Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. maijs, 2015
Drukāt

Elksniņš: Jaunais VDK dokumentu izpētes komisijas likums var radīt vēl vairāk neskaidrību (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunais bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes likums var radīt vēl vairāk neskaidrību, nekā to ir patlaban, nobažījies parlamentārietis Andrejs Elksniņš (S).

Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē Elksniņš uzsvēra, ka patlaban neesot racionāla pamatojuma pieņemt jaunu likumu, kas noteiktu VDK dokumentu izpētes komisijas pakļautību, kā arī regulētu finanšu transfēru.

Deputāts atgādināja, ka laikā, kad tika debatēts par grozījumiem likumā par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, netika spriests par pašreiz aktuālajiem jautājumiem, tostarp nenorādot uz pastāvošajiem ierobežojumiem, kas traucē sākt VDK dokumentu izpētes komisijas darbu.

Elksniņš uzsvēra, ka jaunais likumprojekts var radīt pretrunas ar jau esošo likumu, turklāt apgalvojumi par to, ka jaunais likumprojekts ir vienkāršs, neesot patiesi.

Tam, ka jaunais likumprojekts rada vairāk neskaidrību, nekā sniedz atbilžu, piekrita arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve, kura uzsvēra, ka no jaunā likumprojekta skaidri neizriet Latvijas Universitātes (LU) loma, tāpat nav skaidrs deleģējums par līgumu slēgšanu.

Gan Elksniņš, gan Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka lietderīgāk būtu veikt grozījumus jau esošajā likumā par VDK.

Elksniņš sēdes laikā piedāvāja izskatīt alternatīvu likumprojektu, tomēr, atsaucoties uz priekšlikumu iesniegšanas kārtību, komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) to noraidīja.

Neskatoties uz Elksniņa un Juridiskā biroja iebildumiem, komisija nobalsoja par likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajam lasījumam Saeimā, turklāt steidzamības kārtā. Par likumprojekta tālāku virzīšanu nobalsoja pieci no deviņiem komisijas deputātiem.

Komisija lūgs jaunā likumprojekta izskatīšanu iekļaut jau tuvākās, proti, 28.maija, Saeimas sēdes darbakārtībā.

Kā ziņots, jaunā likuma mērķis ir nodrošināt bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti, un tas ļauj LU nodot VDK dokumentu izpētes komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu. LU šos uzdevumus pildīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā atbilstoši šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un deleģēšanas līguma noteikumiem.

Likums nosaka, ka LU ir tiesības slēgt līgumus par VDK dokumentu zinātnisko izpēti ar komisijas locekļiem, paredzot tajā cita starpā katra komisijas locekļa veicamā pētījuma apjomu, kā arī samaksu par to.

Komisijas locekļiem jāievēro nosacījumi par informācijas neizpaušanu saskaņā ar likumu par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Par VDK dokumentu neatļautu izmantošanu vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības.

Likumprojektā noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad Ministru kabinets (MK) izdos nepieciešamos MK noteikumus. Informācijai šāds statuss varētu tikt piemērots līdz 2018.gada 31.oktobrim.

Savukārt līdz 2018.gada 1.augustam IZM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātu.

LETA jau ziņoja, ka VDK dokumentu izpētes komisija iebilst pret izstrādātajā likumprojektā par bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti ietverto normu, kas paredz, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija.

Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja attiecīgo likumprojektu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu VDK dokumentu zinātnisko izpēti un speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, kā arī izpētes rezultātā iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās publiskošanai, aģentūru LETA informēja TM.

IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iepriekš publiski savā un valdības vārdā atvainojās komisijas vadībai un pārējiem ekspertiem par kavēšanos ar komisijas izveidi. Viņa uzsvēra, ka tagad galvenais ir darbs pie dokumentu izpētes, lai savulaik cietušie cilvēki būtu gandarīti par darbu, kas paveikts.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Redzultāti, kā saka "uz purna" Atbildēt

    No “”īstās” partijas “īstais” tips, kuram būtu “jārūpējas” par VDK dokumentiem! No līdzīgas politiskās orientācijas un arī resora tads šodienas “fotogrāfs” borovkovs tika daudz agrāk “parūpējies”

Draugiem Facebook Twitter Google+