Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

ES komisārs: valdībai aktīvāk jāskaidro demogrāfiskā situācija

andors_laszlo

Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors uzskata, ka Latvijas valdībai ir aktīvāk jāskaidro iedzīvotājiem demogrāfiskā situācija, lai panāktu atbalstu pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, kā arī to, kādas ir alternatīvas nākotnē, ja pensionēšanās vecums netiek palielināts, trešdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.

Andors laikrakstam norādījis, ka šāds izaicinājums – pensionēšanās vecuma paaugstināšana – gaida ne tikai Latviju, bet daudzas citas Eiropas valstis, taču Latvijas gadījumā situāciju sarežģī tas, ka demogrāfijas izmaiņas sabiedrībā ilgstoši nav ņemtas vērā.

Latvijas valdība panākusi konceptuālu vienošanos no 2014.gada pakāpeniski paaugstināt pensionēšanas vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem, tomēr šai idejai nav pietiekama sabiedrības atbalsta.

Laikraksts gan norāda, ka “Eurobarometer” pētījumu dati rāda interesantus, pat pretrunīgus datus. Proti, Latvijā pensionēšanās vecuma celšanai pilnīgi nepiekrīt 67% iedzīvotāju, vēl 19% sliecas nepiekrist, savukārt lielākā daļa cilvēku, sasniedzot pensijas vecumu, vēlētos turpināt strādāt. Turklāt cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc pensionēšanās vecuma ir jāļauj turpināt strādāt, Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā – tā domā 74% aptaujāto. Salīdzinājumam – vislielākais atbalsts pensionāru nodarbināšanai ir Dānijā, kur 93% aptaujāto uzskata, ka jāturpina strādāt, savukārt vismazākais atbalsts ir Grieķijā, kur strādāšanu pensijas vecumā par normālu uzskata vien 27% grieķu.

«Sabiedrības atbalsts pensiju reformām ļoti atšķiras dažādās valstīs,» norāda Lāslo Andors, taču iezīmējas, ka mazāks atbalsts pensionēšanas vecuma celšanai ir postpadomju valstīs.

Pēc komisāra domām, situāciju Latvijā pasliktina piedzīvotā krīze, kad būtiski kritās ekonomiskie rādītāji, katastrofāli zemā dzimstība un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija. Viena no iespējām skaidrot nepieciešamību veikt reformas pensiju jomā ir panākt sociālo partneru atbalstu, tomēr, kā zināms, arodbiedrības pensionēšanās vecuma paaugstināšanu neatbalsta.

Tāpēc ES komisārs uzsver – ir jāizmanto iespēja pamatoti parādīt reālo situāciju, proti, demogrāfiskos un ekonomiskos radītājus, un paskaidrot, kādas vēl ir iespējas saglabāt sociālās aizsardzības sistēmu, ja netiek veiktas nekādas reformas.

«Viena iespēja ir paaugstināt cilvēku individuālos maksājumus nodokļos, lai varētu nosegt izmaksājamās pensijas, vai apsvērt iespēju samazināt pensijas. Esmu drošs, ka sabiedrība izvēlētos to izvēlni, kas paredz garāku darba mūžu,» laikrakstam sacījis Andors.

Taču komisārs arī uzsver, ka nopietna uzmanība ir jāpievērš darba tirgus izmaiņām, lai cilvēki reāli varētu strādāt ilgāk, lai darba tirgus un darba devēji būtu pretimnākoši cilvēkiem, kuri ir vecumā virs 50 gadiem.

Andors arī atgādinājis, ka Eiropas Komisija šogad pieņēmusi balto grāmatu par pensiju reformām, kas rosina radīt labākas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, aicinot sociālos partnerus pielāgot darbavietu un darba tirgus praksi, un, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, iesaistīt darbā vecāka gadagājuma darba ņēmējus.

Dokuments paredz mudināt dalībvalstis atbalstīt ilgāku darba mūžu, piesaistot pensionēšanās vecumu paredzamajam dzīves ilgumam, ierobežojot pirmstermiņa pensionēšanos un likvidējot pensiju tiesību atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Arī Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gada aktivitātes galvenokārt vērstas uz to, lai cilvēkiem sniegtu iespējas strādāt ilgāk.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+