Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Gaļas lopu audzēšana kļūst populāra; pārāk liela atkarība no ES atbalsta (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Gaļas liellopu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka, tomēr nozarē strādājošajiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem, secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā pētījumā.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja LLKC eksperte Daiga Baltiņa, gaļas liellopu skaits Latvijā pēdējos divos gados pieaudzis ar ātrumu 3650 dzīvnieku gadā, bet kopumā gaļas liellopu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis no 12 000 līdz 25 000 dzīvniekiem.

LLKC veiktais datu apkopojums liecina, ka Latvijas saimniecībās visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru veido dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.

Kā norāda LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, aizvien vairāk zemnieku papildus piena nozarei attīsta arī gaļas lopu audzēšanu un mazāk ir tādu, kuri šo biznesu sāk no nulles.

“Taču veiksmīgai un ekonomiski pamatotai nozares attīstībai ir nepieciešamas zināšanas par kvalitatīvu gaļas liellopu izaudzēšanu, kā arī kooperācija, kas šajā sektorā joprojām ir vāja. Tā ir nepieciešama, lai samazinātu loģistikas izmaksas un veicinātu produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu,” sacīja Cimermanis.

Izvērtējot gaļas liellopu audzēšanas ekonomiskos aspektus, LLKC eksperti konstatējuši, ka perspektīvas strādāt ar pozitīvu naudas plūsmu ir saimniecībām, kurās govju skaits ir vismaz 25 līdz 30, tās apsaimnieko, sākot no 150 hektāru zemes, ir bioloģiski sertificētas un saņem ES atbalsta maksājumus, turklāt saimniecībā neizmanto algotu darbaspēku. Nepieciešamie ieguldījumi gaļas saimniecības izveidei ir ne mazāk kā 100 000 latu, un, prasmīgi saimniekojot, pozitīva naudas plūsma iespējama sestajā saimniekošanas gadā.

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa norāda, ka Latvija ir liellopu gaļas eksportētājvalsts un nozarei ir labs izaugsmes potenciāls – ar nosacījumu, ka tiek audzēti gaļas liellopi ar vismaz 600 kilogramu dzīvsvaru un tiek attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana. Izaudzēto dzīvnieku veiksmīgāka realizācija par ekonomiski pamatotām cenām iespējama, saimniekiem apvienojoties kooperatīvos.

Šos nosacījumus, kas nodrošina augstākus ienākumus, ievēro tikai neliela daļa no Latvijā esošo 740 liellopu ganāmpulku saimniekiem. Lielākā daļa saimnieku uzpircējiem pārdod vidējas un zemas kvalitātes dzīvniekus ar 300 kilogramu dzīvsvaru.

“Gaļas nozarei, kur pozitīvu naudas plūsmu patlaban veido galvenokārt ES atbalsta maksājumi, ir iespējas kļūt rentablai, ja saimniekošanu balsta uz ekonomiski pamatotām saimniekošanas metodēm un kooperāciju,” sacīja Siliņa.

Eksperte iesaka saimniekiem rūpīgāk strādāt pie straujākas lopu nobarošanas, nodrošinot vidējā dzīvsvara pieaugumu diennaktī ne mazāku par 1000-1300 gramiem, kā arī pie prasmīgas dzīvnieku turēšana, nodrošinot tiem optimālu komfortu.

“Diemžēl patlaban lielā daļā saimniecību izvēlēts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošs dzīvnieku turēšanas modelis, kas noskatīts siltākos Eiropas reģionos. Nozares veiksmīga attīstība iespējama, piesaistot nozares speciālistus un konsultantu saimniecību attīstībai,” rezumēja eksperte.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ko te nepārtraukti var stāstīt ekonomiskas pasakas: lai gaļas liellopus turētu vajagot 150 ha, 100 tūkst. ieguldījumu, utt. Gaļas lopu audzēšana ir tieši mazo saimniecību niša un kāpēc gan nevar būt tikai 5 zīdītājgovis un 40 ha zemes, piemēram, pensionāriem, kā papildu ienākumu avots. Mums ir pataloģiska tieksme visu skatīt caur lieliem apjomiem, lielummānija no kolhozu laikiem, ka tikai liels var pastāvēt.Tieši šādas attieksmes dēļ laukos visai drīz nebūs cilvēku. Kad beidzot ierēdņi aiz lopu un hektāru simtiem sāks saskatīt pašu cilvēku laukos? Ne visi ir spējīgi apsaimniekot simtiem ha un tas arī nav vajadzīgs. Tāpēc jau Eiropa maksā subsīdijas, lai cilvēki dzīvotu un pēc savas varēšanas strādātu laukos. Bet mēs lauciniekiem uzbāžamies ar ekonomiskām pamācībām, ko visai ātri aizmirstam, kad tiem pašiem ierēdņiem jāsakārto valsts finanses.

  2. Ak tad komfortu, labturību un klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu. Bet ko darīja LLKC, kas juitinovičs plosījās pa Vidzemi, ar turēšanu ārā, neskatoties uz klimatiskajiem apstākļiem. Kā konsultanti valmierā taisīja demonstrējumus juitinoviča kūrētajās saimniecībās. Visu pārraudzību juitinovičam, projektus pietuvinātajie,m. Pretīgi atcerēties kā Daiga Siliņa visu to organizēja, faktiski iznīcinot citu viedokli. Ak tad atjēdzāmies, ka kolhozi bija laba lieta – vai tagad ar varu vilksiet kooperatīvā, mācīsiet barot pa jaunam – tas ir pa vecam – kā kolhozu laikos, kad sasalušu skābbarību bija aizliegts dot govīm. tagad attaisa uz lauka rulonu un ēdiet lopiņi. laikam aplis noslēdzies pa spirāli uz leju. Kolhozā buļlu fermā bija pieaugums 1-1,5 kg/dn. Kanādā zemnieki saimniecībās nobaro līdz 400 kg, tad iepērk pārstrādes uzņēmums un 1-2 mēn laikā uzbaro līdz 600 – 650 kg. Jā , pat 2 kg/dn pieaugums. Pretīgi un skumji atcerēties…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+