Gandrīz vienā laikā Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzinska izstādes Rīgā un Madonā 0
No 12. septembra galerijā “Bastejs”, Rīgā būs skatāma mākslinieku Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzinska darbu izstāde „man iepretī”. Savukārt no 14. septembra Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā abu kopizstāde „Atvērti logi”.
Valda Podkalne ir ievērojama porcelāna mākslas meistare, kas ilgus gadus darbojusies gan Latvijā, gan Vācijā, pārsteidzot daudzus ar šim trauslajam materiālam gandrīz neiespējamām, neraksturīgām formām un to izmēriem. Māksliniece 1979. gadā absolvējusi Latvijas mākslas akadēmijas industriālā dizaina nodaļu. Tad, līdzās rdošajam darbam, viņa 28 gadus pildīja docenta pienākumus tajā pat akadēmijā. 1999. gadā Valda Podkalne ieguva Grand Prix keramikas skulptūras jomā izstādē – konkursā “Eiropas keramika”. Māksliniece piedalījusies vairāk kā 50 dažāda rakstura starptautiskās izstādēs un simpozijos, no kurām piecās ekspozīcijās tika saņemtas godalgas. No 1988. līdz 2012. gadam Valdai Podkalnei bijušas 12 personālizstādes gan ārvalstīs, gan Latvijā. Viņas darbi atrodas astoņu Eiropas un Amerikas mākslas muzeju kolekcijās. Kopš 2001. gada māksliniece krasi paplašināja savas radošās darbības loku ar aktivitātēm fotogrāfijā un instalāciju izveidē. 2012. gadā tika izdots Valdas Podkalnes pēdējo 15 gadu darbu katalogs.
Haralds Jegodzinskis 70. gados studējis Kaseles (Vācija) Universitātes mākslas pedagoģijas, tēlotājas mākslas un keramikas nodaļās. No 1988. gada līdz 1991. gadam – docents Lībigas Universitātē Gīsenā. Haralds Jegodzinskis savu radošo darbību attīstījis glezniecībā, tēlniecībā, fotogrāfijā un dzejā. 2003. gadā Haralds Jegodzinskis kļuva par pirmo un vienīgo vācu mākslinieku, kas tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. 1985. gadā mākslinieks ieguva Grand Prix keramikas skulptūras jomā izstādē – konkursā “Vācijas keramika” un Grand Prix 1993. gadā starptautiskā keramikas simpozijā Izraelā. Kopš 1989. gada viņš vada mākslas seminārus Vācijā, Austrijā, Francijā. Periodā līdz 2013. gadam Haraldam Jegodzinskim bijušas 14 personālizstādes gan ārvalstīs, gan Latvijā. Patreiz mākslinieks pievērsies glezniecībai.
Profesionāls kopdarbs 1997. gadā vienoja Valdu Podkalni un Haraldu Jegodzinski arī dzīvesbiedru attiecībās. Kopš 2007. gada mākslinieku pāris dzīvo Latvijā, Ikšķiles novada Turkalnē, kur jauniegūtā lauku īpašumā tika iekārtotas arī plašas darbnīcas. Tieši tur gūtie rezultāti – pēdējo divu gadu laikā tapušās instalācijas, skulptūras, fotogrāfijas, video un gleznas tagad tiks izstādītas galerijā Bastejs, Rīgā un Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā.
“man iepretī“ galerijā “Bastejs” no 12. 9. – 12. 10. 2013.
Galerijā “Bastejs” skatāmā izstāde “man iepretī“ ietvers sevī Valdas Podkalnes fotoprojektu “Uz pieres rakstīts“, savukārt Haralda Jegodzinska gleznu sērijai dots nosaukums “Dvēseles spoguļi“.
Fotoprojekts “Uz pieres rakstīts“ ataino mākslinieces ikdienas gaitās gan Vācijā un Austrijā, gan Latvijā sastaptas personības. Autore tiem piedāvājusi izvēlēties pieres apsējus ar viņu dzīves pieredzei atbilstošām sentencēm, kuras formulējusi māksliniece kopā ar dzīvesbiedru. Valda Podkalne šos cilvēkus fiksējusi fotoportretu sērijā “man iepretī“. Līdz ar to skatītājs arī tiek rosināts domāt un formulēt sevī nostāju par šiem izteikumiem un, varbūt, gūt arī radošus impulsus.
Šīs pat ekspozīcijas ietvaros māksliniece izstādīs arī bronzas, šamota, porcelāna un plastikāta “akmensgalvas” jeb “domu akmeņus” – lielāka izmēra dabas formu iedvesmotus veidojumus.
Bet Haralda Jegodzinska gleznu sērijā “Dvēseles spoguļi“ mākslinieciski ekspresīvā formā tiek atklāti arhetipiski cilvēku tēli portretos. To traktējums veidots vieglā, gaisīgā formā, kā nojausmas, nemateriāli un astrāli silueti. Kaut arī darbos atklājas daudznozīmīga dramatiska spriedze. Par portretiem tos var dēvēt tikai pieņemot autora izkopto grafiski bagāto, bet izteiksmē difūzi nervozo nosacītību. Tās ir visai nemateriālu, pat abstrahētu tēlu vīzijas ar lielu vispārinājuma pakāpi. Fascinējoši ir arī mākslinieka meklējumi un atklājumi gleznieciskajā tehnikā. Viņš mīl eksperimentēt ar dažādām neordinārām krāsvielām un materiāliem – vasku, pelniem, zemi. Šādi tiek panākti neierasti gleznieciskie efekti – daudzslāņainība, faktūras, reljefu telpiskums… Haralda Jegodzinska gleznas vizuālā formā pauž dziļu filozofiskumu un poēziju. Tie liek skatītājam jūtīgi iedziļināties. Ja tas ir izdevies – šī māksla sniedz patiesu domas un estētikas baudījumu.
“Atvērti logi” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā no 14. 9. – 20. 10. 2013.
Izstādē “atvērtie logi“ Madonas muzejā Valda Podkalne demonstrēs savas pēdējās Rīgas izstādes “en face_vol.3” darbus – fotogrāfijas, porcelāna priekšmetu grupas un instalācijas, kas kārtotas vairākās tematiskās zonās. Māksliniece izstādīs dažādos materiālos veidotu apjomīgu priekšmetu grupas. To kombinācijas metaforiski ataino cilvēka dzīves viegluma un smaguma, raupjuma un trausluma, gaišā un tumšā, realitātes un netveramu sapņu pretmetus.
Lielo fotogrāfiju sērijas tematiskajā priekšplānā izvirzīta vecuma un jaunības apcere. Tās kodolā rit divu ar pilnīgi dažādām, bet tomēr radniecīgām, pieredzēm apveltītu sieviešu dialogs. Abas ir nonākušas it kā mātes un meitas attiecībās. Viena no tām ir pati Valda ar savām nostalģiskajām atmiņām – ļoti būtiskam viņas personības veidošanās pamatam. Bet “pretskatā_en face” – mūža finālam pietuvojusies 89-gadīga vācu sirmgalve ar ikdienas rosīšanos savā vientuļnieka dzīvoklī. Viņas tēls atklāts ar skaudru un neizskaistinātu reālismu.
Savukārt Haralds Jegodzinskis Madonas skatītājus iepazīstinās ar cikla “Dvēseles spoguļi” glezniecības darbiem, kuru daļa vienlaicīgi būs izstādīta arī Rīgas galerijā Bastejs. Bet ekspozīcijas turpinājumā redzēsim arī mākslinieka gleznojumus no cikla “Domu ligzdas”, kas tapuši kā filozofa, domātāja un dzejnieka Haralda Jegodzinska analoga nosaukuma, “Domu ligzdas”, poētisko sacerējumu vizuālas refleksijas. Pašu dzejas darbu lasījumu varēsim klausīties un vērot videoierakstā, kas tapis autora uzstāšanās laikā Galerijā 21, Rīgā, 2012. gada februārī. Haralds Jegodzinskis sniegs savas dzejas lasījumu vācu valodā, bet aktieris Varis Piņķis – tā latviskojumu.
