Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. novembris, 2012
Drukāt

EM: Lai nosiltinātu visas daudzdzīvokļu mājas, būtu nepieciešami trīs miljardi latu

Foto - AFPFoto - AFP

Ar esošajiem līdzekļiem un esošo atbalsta sistēmu visdrīzāk ēku siltināšanas jomā nevarēs panākt kādu vērā ņemamu rezultātu, jo, lai nosiltinātu visas daudzdzīvokļu mājas, būtu nepieciešami trīs miljardi latu, “Sorosa fonda – Latvija” diskusijā “Kas ietekmē mūsu maksājumus par siltumu un kā tos kontrolēt?” norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Tā kā šādi līdzekļi nav pieejami, viņaprāt, jāmaina atbalsta forma. EM ieskatā atbalstam jābūt finanšu instrumenta veidā, naudu izmantojot vairākkārtīgi. Ķirsis minēja, ka praksē varētu būt pieejama lēta nauda, ko varētu izmantot aizdevumiem. Mājas iemītnieki vērstos bankā pēc kredīta, bet banka, izmantojot savu un lēto naudu, piedāvātu zemāku procentu likmi. Sasniedzot noteiktu efektivitātes līmeni, varētu piešķirt arī daļu līdzekļu granta veidā.

EM pārstāvis teica, ka papildus jādiskutē par netiešiem atbalsta līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi nosiltinātam īpašumam, savukārt pašvaldības varētu noteikt kā prioritāti sakārtot nosiltināto ēku pagalmus. Ķirsis arī atzina, ka klibo siltināšanas kvalitāte, proti, solītā 50 procentu ietaupījuma vietā sanāk tikai 30 procenti. Tāpēc viņš saskata vietu energoservisa (ESKO) kompānijām. Pēc viņa sniegtās informācijas, patlaban nosiltināti vien trīs procenti māju. Viņš atzina, ka noteiktais mērķis samazināt siltumenerģijas patēriņu līdz 100 kilovatstundām uz kvadrātmetru līdz 2030. gadam ir diezgan ambiciozs, taču “slikts tas karavīrs, kas negrib kļūt par ģenerāli”. Viņaprāt, loma ir ne tikai valstij, bet ari pašvaldībām un iedzīvotājiem par to jādomā. Arī sabiedrība vairāk jāizglīto par energoefektivitāti.

Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna stāstīja, ka Rīgā neatliekami jārenovē 6000 daudzdzīvokļu māju, un tam nepieciešami 650 līdz 700 miljoni latu. Viņa uzskata, ka ir iespējams veikt virkni pasākumu siltuma patēriņa mazināšanai. Piemēram, jāuzliek pienākums apsaimniekotājam rēķinā informēt par mājas faktisko siltumenerģijas patēriņu. “Nav ko vainot iedzīvotājus, jo viņi nezina, cik ir patēriņš,” teica Rubīna. Viņa arī mudināja ieviest ranžētu īpašuma nodokli, par kritēriju izmantojot vidējo siltumenerģijas patēriņu, augstāku nodokli nosakot nekustamajam īpašumam ar lielāku patēriņu.

Aģentūra arī jau vairāku gadu garumā rosinājusi izveidot rotācijas fondu, kas sniegtu finansiālu atbalstu iedzīvotājiem. Rubīna vērtēja, ka šim valdības sastāvam beidzot ir izdevies sadzirdēt šo nepieciešamību, tāpēc viņai ir liela pārliecība, ka jautājums tiks atrisināts. Iestādes vadītāja arī mudināja atbalstīt ESKO veidošanos, norādot, ka patlaban Rīgā darbojas tikai “Renesko”, bet galvaspilsētā būtu vajadzīgas piecas sešas šādas firmas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+