusi gatavību iesaistīties mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū.

Pirmkārt, iespējamā kompānijas biznesa stratēģija ar orientāciju uz lielajiem klientiem. Jau patlaban 75% no Latvijas elektroenerģijas tirgus ir atvērti, kurā arī “Enefit” ir aktīvs tirgotājs un piedāvā elektrību komersantiem un publiskām iestādēm. Šie ir lielāki klienti, ar lielāku patēriņu un attiecīgi ar zemākām apkalpošanas izmaksām uz vienu klientu.

Otrkārt, kā iepriekšējās sarunās norādījusi “Enefit”, tai ir atšķirīgs viedoklis par vēlamo klientu apkalpošanas kārtību mājsaimniecību gadījumā. Ņemot vērā mājsaimniecību lielo skaitu (aptuveni 850 000), tirgus atvēršanas nosacījumus Ekonomikas ministrija rosināja un valdība atbalstīja veidot pēc iespējas vienkāršākus un ērtākus mājsaimniecībām.

Vienlaikus norādām, ka 2014. gada 1. aprīlī tikai sāk darboties pilnībā atvērts elektrības tirgus, kas nozīmē, ka jebkurā brīdī tirgū var ienākt gan jauni tirgotāji, gan arī mājsaimniecības var mainīt tirgotāju. Līdzīgi, kā telekomunikāciju tirgū – komersanti cīnās par katru klientu, un klienti meklē sev piemērotāko un izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju.

Ekonomikas ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Nu kur tad ir tie piedāvājumi,ņem kaut desmit lupas palīgā?
    Tik ļoti nabagais Latvenergo,peļņa 42,3 milj.,tad turpmāk šo skaitli varēs pareizināt nez cik reizes,bet tik un tā būs maz,būs vien atkal cenas jāpaceļ el.enerģijai,vēl jau visi no Latvijas vēl nav aizbēguši un apmiruši. Visu laiku skaita,ka cenas jau vēl nav eiropas līmenī,bet kādēļ nepiemin,ka algas mums nez cik reižu mazākas kā Eiropā.

  2. Krievijas enerģiju mums nevajag Atbildēt

    Tas tikai būtu vēl viens ierocis ar ko krievi varētu mūs šantažēt.

  3. Elektroenerģijas cenas ir tik augstas, ka tās ražošana kļūst par izcilu biznesu. Latvijai vajag celt jaunu elektrostaciju uz oglēm, kas varētu apgādāt Latviju un arī radītu iespēju to pārdot kaimiņiem.

  4. Ar Igauniju drošāk,ja cenas nemainās,tad nav ko tirgoties.Krievijai mūžīgi kaut kas atrodas;citreiz šprotes negaršo ,bet citreiz cūkas vainīgas…….

  5. Naivajiem – tas ir viens liels BLEFS, un blefotājus nemaz neredz, redz trešā plāna spēlētājus…Nav te tie 2 ; 3; 4 ražotāji un tālāk tirgotāji. Ražo viens un tad ir tikai starpnieki dažādu puķkopju personā…Tā tas pats vien ir… galīgs naivums un kādam % no nekā ? Laikam arī savulaik Dombrovskis ir sācis nodarboties ar puķkopību? Atvainojos ar mana maka tukšošanu, pārdodot to, ko jau pārdod Latenergo? Vai cena var būt lielāka, ja atmet dodāciju – var- bet negribu maksāt puķopjiem par to ka tie kādam par šo ir aizmaksājuši!

  6. Par kabeļiem neskaidrojiet mums,bet gan EK! Ja nevarat,tad nav ko ākstīties!

  7. Kā jau pirmajā aprīlī Atbildēt

    Konkurence būs,tomēr cenas nemazināsies!

  8. Galīgas stulbības! Atbildēt

    Komersanti cīnās par katru klientu ar daudz dārgākām kā līdz šim cenām? Un pat atsakās no cīņas?!

  9. Labāk nogaidīsim līdz 2016.gadam! Atbildēt

    Steiga,politiķu kungi,ir nepieciešama tikai blusas ķerot!

  10. Parakstu vākšana bērnu aizsardzībai
    «Dzimta» Referendums

    Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā — par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu bērniem. 2013. gada 9. decembrī oficiāli tiek sākta parakstu vākšana par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Savu parakstu var nodot līdz 2014. gada 30. septembrim.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+