Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. marts, 2015
Drukāt

EP samazina komisijas maksu par maksājumu karšu lietošanu

Foto -LETAFoto -LETA

Komisijas maksu, ko bankas iekasē no mazumtirgotāja par maksājumu ar karti apstrādi, turpmāk ierobežos Eiropas Savienības (ES) mēroga “griesti”, otrdien nolēma Eiropas Parlaments (EP).

“Griesti” attieksies uz komisijas maksu par maksājumu karšu darījumiem gan citās ES dalībvalstīs, gan vienas dalībvalsts robežās, un tie samazinās izmaksas arī pircējiem, informēja Eiroparlamenta preses dienests.

“Jaunā regula kopā ar drīzumā pieņemamo Maksājumu pakalpojumu direktīvu nodrošinās godīgu konkurenci Eiropas [Savienības] maksājumu pakalpojumu sniedzēju vidū. Tā veicinās arī pārredzamību, stimulēs sāncensību un sniegs mazumtirgotājiem un patērētājiem iespējas izvēlēties maksājumu karšu shēmas, kas piedāvā izdevīgākos noteikumus,” pēc balsojuma teica par noteikumu izstrādi atbildīgais Eiroparlamenta deputāts Pablo Salba no Spānijas.

Eiroparlaments jaunos noteikumus pieņēma ar 621 balsīm par, 26 pret un 29 atturoties.

Par debetkaršu maksājumu apstrādi mazumtirdzniecībā citā ES valstī noteiktie komisijas maksas griesti būs 0,2% no darījuma vērtības.

Eiroparlaments nolēma, ka 0,2% griesti pēc piecu gadu pārejas perioda būs jāpiemēro arī iekšzemes debetkaršu darījumiem. Šajā piecu gadu pārejas laikā dalībvalstis var atļaut maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemērot komisijas maksu līdz 0,2% no “visu debetkaršu iekšzemes darījumu vidējās ikgadējās darījumu vērtības katrā maksājumu karšu shēmā”.

Mazākām iekšzemes debetkaršu transakcijām dalībvalstis varēs atļautu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc piecu gadu pārejas perioda noteikt fiksēto maksu līdz 0,05 eiro par darījumu.

Darījumu ar kredītkartēm apstrādei mazumtirdzniecībā komisijas maksas griesti būs 0,3% no pirkuma vērtības. Iekšzemes darījumiem ar kredītkartēm dalībvalstis drīkstēs noteikt arī zemāku darījuma starpbanku komisijas maksu.

Pašlaik mazumtirgotājiem bieži nav citas iespējas kā vien pieņemt visas maksājumu kartes pēc to izsniedzēju izvirzītiem noteikumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem mazumtirgotājiem, izvēloties karšu shēmu, būs pienākums akceptēt vienīgi tās attiecīgās shēmas kartes, uz kurām attiecas “griestu” regula, norāda Eiroparlamenta preses dienests.

Pēc jaunajiem noteikumiem, varētu rasties situācija, ka mazumtirgotājs pieņem mazāku maksājumu karšu klāstu, tomēr samazinātās darījuma apstrādes maksas dēļ ieguvēji būs gan mazumtirgotāji, gan arī pircēji.

Jaunie noteikumi nebūs spēkā attiecībā uz tā sauktajām “trīspusējām” karšu shēmām (kā “Diners” vai “American Express”), proti, ja gan karti izdevis, gan darījumu apstrādā viens un tas pats operators. Izņēmumi būs arī korporatīvās kartes, ko lieto vienīgi norēķiniem par darījumu pakalpojumiem, kā arī “īpašās kartes”, kā, piemēram, “Amazon” kredītkarte, ko var lietot vienīgi iepirkumiem “Amazon” internetveikalā.

Pēc trim gadiem noteikumi tiks piemēroti arī trīspusējām karšu shēmām, kas pilnvarojušas citas puses izsniegt kartes un tādējādi apiet likumu, faktiski darbojoties kā četrpusējās shēmas.

Jaunie “griesti” neattiecas uz naudas izņemšanu no bankomātiem.

Šie noteikumi jāpieņem arī ES Ministru Padomei. Tie stāsies spēkā sešus mēnešus pēc pieņemšanas.

Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnacesacīja, ka EP pieņemtā regula attiecas tikai uz starpbanku komisijas maksām, nevis uz tirgotāju komisijas maksām.

“Regula par starpbanku komisijas maksām maksājumu karšu pieņemšanā, ko šodien [otrdien] akceptējis Eiropas Parlaments, un par ko vēl būs jāvienojas ES Ministru Padomei, regulē nevis komisijas maksas, kas tirgotājiem ir jāmaksā bankām, bet gan starpbanku komisijas maksas jeb komisijas maksu, ko viena banka – kartes pieņēmējbanka, maksā otrai bankai – kartes izdevējbankai. Regula neregulē tirgotāju komisijas maksas, tās arī turpmāk tiks noteiktas divpusējos līgumos starp banku un tirgotāju,” teica Melnace.

Viņa klāstīja, ka regula paredz noteikt starpbanku komisijas maksas ierobežojumus, ko pieņēmējiestāde maksā karšu izdevējiestādei, tas ir, banka – bankai. Paredzētā maksimālā starpbanku komisijas maksa debetkartēm ir 0,2% no darījuma vērtības un/vai ne vairāk kā pieci eiro centi, bet kredītkartēm – 0,3% no darījuma vērtības.

Tāpat Melnace atzīmēja, ka regula paredz bankām jaunus papildu uzdevumus, kas vienlaikus ir arī jaunas izmaksas karšu darījumu apkalpošanā, odrošina kredītkaršu un debetkaršu vizuāla un elektroniska atpazīstamība (tas ir, jāvienojas ES līmenī par vienotu atpazīstamības veidu, jārada jauni karšu dizaini un jāražo jaunas karšu sagataves, jāpārprogrammē POS termināli), kā arī jāsniedz jauna plaša informācija par to, kur tiek izlietota un kā veidojas starpbanku komisijas maksa, piemēram, maksājumi “Visa” un “MasterCard”, licences maksa, maksa karšu datu apstrādes kompānijai, maksa par POS uzturēšanu, sertificēšanas un drošības izdevumi, bankas ienākums u.c.

Melnace piebilda, ka regula paredz arī atteikties no visu karšu pieņemšanas noteikuma, tas ir, tirgotājs varēs izvēlēties, kādas kategorijas kartes – debetkartes vai kredītkartes pieņemt. “Tas sarežģīs patērētājiem iespējas norēķināties ar karti: būs jāseko līdzi, kādas kartes pieņem, nāksies vienlaicīgi uzturēt vairākas kartes vai pirkumu apmaksai izmantot skaidru naudu. Nedrošība patērētāja pusē samazinās paļaušanos uz karšu norēķiniem un var veicināt skaidras naudas darījumu pieaugumu,” viņa sacīja.

Viņa piebilda, ka tāpat mazāk varētu tikt ieguldīts karšu biznesa attīstībā, tiks attālināta jauno tehnoloģiju un jaunu, ērtu risinājumu ieviešana, piemēram, bezkontakta maksājumu kartes, mobilie maksājumi.

Melnace arī minēja, ka nav garantijas gaidītajam cenu un patērētāju izdevumu samazinājumam

“ES līmeni, sākot diskusiju par regulas nepieciešamību, tika akcentēts viens ieguvums – sagaidāmais cenu samazinājums patērētājiem caur mazākām tirgotāju komisijām un attiecīgi zemākām cenām veikalos – tirgotājiem nav motivācijas vai obligātas prasības pazemināt preču un pakalpojumu cenas, ja kāds no to izdevumu posteņiem (tirgotāju komisijas maksas) samazinās. Tā kā bankām sagaidāmi jauni izdevumi karšu apkalpošanā, bet maksimālā starpbanku komisijas maksas likme ir ierobežota, nevar izslēgt iespēju, ka bankām būs jāmeklē citi veidi, kā nodrošināt karšu biznesa rentabilitāti,” teica Melnace.

Viņa atzīmēja, ka jau regulas projekta tapšanas laikā ne tikai Latvijas Komercbanku asociācija Latvijas līmenī, bet arī Eiropas Banku federācija visas ES līmenī brīdināja, ka regulas projekts var nesasniegt definēto mērķi un dot solītos ieguvumus gala patērētājiem – maksājumu karšu lietotājiem. “Diemžēl, tas ir pieņemts, neņemot vērā nozares skaidrojumus,” teica Melnace.

Pašlaik komisijas maksas par darījumu apstrādi starpbanku sistēmās nav pārredzamas un atšķiras katrā ES dalībvalstī. Dažās no dalībvalstīm tās regulē tiesību akti bet citās – dalībvalstu konkurences uzraudzības iestāžu lēmumi.

Šīs komisijas maksas iekasē bankas, kas iesaistījušās, piemēram, “Visa” un “MasterCard” karšu shēmās, kuras arī ir tirgū visizplatītākās karšu shēmas (96,8% no visiem maksājumu darījumiem). Mazumtirgotājiem tas ir jāmaksā bankai un viņi to kompensē, paaugstinot cenas par precēm vai pakalpojumiem, norāda Eiroparlamenta preses dienests.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+