EM: Par degvielas glabāšanu krīzes gadījumiem nav pārmaksāts 0
Ekonomikas ministrija (EM) pauž neizpratni par medijos izskanējušo informāciju, ka valsts par degvielas glabāšanu krīzes gadījumiem pārmaksās 117 000 latu, un ministrijai nav skaidrs, kā šādi aprēķini iegūti, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja ministrijā.
Atklātais konkurss “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei” tika organizēts saskaņā ar konkursa nolikumu, konkursa rezultātā pirmo reizi iegūstot pakalpojumu par pilnu nepieciešamo naftas rezervju apjomu – 90 dienām – un par zemāko iespējamo cenu.
Iepirkuma priekšmets tika sadalīts, lai vismaz 25% no nepieciešamā rezervju apjoma atbilstoši direktīvas prasībām obligāti tiktu uzglabāti Latvijas teritorijā, bet 75% var uzglabāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā (tostarp arī Latvijā).
Salīdzinot ar 2011.gadu, atklātā konkursa nolikumā tika veikta virkne uzlabojumu, veikti grozījumi tiesību aktos, par izmaiņām nolikumā tika informēts Ministru kabinets, kā arī nolikumā tika stingri ievērotas Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) prasības, jo tas savlaicīgi tika nosūtīts saskaņošanai ar IUB. Viena no IUB prasībām, veidojot nodrošinājumu gan pirmās, gan otrās kategorijas naftas produktu apjomam, bija ievērot komersanta norādīto prioritāro apjoma sadalījumu secību. Veidojot konkursa nolikumu, EM analizēja dažādus scenārijus un variantus, lai nodrošinātu valstij un patērētājiem izdevīgāko risinājumu, iegūstot pakalpojumu par zemāko cenu.
Ministrija uzskata, ka ir izpildīts Ministru prezidenta pērn dotais uzdevums un konkursa rezultātā iegūts pakalpojums par zemāko iespējamo cenu.
Svētdien “TV3” raidījumā “Nekā personīga” izskanējusī informācija, ka par zaudētājiem atzīti uzņēmumi, kuri piedāvājuši zemāku cenu nekā uzvarētājs, pēc EM domām, nav patiesa, jo no iesniegtajiem piedāvājumiem, kas atbilda konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, tika izvēlēti piedāvājumi ar zemāko cenu par vienas tonnas naftas produktu pakalpojuma sniegšanu vienam mēnesim katrā iepirkuma daļā gan Latvijas teritorijā, gan ES dalībvalstu teritorijā.
Iepirkumu komisija rīkojās atbilstoši atklātā konkursa nolikumam, kas nosaka – ja pretendenta piedāvātais drošības rezervju apjoms ir mazāks par kopējo nepieciešamo iepirkuma apjomu, tad naftas produktu kopējā drošības rezervju iepirkuma apjoma sasniegšanai tiek izvēlēts nākamais pretendents, kurš piedāvājis zemāko cenu par vienas tonnas naftas produktu pakalpojuma sniegšanu utt., līdz tika sasniegts kopējais nepieciešamais attiecīgās kategorijas naftas produktu drošības rezervju iepirkuma apjoms.
“Ja sekotu raidījuma ieteikumam un konkursu rīkotu divās daļās (benzīnam un dīzeļdegvielai, nenodalot tās atrašanās vietu), iespējamība, ka tiktu sasniegts lētāks variants, ir minimāla, jo šādā gadījumā komersants, visticamāk, piedāvātu augstāko cenu, jo uzglabāšanas izmaksas infrastruktūras dēļ Latvijā var būt augstākas nekā citviet. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši direktīvas prasībām Latvijai ir jāspēj garantēt, ka 25% no degvielas rezervēm tiks uzglabāti Latvijā, ko, jau konkursā nenodalot atrašanās vietu, nevarētu nodrošināt,” skaidro EM.
Vienlaikus ministrija norāda, ka raidījuma piedāvātais dalījums būtu pretrunā ar atklātā konkursa nolikuma prasībām un IUB norādījumiem, kur skaidri norādīta prioritārā secība. Ja tiktu īstenots raidījumā piedāvātais variants, tad EM sākotnējās aplēses liecina, ka pret esošo izmaksu līmeni sadārdzinājums veidotu vēl vismaz 66 000 latu.
Jau ziņots, ka Latvija turpmākā gada laikā par degvielas glabāšanu krīzes gadījumam krietni pārmaksās, jo EM izstrādātajā iepirkuma konkursā uzvarējis dārgākais piedāvājums, vēsta “TV3″ raidījums ”Nekā personīga”.
Zaudētājos palikuši konkursa dalībnieki, kas piedāvāja pat par 40% lētāku cenu.
ES regulas pieprasa, lai katra valsts ārkārtas gadījumiem glabātu degvielu, ar kuru varētu trīs mēnešus apgādāt tautsaimniecību. Ceturtā daļa no krājumiem jāglabā Latvijā, pārējo var izvietot kaimiņvalstīs.
Izmantojot šo atrunu, EM izsludināja nevis vienu konkursu par degvielas piegādi, bet četrus. Atsevišķi vajadzēja pieteikties uz benzīna glabāšanu ES, atsevišķi uz glabāšanu Latvijā. Tāpat divus dažādus pieteikumus prasīja dīzeļdegvielas uzkrājumiem.
Rezultātā par divu trešdaļu dīzeļdegvielas rezervju glabātāju ir pasludināts uzņēmums ”Vitol”, kas piedāvāja 5,90 latus par tonnas (Ls/t) uzglabāšanu mēnesī.
Par zaudētājiem Ekonomikas ministrija atzina uzņēmumus, kas piedāvāja cenu zem pieciem latiem: ”Ventbunkers” (4,15 Ls/t), ”Euro Energo Company” (4,89 Ls/t), ”Virši-A” (4,71Ls/t), ”Lukoil” (4,09 Ls/t) un ”Statoil” ( 4,48 Ls/t).
”Vitol” konkursā uzvarēja, jo bija pieteicies konkursa starptautiskajā sadaļā, kur citi piedāvājumi bija dārgāki. “Lukoil”, ”Ventbunkers” un ”Virši-A” priekšlikumus iesniedza Latvijas kārtā, kur tos ar 20 santīmu starpību izkonkurēja kāds neliels uzņēmums, piedāvājot 3,80 Ls/t.
Līdz ar to patlaban sanāk, ka valsts par degvielas glabāšanu pārmaksās 117 000 latu, apgalvo “Nekā personīga”.
