Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. jūnijs, 2013
Drukāt

ES bruņojas cīņai pret nodokļu blēžiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības nodokļu un krāpniecības apkarošanas komisārs Alģirds Šemeta paziņojis, ka bloka vadība strādā pie vērienīga mehānisma, lai pēc iespējas izskaustu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

 

Viņš stāstījis, ka Eiropas Komisija plāno ieviest sistēmu, kas paredzēs, ka ES nodokļu uzraudzības iestādes viena otrai sniedz visu nepieciešamo informāciju par bloka iedzīvotāju finanšu aktivitātēm.

ES dalībvalstis šobrīd strādā pie sistēmas, kas paredzēs, ka notiks automātiska apmaiņa ar informāciju par tādiem iedzīvotāju ienākumu veidiem kā darba samaksa, firmu direktoru algas, pensijas, ienākumi no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kā arī ienākumi no īpašuma. Tagad Šemeta ierosina šo mehānismu paplašināt, lai nodokļu uzraudzības iestādes savā starpā dalās informācijā arī par uzņēmumu kapitāla pieaugumu, dividendēm, kontu atlikumiem un citiem finanšu ienākumiem, skaidro Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Domājams, šis informācijas apmaiņas mehānisms spēkā stāsies 2015. gadā.

“Tādējādi ES dalībvalstis būs labāk sagatavotas, lai apzinātu un iekasētu visus nepieciešamos nodokļus. Savukārt ES kļūs par paraugu visai pasaulei, kā nodrošināt teicamu nodokļu uzraudzības mehānismu,” klāstījis Šemeta.

Pēdējos mēnešos Eiropas valstu valdības nākušas klajā ar vairākām iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka visi pilsoņi un uzņēmumi samaksā savu nodokļu daļu. Turklāt sabiedrības sašutumu izraisījuši atklājumi, ka vairākas augsta ranga ES valstu amatpersonas glabājušas savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, lai izvairītos no nodevu nomaksas pašu mājās. Saskaņā ar ES valstu valdību aprēķiniem, nodokļu krāpniecības dēļ ik gadu valstu kasēm secen iet aptuveni viens triljons eiro. Šemeta uzskata, ka, tiklīdz jaunie nodokļu uzraudzības mehānismi tiks ieviesti, “ES rīcībā būs pasaulē visaptverošākais mehānisms cīņai pret nodokļu nemaksāšanu”. “Tas būs mūsu jaudīgākais ierocis cīņā pret nodokļu krāpniekiem,” rezumēja EK komisārs no Lietuvas.

Britu raidsabiedrība BBC norāda, ka virkne nodokļu blēžu savus ar nodevām apliekamos ienākumus pārskaita uz banku kontiem ārpus savas mītnes valsts jurisdikcijas, un nodokļu uzraugiem nav iespēju izsekot šīs naudas plūsmai.

“Automātiskā informācijas apmaiņa nozīmē to, ka ES dalībvalstis ievāc ziņas par banku kontus uzturošo nerezidentu gūto peļņu un šīs ziņas nosūta attiecīgās valsts iestādēm, kuras tad var iekasēt nodokļus,” skaidro BBC.

Lai Šemetas ieceres stātos spēkā, tās vispirms jāapstiprina valstu valdībām un Eiropas Parlamentam. Sagaidāms, ka lielākās iebildes Šemetas iecerei cels ES nodokļu paradīzes Luksemburga un Austrija, kuras nevēlas atteikties no savas banku slepenības politikas, kas tās finanšu iestādēm nodrošina vērienīgu peļņu, norāda ziņu aģentūra “Reuters”. Luksemburgiešu amatpersonas baiļojas, ka, tiklīdz valsts būs spiesta informācijā par savu finanšu iestāžu klientiem dalīties ar citām ES dalībvalstīm, viņi savu naudu pārcels uz kontiem Šveicē, kas neietilpst ES. Tiesa, Šemeta jau nākamnedēļ uzsāks sarunas arī ar šveiciešu amatpersonām, tostarp valsts finanšu ministri Evelīnu Vidmeru-Šlumpfu, mēģinot tās pārliecināt pavērt savu banku slepenības plīvuru. Luksemburga atklājusi, ka nogaidīs, kā beigsies šīs sarunas, un tikai tad lems, vai piekrist EK izstrādātajai shēmai nodokļu nemaksāšanas apkarošanai. Šveicē atrodas pasaulē lielākie ārzonu konti, kuru kopējā vērtība ir divi triljoni dolāru un kas četras reizes pārsniedz Luksemburgas bankās glabātās naudas apjomus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+