Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

Nacionālais mākslas muzejs atjaunots – gaida ciemos pirmos apmeklētājus

Foto - Renārs KorisFoto - Renārs Koris

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcija kopumā izmaksājusi 29,802 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Burovs aģentūrai BNS pastāstīja, ka no projekta kopējām izmaksām Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums ir 13,051 miljons eiro, bet Rīgas domes finansējums – 16,751 miljoni eiro.

Pēc Burova teiktā, LNMM rekonstruētā ēka pašlaik ir nodota ekspluatācijā un no 12.-16.decembrim tajā notiks atvērto durvju dienas, kuru laikā ikviens interesents varēs iepazīties ar muzejā paveiktajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, bet pēc tam muzejs uz laiku atkārtoti tiks slēgts līdz svinīgajai atklāšanai nākamā gada maijā. Pēc viņa teiktā, būs nepieciešami četri mēneši, lai LNMM izvietotu ekspozīciju un to sāktu apdzīvot.

Rīgas mērs Nils Ušakovs sacīja, ka rekonstrukcijas rezultātā LNMM platība ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes līdz 8396 kvadrātmetriem. Pēc viņa teiktā, LNMM rekonstruētajā ēkā ir izbūvētas divas jaunas zāles, kā arī jauna terase uz jumta.

Projekta vadītājs Valdis Koks žurnālistiem atzina, ka muzejā ir izbūvēta jauna izstāžu zāle vietā, kur iepriekš bija tikai bēniņi un visā šīs zāles platībā ir ievietotas jaunas metāla sijas, uz kurām ir uzbetonēts jauns pārsegums. “Šīs sijas pirms tam tika poligonā pārbaudītas ar projektā paredzēto maksimālo slodzi, tādējādi pārliecinoties par to deformāciju pareizību un tikai tad tās viengabalainas tika šeit iemontētas iekšā pie esošajām jumta konstrukcijām,” viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, LNMM jaunās ēkas piebūvētais apjoms kopējais veido 3,5 tūkstošus kvadrātmetru. Jaunā izstāžu zāle ir 777 kvadrātmetrus liela, bet lielā apakšzemes zāle aizņem 583 kvadrātmetrus. Tāpat muzejā izbūvēts arī kravas lifts un izbūvētas arhīva telpas. Savukārt muzeja teritorijā nojaukto tualešu vietā ir uzbūvētas jaunas, ar invalīdu pacēlāju aprīkotas sabiedriskās tualetes. Tāpat teritorija ir apgaismota un labiekārtota, kā arī izveidots ar misiņu apdarināts stiklotais ātrijs, kā arī uzstādīts LAD ekrāns.

LNMM vēsturiskajā ēkā ir palielināts izstāžu zāles apjoms, izveidojot bēniņu telpā un kupolā izstāžu zāles 598 kvadrātmetru platībā, tajā skaitā kupola telpu 318 kvadrātmetru platībā. Lai izveidotu gaišas bēniņu telpas, LNMM rekonstruētajā ēkā tika izveidots stikla jumts un virsgaismas, kā arī terases 243 kvadrātmetru platībā.

Tāpat LNMM vēsturiskajā ēkā izbūvētas metāla evakuācijas kāpnes no trešā stāva uz kupolu stāvu, kā arī papildu kāpnes ar misiņa apdari, apvienojot pirmo un otro stāvu. Tāpat papildu izveidota telpa pirmajā stāvā, kura ļauj nokļūt uz ēkas jauno apjomu, izmantojot pasažieru liftu. Ar jaunizbūvēto pasažieru liftu var pārvietoties no ēkas pirmā stāva līdz jaunizveidotajām jumta terasēm. Pēc Koka teiktā, pazemes apjoms atrodas blakus esošajai muzeja ēkai, kas ir ļoti sarežģīti no būvniecības viedokļa. “Arī pazemes apjomā ir viena liela izstāžu zāle ar 20 metru liela laiduma sijām, kuras arī līdzīgi tika dubultā pārbaudītas – pirms tam poligonā, slogojot un pārliecinoties, par to, ka šī deformācija ir atbilstoša projektā paredzētajam,” viņš sacīja.

Turpretī publiskā laukuma vidū LNMM rekonstruētās ēkas aizmugurē izveidota sabiedriskā pulcēšanās vieta, vieta muzeja kafejnīcas terasei un kā muzeja paplašinājums mākslas objektu eksponēšanai. Laukuma vidū plānots izbūvēt arī amfiteātri ar stikla pārklājumu.

Būvkompānijas “RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš norādīja, ka viens no “RE&RE” izaicinājumiem bija tas, ka muzeja apakšā atklājās neparedzēti gruntsūdeņi, kamdēļ bija lielais tehnoloģiskais pārtraukums. Tāpat kritiska bija arī jaunā apjoma savienošana ar veco vēsturisko ēku, kamdēļ vienā brīdī parādījās deformācijas, riski, kas bija jāatrisina.

Pēc Putniņa teiktā, viens no “RE&RE” izaicinājumiem bija arī tas, ka būvdarbu pārtraukuma dēļ saīsinājās projekta realizācijai atvēlētais laiks. “Izaicinājums bija tas, ka pārtraukuma dēļ, kas ilga astoņos mēnešus, mums, būvniekiem, tika doti pieci mēneši, lai realizētu šo objektu. Tas bija saistīts ar to, lai muzejs nākošā gada pavasarī varētu reāli sākt savu darbu, tas bija saistīts arī ar Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai to varētu šajā projektā piemērot. Tās bija tās galvenās lietas,” sacīja Putniņš.

Kultūras ministre Dace Melbārde aģentūrai BNS pastāstīja, ka papildi divi miljoni eiro, kas Kultūras ministrijas budžetā ir nepieciešami (KM), lai segtu LNMM pārvākšanās izmaksas uz rekonstruēto, apsaimniekošanas un administrēšanas izmaksas, ministrijai jau nodrošināti. “Tas ir izstrādāts nākamā gada budžetā un arī uz priekšu ielikts – šo papildu iegūto telpu uzturēšana un administrēšana,” viņa sacīja.

Melbārde arī norādīja, ka LNMM rekonstrukcija Latvijas kultūrai ir liels ieguvums. “Ne velti es to saucu par Latvijas valsts simtgades projektu, jo šī ir lieliska dāvana Latvijas valsts sabiedrībai, sagaidot valsts simtgadi, jo šis projekts ir tapis laikā, kad formējās neatkarīgas Latvijas valsts ideja un atjaunots laikā, kad mums ir ļoti svarīgi rādīt mūsu nacionālo mākslas mantojumu – to, ko mēs 100 gadu laikā esam mākslas jomā paveikuši. Tā ir iespēja rādīt mūsu mākslas meistarus,” viņa sacīja.

Kultūras ministre arī atgādināja, ka vienam no nacionālās mākslas pamatlicējiem, māksliniekam Janim Rozentālam nākamgad būs 150.gadadiena, kas ir iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā 2016.-2017.gadam un Latvijas kultūras dzīvē šis gads ir izsludināts kā starptautiski zināms gads, kas sakrīt ar LNMM oficiālās atklāšanas laiku, padarot to divtik vērtīgu.

Melbārde arī norādīja, ka rekonstruētais LNMM ir arī lieliskas reprezentācijas telpas, kur varēs rīkot starptautiskus pasākumus, organizēt dažādas augstu viesu pieņemšanas. “Es gribētu teikt, ka kopumā mēs nacionālās kultūras infrastruktūras attīstību redzam pozitīvā gaisotnē – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas pils plānotā atvēršana, LNMM, tāpat vairāki objekti gatavojas savai renovācijai, kā piemēram, Jaunais Rīgas teātris (JRT). Var teikt, ka kopumā ir pozitīvas iezīmes,” viņa sacīja, piebilstot, ka LNMM renovētā ēka ir reprezentatīva arī Eiropas līmenī, jo tā ir gan Latvijas, gan Eiropas arhitektūras mantojums.

Viņa arī pastāstīja, ka nacionālā māksla ir viens no veidiem, kā nācija sevi identificē. “Gatavojot Latvijas simtgades svinību programmu, varma m teikt, ka ar drošu sajūtu varēsim strādāt pie izstādēm, kas rādīs mūsu nacionālās mākslas mantojumu. Kopā ar LNMM mums ir arī plašas ieceres izvērst šos kā starptautiskus projektus,” viņa sacīja.

Melbārde LNMM arī pateicās KM, kas ir strādājuši pie ES fondu administrēšanās, jo daļa no finansējuma ēkas renovācijai ir gūta ES fondus. “Tas ir arī labs piemērs, kā ES fondus var izmantot nacionālās kultūrvides veidošanai,” uzsvēra Melbārde.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka muzeja ēku pēc vērienīgās rekonstrukcijas ekspluatācijā nodeva otrdien, bet apmeklētājiem muzejs durvis vērs 2016.gada maijā.

Tāpat ziņots, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis 107 gadus. Iepriekš lēsts, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21 miljonu eiro piešķīra Rīgas dome, aptuveni 13 miljoni eiro piesaistīti no Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, bet 345 000 eiro ir valsts finansējums.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+