Mobilā versija
+8.4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
17. aprīlis, 2017
Drukāt

FM: FM: Nodokļu reforma var nodrošināt ekonomikas pieaugumu 5% apmērā (3)

grafiks

Iecerētā nodokļu reforma var nodrošināt Latvijas ekonomikas pieaugumu 5% apmērā līdz 2020.gadam iepriekš prognozēto 3% vietā, “Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam” norāda Finanšu ministrija (FM).

Ministrijas pārstāvji pauž pārliecību, ka, īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020.gadam var sasniegt 5%, salīdzinot ar pašreizējā “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam” scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

FM arī norāda, ka nodokļu reformas izsauktā papildu izaugsme ekonomikā rada pozitīvu netiešo fiskālo ietekmi 89 miljonu eiro apmērā pirmajā reformas gadā, 2019.gadā tā palielinās vēl par 41 miljonu eiro un 2020.gadā vēl par 107 miljoniem eiro.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas rezultātā tiek vērtēts, ka pieaugs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju rīcībā esošie naudas resursi, tādējādi palielinot investīcijas un patēriņu.

FM ieskatā, darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, vienlaikus ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu, samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izdevumu mazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus. UIN reforma radītu vairākus pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

“Nodokļu reformas kopējā ieņēmumu dinamika liecina, ka reformas pirmajos divos gados ir ieņēmumu kritums, bet trešajā reformas gadā ietekme ir neitrāla, bet no ceturtā gada reformas rezultātā tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums vispārējās valdības budžetā,” informēja FM.

Jau ziņots, ka atbilstoši “Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam” ietvertajai informācijai nodokļu reformas kopējā tiešā negatīvā ietekme 2018.gadā ir 235 miljoni eiro.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka nodokļu politikas reformas rezultātā sākotnēji ir jārēķinās ar budžeta deficīta pieaugumu. Viņa norādīja, ka parasti saistībā ar gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām uzmanību pievērš ieņēmumu samazinājumam, tomēr jāņem vērā arī kompensējošie pasākumi, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana un tautsaimniecības izaugsme. “Jāņem vērā, ka ir paredzēti risinājumi nodokļu ieņēmumu samazinājumam,” uzsvēra ministre.

Ne tikai FM, bet arī Fiskālās disciplīnas padomes aprēķini liecina, ka patlaban izstrādātās nodokļu politikas reformas fiskālā ietekme mērāmā virs 200 miljoniem eiro. Reizniece-Ozola minēto summu nekomentēja, bet norādīja, ka neliels deficīta pieaugums būs gaidāms jaunās nodokļu politikas pārejas periodā, jo ieņēmumi tiks izlīdzināti tikai trešajā gadā kopš reformas īstenošanas.

“Jārēķinās, ka pirmie gadi būs visgrūtākie. Bet jāņem vērā, ka neviena reforma nav viegla. Svarīgi, ka varēsim nodokļu reformu īstenot atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu,” sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa informēja, ka par nodokļu politiku vēl notiek diskusijas un atsevišķi jautājumi dažādās darba grupās vēl tiks precizēti līdz gala variants tiks piedāvāts apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada aprīļa beigās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Mazāki ieņēmumi un ekonomikas pieaugums?!!

  2. vispār jau jā, bet ar vienu nelielu bet tas nav reālais pieaugums bet inflācijas radits-cenas aug, atiecigi aug ari kopprodukts. visklajāk tas demonstrejas uz paredzeto degvielas cenas pieaugumu par 10 centiem . pieaugot degvielas cenai, pieaug transpotra izmaksas un protams ka uzreiz pieaug pašizmaksa, tiek celtas cenas precēm, pakalpojumiem….. atiecigi inflācija iet uz augšu un skat ari kopprodukts pieaug, tas nekas ka tas māksligs neviss reāls pieaugums, toties politiķi vares teikt ka viņu laikā lūk bija tik liela pieaugums

  3. Pacelt benzīna cenu vēl par 3 – 5 euro litrā un izaugsme būs (varnešu maciņos ).

Autoostu nojauks. Uztraucas, ka vilciens "nozags" pasažierus (19)"Rail Baltica" uz laiku pārbīdīs autoostu uz Torņakalnu, arī Pētersalā taps multimodāls transporta mezgls
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+