EM: Latvijas konkurētspējai ļoti traucē valsts birokrātijas apmērs 0
Viens no Latvijas konkurētspējas vājajiem punktiem ir valsts birokrātijas apmērs, komentējot Latvijas vērtējumu Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Ekonomikas ministrijā (EM).
Pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvija pakāpusies par trim pozīcijām – līdz 52.vietai, kas, pēc EM domām, atzinīgs novērtējums. Latvija ir novērtēta ar 4,4 ballēm septiņu ballu sistēmā, kas ir kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
EM atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvija ir uzlabojusi novērtējumu praktiski visos 12 konkurētspējas indeksa “apakšpīlāros”, taču vienlaikus zināmas bažas rada Latvijas konkurētspējas novērtējums atsevišķos kritērijos, piemēram, klasteru attīstība, banku darbība, mobilo sakaru izmantošana, kuros Latvijai vajadzētu būt augstāk novērtētai.
“Vienlaikus konkurētspējas indekss ir vērtīgs ceļa rādītājs, kas parāda, kādos virzienos valdībai iesāktās reformas jāturpina, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus. Viens no Latvijas novērtējuma vājajiem punktiem ir valsts birokrātijas apmērs, uz ko iepriekš norādīts arī citos līdzīgos pētījumos. Tāpēc EM arī turpmāk neatkāpsies no uzstādījuma, ka Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plāna ietvertās aktivitātes nepieciešams mērķtiecīgi īstenot noteiktajos termiņos. Lai identificētu turpmākos nepieciešamos uzlabojumus, kā ierasts, katru otro gadu, arī šogad, veiksim plašu uzņēmumu aptauju, identificējot būtiskākās darbības prioritātes nākamajam plāna darbības laika posmam,” atzina ministrijā.
EM redz iespēju uzlabot Latvijas novērtējumu arī nodokļu sloga rādītājā, tāpēc tiks turpināta iesāktā diskusija par nodokļu samazināšanu darbaspēkam. EM norāda, ka nozīmīga ir jau panāktā vienošanās par Uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaižu pagarināšanu pēc 2014.gadam
Kā visbūtiskāko izaicinājumu Latvijas novērtējuma uzlabošanai EM uzsver joprojām vājo inovācijas sniegumu. “Līdz ar inovāciju sekmējošām Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām, komersantiem nozīmīgas ir arī nodokļu atlaides, tāpēc atzinīgi vērtējams valdības atbalsts EM priekšlikumam turpināt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu komersantiem par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, lai stimulētu inovāciju sniegumu Latvijā,” norādīja ministrijā.
Kā ziņots, WEF publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvija pakāpusies par trim pozīcijām – līdz 52.vietai.
Vērtējot pēc atsevišķiem faktoriem, Latvijai vislabākā pozīcija ir darba tirgus efektivitātes jomā, kur tā ieņem 26.vietu pasaulē. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides novērtējumā, pakāpjoties uz 29.vietu, salīdzinot ar 46.pozīciju pagājušā gadā. Augsti novērtēta arī tehnoloģiju pieejamība, kur Latvija ierindojas 38.vietā, bet pēc preču tirgus efektivitātes – 40.vietā, finanšu tirgus attīstības – 45.vietā. Viszemākais novērtējums saņemts par tirgus izmēru, kur Latvija ieņem 95.vietu pasaulē.
Pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas statusu saglabājusi Šveice.
Savukārt no Baltijas valstīm konkurētspējīgākā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 32.vietā, gada laikā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt Lietuva reitingā nokritusies par trim pozīcijām – līdz 48.vietai.
Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa tapšanas gaitā aptaujāti vairāk nekā 15 000 biznesa līderu 148 pasaules valstīs.
Konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas.
