Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Futbola Dievs portugālis (1)

foto: AFP/LETAfoto: AFP/LETA

Nevar noliegt, ka Portugāles futbola izlasei ceļā uz Eiropas čempionu titulu daudzos brīžos paveicās. Varēja pat neizkļūt no grupas (pēdējā spēlē pret Ungāriju trīs reizes nācās atspēlēties), kur beigās ierindojās trešajā vietā un tika uz vieglā zara. Varēja kārtis salikties citādāk un būtu otrā pusē. Nez vai tad pietiktu spēka līdz finālam. Jo lielie pūķi cirta viens otram galvas – Itālija Spānijai, Vācija Itālijai, Francija Vācijai.

Arī finālā vairāk iespēju bija Francijai, taču varbūt tas bija futbola Dievs, kas sodīja mājiniekus par pretinieku līdera savainošanu. Jā, Dimitri Pajē neizdarīja neko atklāti rupju pret Krištianu Ronaldu, taču ejot ar celi celī viņš zināja, ko dara. Un izdarīja. Līdz pat pusfinālam Ronaldu man nepatika, nerealizēja kaudzi momentu, bubināja uz partneriem. Izšķirošos brīžos gan tieši viņš izvilka komandu, bet finālā varēja redzēt, ka arī bez līdera komanda var spēlēt. Un ka arī citi var izpildīt tiešos brīvsitienus.

Taisnība būs tiem, kas teiks, ka vairākas citas izlases spēlēja labāk un skaistāk nekā Portugāle. Taču uzvarētājus nesoda, un uzvarētāji ir portugāļi. Pelnīti! Jā, ar citādākiem uzsvariem nekā ierasts, pragmatiskāku un taktiskāku futbolu. Galvenais treneris Fernandu Santušs, kurš komandu pārņēma 2014. gada rudenī, spēja komandu sagatavot taktiski un morāli. Speciālists ar lielisku intuīciju – par finālmača varoni kļuva Eders, kurš nāca laukumā uz maiņu pamatlaika beigās un papildlaikā izcēlās ar lielisku tālsitienu. Līdz tam salīdzinoši mazpazīstamais 28 gadus vecais uzbrucējs uzbrucējs, kurš dzimis Rietumāfrikas valstī Gvinejā Biso, turnīrā bija nospēlējis mazāk par 20 minūtēm… Un viņam piespēlēja cits uz maiņu nākušais spēlētājs Žuau Moutiņu.

Spēles uzvar uzbrukums, turnīrus – aizsardzība. Portugāle izmantoja savas stiprās puses un treneris no šī sastāva izspieda maksimumu. Tikai viena uzvara septiņās spēlēs papildlaikā nav izcila čempionu bilance. Toties divi uzvarēti papildlaiki, viena pēcspēles sitienu sērija – raksturs, pacietība un arī meistarība. Četros play off mačos ielaisti tikai vieni vārti!

Finālturnīra paplašināšana līdz 24 komandām noteikti sevi attaisnoja. Ne par vienu komandu nevar teikt, ka tā šajā kompānijā bija lieka, vieglu spēļu praktiski nebija. Bet iespēja izslēgšanas spēlēs nokļūt jebkurā zarā iedeva papildus odziņu, šoreiz vieniem paveicās, citiem – ne.

Paldies Dievam – tieši tā jāsaka arī attiecību uz tēmu, kas pirms finālturnīra bija ļoti aktuāla, proti, terorisma draudiem. Taču viss noritēja mierīgi, krievu un angļu fani gan pademolēja Marseļu, taču sports tika pasargāts no terorisma.

Nākamais finālturnīrs 2020. gadā jau būs kārtīga revolūcija – tas notiks 13 pilsētās 13 dažādās valstīs! Bet tas vēl tālu, jau pēc nepilniem diviem mēnešiem Eiropa sāks bruģēt ceļu uz Pasaules kausa finālturnīru 2018. gadā Krievijā, un Latvija būs vienā grupā ar čempioniem Portugāli, Šveici, Ungāriju, Fēru salām un Andoru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Man liekas, ka virsrakstā “Futbola Dievs portugālis” nav nepieciešams vārdu dievs ar lielo burtu rakstīt, jo kontekstā skaidrs, ka tas nav ne kristiešu Dievs, ne arī latviešu Dieviņš, bet vienkārši kaut kāda dievība.

Draugiem Facebook Twitter Google+