Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. maijs, 2012
Drukāt

Gadsimtu sasaukšanās


02052012_gs_20

Šis būs stāsts, kā krievu karavadoņa Šeremetjeva naktspods nonāca mūsu dzimtas īpašumā. Mans vectēvs šo relikviju esot mantojis no sava vecvectēva par Pētermuižas barona izglābšanu, kad muižkungs, būdams kunga prātā, mēģinājis apskaut mēnesi Tērvetes upes atvarā.


 

Fajansa pods, spītējot laikazobam, saglabājis rotājumu ar īstām pērlēm, kā arī ziloņkaula apmali.

“Kālab tu, vecomāt, tajā perini brūno vistu?” paaudzies ieprasījos. Vecāmāte: “Pods paliek pods, bērniņ, uz kumodes jau neliksi.”

Uz poda ir vēl labi salasāms gadskaitlis – 1710, kā arī izgatavošanas vieta – RĪGA. Tikai vēlāk, skolas gados, sāku apjaust tā antīko vērtību, kas joprojām aug, tāpēc ar īpašuma deklarēšanu, kā “dienesti” diemžēl paģēr, es nesteidzos. Turklāt šis “notes trauks” atgādina Lielā Ziemeļu kara šausmas – Krievijas karapūļi taču nopostījuši visu Vidzemi, ievazājot tur mēri, asinssērgu un vēl kādu jaunu slimību cirkšņu apvidū, tā ka pa septiņām verstīm gājējs vairs nav dzirdējis ne suni rejam, ne gaili dziedam.

Pirmo lielgabalu zalvi uz aplenkto un badā mērdēto Rīgu izšāvis pats Krievijas cars Pēteris Pirmais. Rīgu ieņēmuši, un logs uz Eiropu nu bijis izcirsts. Mēra skartajā pilsētā miroņi gulējuši uz ielām neaprakti un uzpūtušies, jo nebijis racēju, kas riskētu tiem pieskarties. Bet bērni sakrauti orēs kā malka un aizvesti uz svešām zemēm pārdošanai verdzībā.

Izcirstais logs stāv atvērts, tāpat durvis valsts austrumu fasādē, bet ielavīties mūsu zemē var arī pa sāndurvīm.

Lai kultivētu attiecības ar diasporas pārstāvniecību, esmu nolēmis karavadoņa Šeremetjeva podu dāvināt cienījamai Tatjanas kundzei, nevis to deklarēt kā vērtību attiecīgajos dienestos. Dāma to ir pelnījusi. Cik zināms, Taņuška piedalīsies 9. maija svinībās Pārdaugavā, kur notiks 18. un 20. gadsimta uzvaru saliedēšana. Sagaidāms, ka gaviļniekus cildinās arī viesi no megapoles, tā saucamie skūtgalvji (skin-
heads). Tie ir Pēterpils jaunieši, kam uz skūtajām galvām reljefi izceļas stilizētā SS simbolika.

Paruna: ir vieglāk svešā acī ieraudzīt skabargu nekā savējā baļķi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+