FM: ar eiro kampaņu vēlamies vairot iedzīvotāju sirdsmieru 0

Eiro ieviešanas informatīvās kampaņas mērķis nav mainīt iedzīvotāju attieksmi pret eiro ieviešanu, bet atbildēt uz būtiskiem jautājumiem, lai iedzīvotājiem būtu sirdsmiers un viņi zinātu, ko darīt pēc 1.janvāra, intervijā “Rietumu Radio” teica Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

“Ja nesaprotam, kā varēsim norēķināties pēc 1.janvāra, ja ir bažas, ka mūs var apkrāpt, nevarēsim veikalā saprast, ko un kā maksāt – tas rada nemieru un negatīvo fonu. Eiro ieviešanas procesu nepieciešams nodrošināt tā, lai šis sirdsmiers būtu, lai process būtu ērts, vienkāršs un saprotams,” sacīja Bajāre, apgalvojot, ka kampaņas mērķis nav vairot eiro ieviešanas atbalstītāju skaitu, bet informēt, sniegt atbildes uz būtiskiem jautājumiem – par eiro izskatu, skaidras naudas apmaiņas procesu, algu un pensiju konvertāciju. Par to iedzīvotāji varēs uzzināt klipos, kas sākti demonstrēt televīzijā. Bajāre pauda pārliecību, ka, zinot atbildes būtiskiem jautājumiem, arī iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu kļūs pozitīvāka.

Runājot par iedzīvotāju informētības līmeni, Bajāre atzina, ka pilsētās iespējas saņemt informāciju par eiro ieviešanu ir daudz lielākas un neskaidros jautājumus iedzīvotāji var jautāt jebkurā bankas filiālē. “Dzīvojot viensētā, informācijas telpa ir pa visam cita,” atzina FM valsts sekretāre.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbildot uz jautājumu par cenu celšanos saistībā ar eiro ieviešanu un valsts iespējām kontrolēt šo procesu, Bajāre sacīja, ka “tā ir mūsu izvēle, kuros veikalos iepērkamies, kādas preces izvēlamies un cik par tām maksājam”. “Es domāju, ka cenas ir ekonomikas spogulis, un, ja ekonomika attīstās, tad attīstās arī cenas. Zinām, ka atšķiras ābolu cenas martā un augustā – augustā tās ir zemākas. Cenu jau nosaka piedāvājums un pieprasījums. Ja jūs kā veikalnieks uzliksiet savam produktam neadekvātu cenu, es kā pircējs pie jums neiepirkšos.”

Bajāre aicina iedzīvotājus pašiem būt inspektoriem un ziņot par gadījumiem, kad ir maldināti.

“Bažas par eiro ieviešanu un cenu celšanos – tā jau ir žanra klasika. Tas ir bijis visos gadījumos, kad valstis pievienojušās eirozonai un visas valstis vienā vai otrā veidā mēģinājušas argumentēt, kas notiks konkrētajā tirgū ar konkrētajām cenām. Šīs bažas jau cilvēki ir pārņēmuši no citām valstīm,” sprieda Bajāre, “psiholoģiski mums liksies, ka cenas ceļas. Tas ir labi. Mēs būsim ļoti piesardzīgi, skatīsimies, ko dara veikalnieki.”

{gallery id=”2166″}