Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. janvāris, 2013
Drukāt

ES aktīvi iesaistās Mali konflikta risināšanā


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Islāmistu kaujinieki, kas savā kontrolē sagrābuši Rietumāfrikas valsts Mali ziemeļu daļu, var kļūt par nopietnu teroristu draudu visai Rietumeiropai. Tādēļ Eiropas Savienība un arī starptautiskās organizācijas šobrīd cenšas darīt visu, lai islāmistu kontrolētās teritorijas nepieaugtu un Mali valdība spētu saglabāt kontroli savās rokās. 


 

Izmantojot apvērsumu

Konflikts Mali sākās pērn marta vidū, kad tuaregu nemiernieki un islāmistu grupējumi, izmantojot 22. martā Mali notikušā apvērsuma radīto krīzi, triecienuzbrukumā iekaroja valsts ziemeļus. Drīz pēc tam, aprīļa sākumā, tuaregu radītā Azavadas Nacionālā atbrīvošanas kustība proklamēja neatkarīgu valsti Azavadu. Tiesa gan, oficiāli neviens to vēl nav atzinis.

Nemiernieku iebrukumam Mali ziemeļos bija tiešām smagas sekas. Lai arī islāmistu un tuaregu savienība pēc iebrukuma izjuka, tas netraucēja nemierniekiem ieņemt šīs teritorijas galvenās pilsētas, it visur ieviešot arī nežēlīgu šariata režīmu. Starptautisku sašutumu islāmisti gan izpelnījās vien pēc senas svētnīcas iznīcināšanas Timbuktu pilsētā.

Situācija saasinājās, kad janvāra sākumā islāmistu kaujinieki pietuvojās noteiktajai demarkācijas līnijai, kas nodala centrālās valdības kontrolētos valsts dienvidus no nemiernieku kontrolētajiem ziemeļiem cerībā to pāriet. Tad arī izskanēja pirmie Mali valdības armijas karavīru raidītie brīdinājuma šāvieni, pēc kuriem nemiernieki uz laiku atkāpās.

Jāpiebilst, ka jau 20. decembrī ANO Drošības padome vienbalsīgi apstiprinājusi intervences spēku nosūtīšanu uz Mali, lai sniegtu atbalstu valdībai islāmistu kaujinieku padzīšanā no to kontrolētās valsts daļas.

 

Viss notiek ātri

Militārie plānotāji bija izteikuši pieņēmumu, ka reālas kaujas operācijas varēs sākt tikai septembrī. Tomēr, lai palīdzētu apturēt islāmistu nemiernieku virzīšanos no valsts ziemeļiem uz dienvidiem, Francija jau 11. janvārī sāka militāru intervenci Mali. Sākotnēji franči piedalījās tikai ar gaisa spēkiem, bet nu sauszemes operācijās jau ir iesaistīti arī karavīri. “Domāju, ka ANO atviegloti uzelpoja brīdī, kad Francija turp nosūtīja savus militāros spēkus,” norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Ir jāsaprot, ka situācija Magribas reģionā, kas ietver Mali, Alžīru un Nigēriju, tiešām nav vienkārša. Ja teroristus no kaut kurienes izspiež, tad viņi meklē jaunu vietu, un šis reģions bija pateicīgs savas nestabilitātes dēļ,” uzsver ministrs.

Šīs nedēļas vidū franču karavīri Mali ziemeļdaļas pilsētā Diabali bija spiesti iesaistīties tiešās kaujās ar islāmistu kaujiniekiem. Pēc vairākām Francijas kara aviācijas uzbrukumu dienām tās ir pirmās Francijas karavīru sauszemes sadursmes ar islāmistiem. Diabali atrodas 400 kilometrus uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Bamako. To, ka kaujas šajā apvidū notikušas, aģentūrai AFP apstiprinājis arī informācijas avots reģionālajās drošības struktūrās. Diabali pirmdien ieņēma alžīrieša Abu Zeida vadītās džihādistu vienības.

Abu Zeids ir viens no “Al Qaeda” Ziemeļāfrikas atzara līderiem. ”Šajā apvidū atrodas spēcīgākie, visfanātiskākie un vislabāk organizētie grupējumi. Operācija tur ir sākusies, bet tā būs ļoti sarežģīta,” atzinis Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Frančiem palīgā dodas arī virkne Āfrikas valstu militārpersonu. Tā Čada nolēmusi uz Mali nosūtīt 2000 karavīru. Nigērija solījusi ANO sankcionētajiem intervences spēkiem nodot 900 karavīrus. Piedalīties apsolījušas arī Nigēra, Burkinafaso, Togo, Senegāla, Gvineja un Gana.

Par divu virsnieku nosūtīšanu uz Mali paziņojuši arī mūsu kaimiņi igauņi. Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda – nevar izslēgt, ka turp sūtīsim novērotājus vai sakarniekus, bet tas kļūšot skaidrāks tuvākā mēneša laikā. “Tā kā vēl nezinām, kas tieši tur nepieciešams, vēl nav skaidru argumentu, lai pateiktu “jā, mēs piedalāmies”,” norāda Artis Pabriks. “Taču nepieciešamības gadījumā domāju, ka Saeima pozitīvi lems par Latvijas līdzdalību, kaut vai sniedzot simbolisku palīdzību un nosūtot uz Mali vienu līdz trīs speciālistus. Domāju, tā būtu politiska tuvredzība pateikt “nē, mēs nepiedalāmies”. Ja gribam būtu nozīmīgi spēlētāji ES līmenī, tad mums tai jāpalīdz sasniegt izvirzītos mērķus,” pārliecināts ir Artis Pabriks.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzskata, ka pirms lemt par Latvijas dalību operācijās Mali, jāizvērtē visi aspekti. “Situācija ir ļoti sarežģīta, politiskā nestabilitāte savijas ar reliģisko ekstrēmismu. Francijai vajadzētu panākt situācijas stabilizāciju, iesaistot Rietumāfrikas valstu bruņotos spēkus, kurus cīņai pret nemierniekiem pilnvarojusi ANO Drošības padome,” norāda I. Vaidere.

“Nedomāju, ka Latvijai šobrīd būtu jāiesaistās tiešās kaujas operācijās. Taču es atbalstu pēc iespējas ātrāku ES militārās apmācības misijas sākšanu. Mali armijai ir jāpalīdz, lai tā būtu spējīga aizstāvēt savus iedzīvotājus. Tad līdzās sabiedrotajiem ar laiku šajā darbā varētu iesaistīties arī mūsu karavīri. Mums ir uzkrāta ievērojama pieredze, ar ko varam dalīties,” tā deputāte.

Šobrīd saskaņā ar ANO mandātu tiek veidoti Starptautiskās Mali atbalsta misijas (AFISMA) spēki, kuros dienēs 3300 karavīru, taču šim mērķim nepieciešami līdz pat 200 miljoniem eiro (140,56 miljoniem latu).

 

Talkā lūdz arī NATO

Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Āfrikas Savienības (ĀS) priekšsēdētājs Tomass Boni Jaji šīs nedēļas sākumā aicinājis arī NATO spēkus pievienoties ĀS karavīriem misijā Mali, kuras armija pašas spēkiem nespēj savaldīt islāmistu nemierniekus. “NATO būtu jābūt savai lomai Mali, un afrikāņu spēki vadītu ceļu, kā NATO to darīja Afganistānā,” kopīgā preses konferencē ar Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu paziņoja Boni Jaji. Tomēr Hārpers norādījis, ka Kanādas valdība neapsver tiešu militāru misiju Mali, bet turpinās sniegt humāno palīdzību un diplomātisko atbalstu NATO sabiedrotajiem un “draugiem Āfrikā”, lai mēģinātu stabilizēt Mali.

Tikmēr Eiropas Savienība bīstamo konfliktu plāno apspriest starptautiskā konferencē Briselē. “Mēs esam piedāvājuši 5. februārī rīkot starptautiskās atbalsta grupas ministru sēdi par situāciju Mali,” pavēstīja ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrīnas Eštones preses sekretārs. “Tā tiks rīkota kopā ar Āfrikas Savienību, ECOWAS un ANO.”

Eiropas pretterorisma koordinators Gils Keršovs interneta medijam “euobserver.com” atzinis, ka Mali konflikts uz zināmu rīcību varētu iedrošināt arī vientuļos radikāļus Eiropas Savienības iekšienē, kā arī džihādistus citos šā kontinenta reģionos, piemēram, Arābijas pussalā.

ANO Bēgļu aģentūra informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā kauju dēļ no valsts prom devušies 7100 cilvēku. Gandrīz 10 000 ir pārvietojušies uz bēgļu nometnēm Mali iekšienē.

 

 

Viedokļi

Artis Pabriks, Latvijas ārlietu ministrs: “Domāju, ka igauņi tik ātri pieņēmuši lēmumu par dalību operācijā Mali, jo viņiem ir labāks aizsardzības budžets, turklāt viņi ņem piemēru no Somijas, kuras uzstādījums ir – ja ES pieņem kādu lēmumu, mums tur jābūt klāt. Latvijā galvenokārt valda viedoklis, ko nu mēs, mēs jau nomale, kas neveicina piedalīšanos lēmumu pieņemšanā dažādos līmeņos. Nav jābaidās iesaistīties kopējās ES politikas veidošanā, jo – ja neesam gatavi dot, nevaram arī neko prasīt.”

Inese Vaidere, EP ārlietu komitejas pārstāve: “Notikumu attīstību Mali apspriedām arī ar ES augsto pārstāvi ārlietās Ketrīnu Eštoni. Deputāti kopumā pauda atbalstu Francijas militārajai misijai un mudināja arī pārējās ES dalībvalstis solidaritātei. Ir skaidrs, ka uzbrukumi no Mali ziemeļu daļas ir jāatvaira un nemiernieki ir jāsavalda, jo nedrīkst pieļaut Mali nonākšanu teroristu rokās. Tas būtiski apdraudētu ne tikai apkārtējo valstu, bet arī Eiropas drošību.”

Žils Keršovs, ES pretterorisma koordinators: “Es neizslēdzu iespēju, ka nākotnē kāda no Mali džihādistu grupām varētu atrast vietu Eiropā, no kuras īstenot kādu atriebību. Visbīstamākais Magribas reģionā ir “Al-Qaeda” islāmiskais grupējums. Tomēr domāju, ka tik nopietnu uzbrukumu, kādu ASV piedzīvoja 11. septembrī, Eiropā viņi neplāno.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+