Latvieši NHL draftā: galva īstajā vietā 0
Mārtiņam Dzierkalam, Rūdolfam Balceram un Kārlim Čukstem aizvadītās brīvdienas bija īpašas, jo visi trīs 18 gadus vecie Latvijas U-18 izlases hokejisti tika izvēlēti NHL draftā.
Toronto “Maple Leafs” trešajā kārtā ar 68. numuru aizrunāja Dzierkalu, kurš tādējādi kļuvis par astoto visaugstāk draftēto no kopumā 34 latviešiem, bet Čukste (130.) un Balcers (142.) nokļuva Sanhosē “Sharks” sistēmā. Pirmie divi līdz šim komandā HK “Rīga” cīnījās Krievijas jaunatnes hokeja līgā, bet Balcers jau kopš 2011. gada rūdās Norvēģijā un aizvadītajā sezonā spēlēja pieaugušo čempionātā.
Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns: “Spilgtāks līderis ir Dzierkals, bijis komandas kapteinis, vienmēr rezultatīvs. Laba vārtu gūšanas garša, mērķtiecīgs, cīnās līdz beigām. Azartisks, jautrs un interesants puisis. Čukste ir ļoti labi fiziski sagatavots un tāpēc arī ar lielo izlasi varēja trenēties. Atlētisks, ar labu metienu, pārredz laukumu. Spēj būt par kapteini. Balceru neesmu redzējis diendienā. Viņš vairāk tendēts būt individuāls līderis, taču abus čempionātus nospēlēja komandas interesēs, un tas deva rezultātu gan izlasei, gan pašam. Tiklīdz sākas “es parādīšu, ko māku”, nav ne vienam, ne otram.”
Treneris jaunajiem talantiem piemeklē salīdzinājumu. Dzierkals atgādinot Miķeli Rēdlihu – neliela auguma, ātrs, gudrs, viltīgs, māk nopelnīt vairākumu, jo tēlošanas talants bieži nostrādā. Čukste esot Kārļa Skrastiņa tips – ne tik daudz laukumā, bet kā personība. Savukārt Balcers velk uz Miku Indraši, tiesa, ar ne tik veiklām rokām. “Visi ir strādīgi, taču no dabas lielākās dotības ir Mārtiņam, Kārlis vairāk uz priekšu ticis, pateicoties darbam. Ar viņa tēvu mācījos vienā kursā, tādēļ Kārļa gaitām vairāk iznācis sekot līdzi,” atzīst Miļuns.
Izlases līderi
Pērn ar šo trio ierindā Latvijas hokejisti izcīnīja vietu pasaules U-18 čempionāta elites divīzijā un šopavasar to nosargāja, turklāt otrajā piegājienā visi trīs bija izlases rezultatīvākie spēlētāji – piecos mačos Dzierkalam 3+6, Balceram un Čukstem pa 2+4. Miļuns nav bijis pārsteigts, ka NHL klubi izraudzījušies Latvijas izlases līderus: “Domāju, ka nākamgad būs vēl pāris puišu no šīs vecuma grupas – Kristiāns Rubīns, Filips Gundars Buncis. Visa komanda bija līdzvērtīga, U-18 izlasei pirmo reizi elitē katrā mačā zaudēja tikai vienā trešdaļā, un visos mačos, ieskaitot pret kanādiešiem, arī uzvarējām vienu periodu. Nedomāju, ka šos puišus nodraftēja statistikas dēļ. Spēles klātienē noskatījās daudz skautu. Elite un pirmā divīzija tomēr krasi atšķiras – neviens B grupas trešās spēcīgākās komandas hokejists speciālistiem nav tik aktuāls kā A grupā priekšpēdējās vietas ieguvēju pārstāvji. Piemēram, Rodrigo Ābols pagaidām nav draftēts, un tā ir grūti izskaidrojama situācija.”
Gaļmašīna
Jūlijā trio piedalīsies savu NHL klubu attīstības nometnēs. “Skatīsimies, kā viņiem nākamajā sezonā klāsies Kanādā. Vieglāk būs Čukstem, jo raženāks augumā. Dzierkalam svarīgi, kāds būs treneris un atmosfēra komandā. Balceram varētu būt mazliet sarežģītāk. Norvēģijā viņš jau spēlējis kopā ar pieaugušajiem, taču tur nav sevišķi rupja spēle, nav gaļmašīna. Junioros tomēr komandā būs cita loma,” spriež Miļuns.
Treneri ar jauniešu slavēšanu parasti ir ļoti piesardzīgi, lai nesāktos zvaigžņu slimība. Miļuns šoreiz pārkāpj nerakstīto likumu un norāda, ka visiem draftētajiem spēlētājiem redz nākotni lielajā hokejā: “Domāju, ka no šī gadagājuma visātrāk pieaugušo izlasei pievienoties varētu Čukste, bet agri vai vēlu tur būs arī abi pārējie. Protams, ar nosacījumu, ka neapstāsies izaugsmē, taču tam nevajadzētu notikt, jo neviens nedomā, ka šis ir karjeras augstākais punkts. Galva ir pareizajā vietā. Ne reizi nav nācies uz viņiem pacelt balsi. Balceram spēle negāja pārbaudes turnīrā Norvēģijā, un tad bija pārrunas, bet tas nav nekas pārdabisks.”
